Visiem deviņiem darbiniekiem, kas šobrīd strādā Ķepa Raw Food mājdzīvnieku svaigbarības veikalos un noliktavā, ir savs suns. Un tas ir šī ģimenes uzņēmuma saimnieku nerakstīts nosacījums – lai visi komandā patiesi izprastu dzīvnieku vajadzības un spētu par tām komunicēt. "Es saku, ka mūsu klients ir nevis cilvēks, bet suns. Jā, kaķis arī. Visu, ko dod svaigēdājam sunim, var dot arī kaķim," saka Ķepa Raw Food izveidotāja Lāsma Cimere, bet viņas vīrs Uģis piebilst, ka pašu mājās tā arī notiek: produktus testē gan suns – Cane Corso šķirnes kucēns Rumi, gan kaķis – Devonas rekss Kivi.
Ogrēniešu uzņēmums tapa laikā, kad suņu svaigbarošana vēl bija kas jauns un neierasts. Toreiz viņi kā svaigbarības (jeb jēlbarības) produktu izplatītāji teju vai lūgušies, lai tirgotāji tos ņem pretī, bet tagad cilvēki Ķepas atrod paši. Pircēji kļuvuši zināt gribošāki un zinošāki par mājdzīvnieku barošanu pēc BARF (Biologically Appropriate Raw Food) pārtikas filozofijas principiem, kas paģēr, ka sunim jāēd bioloģiski atbilstošs, neapstrādāts, sabalansēts uzturs – pamatā muskuļgaļa, subprodukti, kauli, kas papildināti ar dārzeņiem, jogurtu, olām. "Suns nav atkritumu spainis vai cūka, kam izbarot atlikumus. Mājdzīvnieku loma cilvēku dzīvē ir pieaugusi, un saimniekam jābūt atbildībai pret savu suni. Man pašai suns liek kustēties, es ar viņu sarunājos. Suns paņem uz sevi saimnieku sāpes. Un, ja cilvēks strādā ar dzīvniekiem, tas vairs nav vienkārši darbs," saka Lāsma.
Krīze kā sākums
Lāsma ir latviešu valodas un literatūras skolotāja, izglītības metodiķe un karjeras konsultante, skolā nostrādājusi 23 gadus. Uģis visu mūžu bijis uzņēmējs, pamatā kokapstrādes jomā. Te gan jāpiebilst, ka abiem radošu ideju, ko īstenot paralēli pamatdarbam, nekad nav trūcis. "Esam tiešā nozīmē ziepes vārījuši, tējas no Indijas veduši. Ceļojumos kaut ko interesantu ieraugām. Man kā skolotājai vienmēr iekšā ir nemiers. Esmu vadījusi jauniešu NVO O istaba, projektus rakstījusi, pašvaldībā strādājusi. Vēl mums bija kafejnīca Pūce cep, cepām burbuļvafeles un devām darbu jauniešiem bez pieredzes. Tagad esmu sertificēta pirtniece, arī sertificēta mājdzīvnieku uztura speciāliste. Man interesē palīdzēt cilvēkiem. Bet savu CV labāk nevienam nerādīt, tur tik daudz kas iekšā, ka liecies dīvains, – arī skatlogu noformēšana, dāvanu saiņošana, floristika, sekretāre, lietvede, visādi kursi, mani interesē arī taro kārtis un astroloģija," smejas Lāsma, trīs dēlu mamma.
Bet pirms gadiem septiņiem līdz ar jaunākā dēla palaišanu 1. klasē Lāsmai iestājusies krīze, iekšējas pārmaiņas, personības lūzums. "Likās – nu, jā, esi labs skolotājs, bet cik vari stāstīt par to Raini? Paralēli tas bija gads ar veģetatīvo distoniju, depresiju. 43 gadu vecumā, aizejot no darba šādā stāvoklī un ar jautājumu, ko dzīvē tālāk darīt, jūties kā pazudis. Jā, tev ir daudz zināšanu, mēģināju startēt citos amatos, bet daudz kur biju pārāk kvalificēta. Pabeidzu mazā biznesa vadības mācības un vairāk pievērsos tam, kas notiek mājās," Lāsma stāsta. Ģimenei neklājās viegli, jo Uģim darbā nodega kalte, bet dēlam atklājās disleksija.
Uz visa šī fona Lāsma arī pirmo reizi tā kārtīgi aizdomājās par ģimenes labradora Lorda slikto veselību. Sunim bija cukura diabēts, ik dienu tika lietots insulīns. Klausījuši vetārstam, ticējuši sausajai barībai, tomēr Lords beigās izkalta, svēra tikai 23 kg, kļuva arī akls. Neilgi pirms mīluļa aiziešanas mūžībā Lāsma paklausīja iekšējam impulsam un caur paziņām iegādājās Cane Corso kucēnu. Taču jau drīz atklājās, ka arī Koram kā nepareizi sapārotu suņu atvasei ir veselības problēmas – t. s. "ķiršacis", kas bija jāoperē. Klīnikā Kors tika atstāts viens, nokrita no galda un bojāja radzeni. Suni baroja ar audzētāju ieteikto sauso barību, taču dzīvnieks sāka sevi ļoti kasīt, plēst līdz jēlumiem. "Sāku sev uzdot jautājumus – kas tas ir? Kāpēc? Un sāku meklēt atbildes suņa barošanā," Lāsma stāsta.
Informācijas par svaigbarošanu Latvijā tobrīd trūka, pirmā saziņa veidojusies ar veterinārārstiem un uztura speciālistiem Ukrainā, pēc tam ASV. Lāsma pēc svaigās pārtikas Koram brauca uz tirgu, taču nebija droša par nopirktās gaļas izcelsmi un kvalitāti. Un dzima ideja – vajag vienu vietu, kur cilvēks var atnākt un nopirkt savam sunim dabīgus, svaigus pamatproduktus, kā arī našķus bez sojas, želatīna, krāsvielām. 2019. gadā Cimeru ģimene Ogrē atvēra Ķepa Raw Food veikalu.
Vilka uzturs, suņu kūkas
Kors bija uzskatāms piemērs, kāds ir uztura maiņas efekts. Suņa veselība strauji uzlabojās. Visam viņa brāļu un māsu metienam bija dažādas patoloģijas, plus Cane Corso šķirnes vājā vieta ir sirds mazspēja, ar kuru Kors pavisam nesen, gandrīz astoņu gadu vecumā, devās uz citiem medību laukiem. Akls un kurls, taču ar ādu, kas spīd kā dimants, Uģis saka. Šobrīd ģimenē ienācis trīs mēnešus vecais Rumi. Mūsu ciemošanās brīdī suņubērns ir piekusis, saldi guļ saimnieku birojā zem galda, uz viesiem nereaģē un uz fotografēšanos Lāsmai jāņem opiņā.
Svaigbarošanas biznesa sākumā radi par Cimeru ieceri smējušies – suņi ēdīs labāk par cilvēkiem! Lāsma parausta plecus: tā jau gandrīz arī ir, ja papēta produktu sastāvu. Lai gan joprojām ir dzīvs priekšstats, ka suns svaigēdājs ēd lapas un zāli, īstenībā tas ir tāds uzturs, kādu ēd suņa sencis vilks savvaļā. Arī sunim iekšējā struktūra un orgāni aizvien ir kā vilkam. Sākumā par Ķepa Raw Food pircējiem kļuvuši slimu un alerģisku mājdzīvnieku saimnieki, taču nu jau nāk arī veselu četrkājaiņu īpašnieki, turklāt vetārsti šurp mēdz sūtīt suņus, ar kuru veselības sarežģījumiem netiek galā. Lāsma vērtē, ka uzlabojas arī pašu vetārstu zināšanas un atvērtība pret svaigbarošanu, kādas sākumā nebija, jo daļa no šiem profesionāļiem ir kādas konkrētas sausās barības izplatītāji. "Mēs piedāvājam dabiskas zāles, jo uzturs mūsu izpratnē ir zāles," Lāsma teic.
Šobrīd Ķepām ir veikals Ogrē, veikals Āgenskalna tirgū Rīgā un interneta veikals Kepafood.lv. Sortiments izaudzis līdz deviņām produktu līnijām, kopumā ap 300 produktu. Paralēli Cimeri tos kā izplatītāji tirgo arī citos veikalos, vetklīnikās, pirms pusotra mēneša iekļuvuši Rimi tīklā, nesen sākuši sadarboties ar Bolt, ļaujot pasūtīt svaigbarību mājdzīvniekam tāpat kā maltīti cilvēkam. Tas viss prasījis lielu, neatlaidīgu darbu, sviedrus un asaras. "Katrs produkts ir sasniegums. Neviens tā nav priecājies, ka pārdošanā ir tītaru pēdas vai trušu galvas, kā es," Lāsma smaida. Uzņēmums strādā ar Eiropas produkciju, svaigbarības ražotājus meklējot un uzrunājot izstādēs ārzemēs, daudzi arī ražo produktus pēc pašu Ķepu receptūras. Ir iedibināta laba, stabila sadarbība ar partneriem Polijā, Grieķijā, Spānijā. Svaigbarība palēnām top arī Latvijā, taču te problēma ir gaļas ražotāju trūkums, turklāt Cimeriem bijusi arī slikta sadarbības pieredze.
Viņi Ķepas sāka divatā, paši remontējuši telpas, visu darījuši savām rokām, iztiekot bez kredītiem un kā palīgus iesaistot arī dēlus. Liels atbalsts bijusi dalība LIAA Ogres biznesa inkubatorā, kas deva apmācības un finansiālu atspērienu. "Es, protams, gribu nopelnīt miljonu, bet pirmām kārtām gribu dot pienesumu sabiedrībai. Lai mājdzīvniekiem ir pieejami svaigi produkti, par kuriem ir pārliecība, ka tie ir kvalitatīvi, dabīgi, droši, pārbaudīti," saka Lāsma.
Laika gaitā Ķepas apaugušas arī ar citām mājdzīvniekiem noderīgām lietām. Veikali tirgo arī iemauktus, pavadas, suņu rotaļlietas, ir pieejamas mājdzīvnieku uztura konsultācijas, suņu fizioterapeita pakalpojumi. Un vēl Lāsma pēc pasūtījuma gatavo individuālas svētku tortes suņiem un kaķiem, ar ko daudzi saimnieki izvēlas iepriecināt savus lolojumus dzimšanas dienā vai tml. Pagājušajā gadā Lāsma uztaisījusi 167 šādas saldētas kūkas no svaigām sastāvdaļām. Lielākā bijusi 15 suņiem uz kādu nometni.
Radi vairs nesmejas
Uzņēmuma izaugsme drīzāk ir nevis veiksmes stāsts, bet stāsts par cītīgu darbu un arī liktenīgām sakritībām, kas nākušas īstajā brīdī, vērtē Uģis. Piemēram, zvans no Āgenskalna tirgus ar aicinājumu patirgoties. Vēlāk tas pāraudzis pastāvīga veikala izveidē un virknē pastāvīgu klientu. Līdzīgi viss negaidīti labi sakritis ar telpu paplašināšanas iespējām Ogrē.
Cimeri raksturo, ka Uģis uzņēmumā esot miers, banka un biznesa virzība, savukārt Lāsma – emocijas, nemiers un katra lēmuma ilgstoša izsvēršana. Nesen izveidotajam e-veikalam Lāsma ilgi turējusies pretī, jo uzskatīja – par agru. Lielā mērā tāpēc, ka cilvēkiem vēl ir par maz zināšanu par svaigbarošanu, pāreju uz to un tās principiem. "Ja suns visu laiku ir ēdis sauso barību, tad, vienā dienā pievienojot tai svaigu gaļu, sunim būs caureja vai pat vemšana. Un kas, pēc cilvēku domām, būs vainīgs? Veikals! Ne jau suņa aizkuņģa dziedzeris," Lāsma pamato savas bažas.
Viņa Ķepu mājaslapā čakli raksta blogu par svaigbarošanu, lai izglītotu sabiedrību. Salīdzinot ar pirmajiem gadiem, tagad veikalos gan vairs nav tik ļoti jāieguldās stāstīšanā un skaidrošanā, jo cilvēkiem nu jau ir lielāka izpratne. Uģis smej, ka viens no plusiem ir tas, ka Ķepu veikalos drīkst ienākt ar suņiem – četrkājaiņi tad paši izvelk no plaukta attiecīgo kasti: man, lūdzu, šo!
Tomēr stereotipi tik ātri nepazūd. Dažkārt pircēji ir pārsteigti, ka nopirktais iepakojums ar vistu galvām atverot tiešām naturāli pēc tām arī izskatās. Vai, piemēram, klients ir sašutis, ka nopircis "kuņģi ar sūdiem iekšā" vai gaļu ar tārpiem. Tad Lāsma zvana un pacietīgi skaidro, kādi procesi jebkurai radībai notiek kuņģī un cik ātri pie atvērta loga noliktai atsaldētai gaļai savas oliņas var uzdēt garām lidojoša muša. Svaigbarošanas gadījumā pretēji sausajai barībai tās ir lietas, kas klientam jāzina, savukārt tirgotājiem jārēķinās ar augstākām prasībām, kā šo pārtiku glabāt.
Vēl greizi priekšstati izriet no tā, ka cilvēki sunim piedēvē cilvēciskas reakcijas. Piemēram, sunim nav jādod vistas fileja, jo tā ir "tukša", galvenā vērtība ir muskuļgaļa, cīpslas. "Kad vilks mežā nokož stirnu, arī viņš pirmās izēd iekšas – tur ir viss vajadzīgais, baktērijas, vitamīni, pārējo varbūt reizēm pat neaiztiek," saka Uģis. Tieši tāpat kā dabā, sunim drīkst dot arī dzīvnieku "detaļas" ar visu spalvu vai sasalušu gaļu, kas papildus tīrīs zobus, aukslējas. "Un milzīgi maldi ir domāt – ja suns grauzīs spalvainu truša ausi, viņš kļūs agresīvs, asinskārs un apēdīs istabas trusīti," tā Lāsma.
Radi par Cimeru biznesu vairs nesmejas. Ķepu saimniekiem gan gribētos vēl izglītotāku sabiedrību, likumdošanu, kas mājdzīvnieku svaigbarību regulētu atbilstoši tās būtībai, nevis kā sauso barību, kā arī vieglāku nodokļu slogu mazajiem uzņēmējiem. Tomēr skaidrs, ka Ķepās abi jūt piepildījumu. "Savā biznesā es varu darīt, ko un kā gribu, bez rāmjiem. Man vajag visu laiku mācīties. Un par svaigbarošanu ir zināma misijas sajūta," saka Lāsma. "Iztikt bez visiem šiem pūliņiem – tā mēs nemaz nemācētu, nebūtu interesanti. Tas ir dzīvesveids. Krīti un celies," rezumē Uģis.