Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Trīs mīļumi - siāmiete un divas bomzenītes

Ciemojoties Nacionālā teātra aktiera Jura Lisnera ģimenē, ievēroju, ka mājinieki - Juris, viņa dzīvesbiedre Līga un meitas Klinta un Līna - kaķenes uzrunā vīriešu dzimtē. Juris atturīgi bilst, ka nu jau mājās ir par daudz kaķu, bet ik katrai dzīvai radībai nepieciešama pietiekama dzīves telpa, bet, kad viņam uz pleca uzlec Fībe, aktierim izsprūk vārdi: «Nemaz nevaru izteikt, cik daudz prieka dod tie mazie mērkaķēni!»

Atmiņa no Jūdas skūpsta

Pirmā ar mums iepazīties nāk pelēka, kupla, pieglaudīga, pašapzinīga kaķene. Par viņu stāsts ir šāds - kad tuvojās Līgas apaļā jubileja, Juris sācis klaušināt, kādu dāvanu sievai gādāt. Līga smej: «Divdesmit gadus vīrs kā klints bija turējies pretī mūsu lūgumam pēc kaķa. Jubilejas gaidās izmantoju situāciju un šantažēju Juri, sak, vai mūsu kopdzīves laikā es neesmu kaķi nopelnījusi?» Tā pirms trīsarpus gadiem Lisneru mājā ienāca pirmā kaķene. Viņai dots vienīgās sievietes vārds izrādē Jūdas skūpsts, kur Jurim izcila galvenā loma, bet Fībiju spēlēja Evija Kromule. Topošā daktere Klinta atceras, ka kaķene tika pirkta kā siāmiete. Kad Fībis pirmo reizi aizvests pie veterinārārsta, viņš konstatējis, ka šī nav tīra šķirnes pārstāve, un pasē ierakstījis - jaukta siāmiete. Māsas rāda Fībes pasi - vārdā «jaukta» viņas nosvītrojušas burtu t. Tā nu Fībis pēc dokumentiem ir jauka siāmiete! Uzzinu arī kādu noslēpumu. To atklāj Juris: «Fībim dikti patīk, ka viņu ķemmē. Tas ir intīms brīdis. Ķemmēju un dziedu slavas dziesmas par viņa gudrību, skaistumu un acu zilumu, viņš klausās un runājas ar mani. Tikai neviens cits nedrīkst būt telpā, tikko kāds ienāk, viss beidzas.»

Suši no pagraba

Agrāk Lisneri dzīvoja centrā, tagad - jau ilgāk par gadu jaukā vietā gandrīz Daugavas krastā. Klinta secinājusi: «Kad dzīvojām centrā, nezinājām, ka ir tik daudz bezpajumtes kaķu. Te visapkārt daudz neapdzīvotu teritoriju, aug koki, zaļo zāle un klīst nevienam nevajadzīgie minči.» Pamazām abas māsas sāka barot pagraba kaķīšus. Līna pārdzīvo: «Redzējām, cik viņi izkāmējuši, izsalkuši. Daudzi ir bijuši mājas kaķi, bet izmesti kā nevajadzīgi (te Juris draudīgi piebilst - gribētu redzēt tos cilvēkus, kas izmet savus dzīvniekus).» Citu starpā bija gadu veca, kliba, īsspalvaina trijkrāsu kaķenīte ar izsistiem zobiņiem. Viņa vienmēr lēca Klintai uz pleca. Līna priecājas: «Kā Mazajā princī - esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām. Nolēmām kaķenīti ņemt uz mājām, kaut zinājām, ka būs šausmīgs tracis. Raudājām un lūdzāmies tēti, beidzot viņš pielaidās, un tagad arī viņam kaķenīte ir ļoti mīļa. Šai būtnei dots vārds Suši, bet mājās viņa vairāk ir Kisīte.» Labās rokās nonākušajai kaķenītei izaugusi kupla spalva, viņa ir ļoti sabiedriska.

Pipas augšāmcelšanās

Šovasar 28. augusta vakarā māsas pagalmā ieraudzīja zālē nekustīgi guļam melnu kaķenīti ar baltu krūtiņu un peciņām. Viņa bija slapja un šausmīgi smirdēja, arī paņemt rokās kaķa bērnu nevarēja, viņa koda un šņāca. Māsas nolēma nest radībiņu mājās, lai viņa vismaz mierīgi nomirst, jo pagalmā to saplēstu suņi. Vispirms gan Līna un Klinta aizveda kaķīti uz Beinerta klīniku. Dakteris stingri noprasījis - jūs par viņu rūpēsieties vai atstāsiet ārā? Tādā gadījumā es viņu spricēšu nost, jo kaķenei ir lauzts gūžas kauls, viņa ir badināta, kaklā iegriezusies pretblusu siksniņa, taču, rūpīgi kopta, varētu būt dzīvotāja. Māsām nebija jāpierunā mamma, un tagad netiek arī vairs runāts par to, ko teica tētis. Jaunpienācēju nosauca par Pipu, kā princeses Keitas māsu, kura karaliskajās kāzās izcēlās ar apģērba ekstravaganci. Pipai vismaz mēnesis jānodzīvo lielā kastē, jo viņai vajadzīgs miers. Fībis un Suši ilgi nezināja, ka trešajā istabā aiz durvīm mīt slims, kraupains kaķis ar vietvietām nogājušu spalvu, izdilis kā zābaka pazole.

Pagājis mēnesis. Melnīte iekārtojusies Līgai uz ceļiem un pozē fotogrāfam. Spalva jau ataugusi, mazā ļoti alkst pēc cilvēka, taču viņas kustības vēl ir nedrošas un kājiņas neveiklas. Pipa ir Līnas kaķene, un jaunā banku speciāliste pavisam drīz ņems Pipu līdzi uz savu jauno dzīvokli Purvciemā.

Mierīgi guļ naktī

Līga sapriecājas: «Mēs nemaz nezinām, kā varējām dzīvot bez mūsu mīlulēm.» Viņa arī atzīst - kad pašiem laimīgi kaķi mājās, tad vairāk redzi tos, kas bez pajumtes, izsalkuši klīst pagalmā. Līna secinājusi, ka Klintai burtiski pievelkas nelaimīgie dzīvnieki. Reiz pie Spices bija izmests mazs kaķēns, to organizācija Tutti palīdzība dzīvniekiem līdzēja aizvest uz Cēsu rajonu. Cits nelaimītis dzīvo labās mājās Ķegumā. Gan Līga, gan abas māsas ir pārliecinātas, ka ir daudz labu un žēlsirdīgu cilvēku. Sirsnīgus pateicības vārdus viņa saka par ģimenes kaķu vetārsti Santu Baumani Ķengaraga veterinārajā klīnikā. Viņa ar atlaidēm dakterē aizvestos pagraba kaķus. Ja cilvēki būtu atsaucīgāki, ja katrs pašu mazumiņu izdarītu kāda nelaimīga četrkājainā radījuma labā! Līga neliekuļo: «Es negribu būt kaķu sieva, bet mēs katru dienu nesam ēst pagraba kaķīšiem. Ja kāds uz vakariņām neatnāk, uztraucamies, ja neatnāk nekad vairs, mierinām sevi, ka viņš nokļuvis labās mājās. Palīdzam, cik varam, zinot, ka viņiem ir pilni vēderiņi, mierīgi varam gulēt naktī.»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko