Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takās apmeklētājus pirmās sagaida Čita, Tomiņa un Rižiks. Te, jaunuzceltajā Vāveru mājā, šīm trim kuplastēm ar cilvēka gādību uzradušies arī dzimtas kaimiņi – Buča un Bucis, kuriem tikko apritējis gadiņš. Plašajā mītnē vāverēm atvēlēta daudzveidīga dzīves telpa ar dabiskiem augiem, kāpelēšanas iespējām, vairākas slēptuves un dobumi, kuros iemītnieces iekārtojušas savas migas. Sen loloto sapni par plašāku un vāveru dzimtai aizraujošāku dzīves telpu zvēru pazinējiem ļāvuši īstenot tieši apmeklētāji, proti, ienākumi no biļešu pārdošanas.
Līgatnes dabas taku teritorijā mīt daudz savvaļas vāveru, tām tīk skujkoku un jauktu koku meži tur pieejamo čiekuru un dažādu sēklu dēļ. Savukārt Vāveru mājas iemītnieces uz Līgatnes dabas takām atvestas no dažādām Latvijas vietām kā mazi vāverēni, kas nokļuvuši bezpalīdzīgā stāvoklī vai palikuši bez savu mammu aprūpes. Tomēr, kā teic zvērkope Velga Vītola, tādu mazu vāverēnu izaudzēt, izbarot un palaist dabiskajiem tuvos apstākļos nav nieka uzdevums un, lai cik maiga sirds būtu, cilvēkam bez ievērojamām zināšanām tas visbiežāk beidzas nesekmīgi.
Vāverēm jāiztop!
Vāverēnus Čitu, Buci un Buču ir izaudzējusi Alūksnes vetārste, klīnikas Labākie draugi vadītāja Signe Gorbāne, kura, var teikt, ir specializējusies kuplastīšu glābšanas misijā. Dabā, ja ar vāveru mammu noticis kas nelāgs, tās mazuļiem ir divas iespējas: vai nu tikt plēsēju apēstiem, vai cilvēka izbarotiem, atkoptiem un palaistiem mežā. Savvaļai tie ir gatavi 10–12 nedēļu vecumā. ""Tas nav dabisks process, bet ir dota otra iespēja," savulaik Dienai pauda vetārste.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 12. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!