Foto: No personīgā arhīva

Attieksmes jautājums

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

24 komentāri

14. augusts, 2012, 14:04

EJ

Pilnībā varu piekrist autorei. Piemērs esmu es pati - bakalaurs iegūts Latvijā, maģistrs ārzemēs. Šobrīd arī dzīvoju ārzemēs, kur ir pa pilnam tādu pašu nepieprasītu maģistrantu (uzsvēršu, ka runa ir tieši par humanitārajām zinātnēm), kas kā vienigo alternatīvu šobrīd redz doktora grāda iegūšanu. Man gan jāatzīst, ka man nav studiju kredītu, par studijām vienmēr maksāju pati un ar vecāku palīdzibu, bet šobrīd finansēt vēl arī studijas doktornatūrā nav iespējas. Protams, šo apstākli var mēģināt risināt, meklējot piemērotas stipendijas, bet kopumā šī visa situācija vairāk raisa manī jautājumus par to, vai vispār kādreiz būs iespēja iegūt darbu vismaz attāli specialitātei un kāda tam ir cena.

Atbildēt
0
0

12. augusts, 2012, 20:13

lustīgais nerris uz tirgus plača

augtstākās izglītības devalvāciju ir radījusi "diplomēto speciālistu" pārprodukcija tieši, atvainojos autorei, humanitāro zinātņu jomā. arī atvieglināta, amerikāņu stila, piekļuve doktora grādam. saliekam kopā atvieglinātu (salīdzinot ar 50 gadu attālo pagātni LPSR!) piekļuvi doktora grādam + humanitārās jomās = un - te nu mēs esam! eksaktajās jomās, turpretim, par speciālistu pārprodukciju vai necieņu pret grādiem kaut kā, vismaz pagaidām, nedzird nevienu sūkstāmies.

Atbildēt
3
0

11. augusts, 2012, 22:34

Leganto

Neskatoties uz skarbi kritiskajiem komentāriem, autores rakstā tomēr ir vairākas vērā ņemamas lietas. Pirmkārt, augstākā izglītība mūsdienās ir prece. Ja ir vēlme, to mierīgi var nopirkt. Lai iegūtu attiecīgu grādu, prāta spējām nav izšķiroša nozīme, svarīgāks ir naudas jautājums. Nav noslēpums, ka Latvijā ir daudzas augstskolas, kur iegūt augstāko izglītību var jebkurš, pat vidusskolu knapi pabeigt spējīgs, ja vien var samaksāt. Nemaz nav jārunā par diploma mill tipa ārzemju augstskolām. Tas lielā mērā ir cēlonis autores minētajai atziņai, ka „pat maģistra un doktora grādu vērtība sabiedrības apziņā krietni kritusies”. Šie grādi vairs nav apliecinājums ne intelektam, ne īsti arī turībai. statusam vai ietekmei. Otrkārt, sabiedrības spiediens lielā mērā ietekmē ja ne pašus topošos vai esošos studentus, tad viņu vecākus. Piemēram, Koelju raksta: „Diplomi ir gandrīz visiem manu vecāku draugiem un viņu bērniem. Bet tas nenozīmē, ka viņi strādā savā profesijā. Gluži otrādi, viņi iestājās un beidza augstskolu tikai tāpēc, ka viņiem tika teikts – universitāte ir svarīga; lai dzīvē tiktu uz augšu, tev jābūt diplomam. Un tā pasaule paliek bez daudziem lieliskiem dārzniekiem, maizes cepējiem, antikvāriem, skulptoriem, rakstniekiem.” Apmeklējot kādu laiku Latvijas augstskolu var skaidri redzēt, ka kādiem 70% no studentiem augstskola nav piemērota. Viņiem nav vai nu nepieciešamās attieksmes vai konkrēta mērķa, kālab studē, vai arī visbiežāk nav vajadzīgo prāta spēja studijām. Pabeigt augstskolu ar vērtējumiem pamatā 4-6, pastāvot adekvātai vērtējumu sistēmai, būtībā nozīmē, ka studijas ir bijušas bezjēdzīgas. Treškārt, studijas pamatā ir pasīva piedalīšanās sistēmā, kuru vada tālu no akadēmiski augsti kvalificēta mācībspēka kvalitātes esošas personas. Tas arī ir kvalitātes jautājums, kas būtībā degradē augstākās izglītības statusu. Jo augstāka mācībspēku kvalitāte un atbilstošākās prasības, jo grūtāk iegūt augstāko izglītību. Jo grūtāk iegūstams akadēmiskais grāds, jo lielāka tam vērtība.

Atbildēt
1
2

13. augusts, 2012, 6:52

zinošā

autores rakstā ir ļoti ļoti daudz aplamību, kas apgrūtina noticēt arī kādai patiesai domai

10. augusts, 2012, 9:41

Jana

Ar interesi izlasīju rakstu. Neatbalstu tajā paustos vispārinājumus, piemēram: Studēts bieži tiek «ķeksīša dēļ», tādēļ, ka tagad tā «pieņemts». Liela daļa pēc vidusskolas beigšanas vispār pat nezina, kas viņus interesē, un, tā vietā, lai paņemtu kādu gadu brīvu un to veltītu savu interešu izpētei, «ielec» pirmajā vilcienā. Un tādi paši apmulsuši arī ķepurojas. Pēc bakalaura sekojošais maģistrs var būt iešana pa ērtām sliedēm, jo noticis ieskrējiens. Turklāt labi izdevies apvienot pilna laika darbu ar mācībām, kur iešana uz lekcijām nav obligāta, ja var nokopēt kāda cita studiju pierakstus. Nevaru piekrist. Daudzi jaunieši ir mērķtiecīgi un ar prieku gūst jaunas zināsānas. Tie, kas studē ķeksīša pēc, ir ļaudis, kas jau atraduši sev piemērotu darbu, bet mācās tādēļ, ka darbavieta pieprasa augstākās izglītības diplomu. Manā skatījumā galvenā problēma ir tā, ka visos valsts dokumentos tiek skaisti runāts par zināšanu sabiedrību, bet patiesībā tās reti kurš novērtē. Darba tirgū pieprasītāks ir vidusmērs nevis izcilība. Nevaru piekrist arī par mākslas (literatūras, kino, teātra u.c.) kritiku. Kvalitatīvas kritikas vispārpieejamos medijos (un kulturas izdevumu vispār ir ļoti maz) ir katastrofāli maz!!! Ar cienu viedokli nepietiek, lai būtu rosīga domu apmaiņa.

Atbildēt
6
2

11. augusts, 2012, 23:06

Leganto

"Darba tirgū pieprasītāks ir vidusmērs nevis izcilība." Pilnībā piekrītu. Pat vairāk - teiktu, ka tik daudzinātās zināšanu sabiedrības vietā izteikti dominē viduvējību sabiedrība. Skolas jau no pirmās klasītes ir domātas un izcili piemērotas tipisku viduvējību radīšanai. Augstskolas bāzējās uz šādām viduvējībām, jo virs viduvējībām esošo ir pārāk maz, lai nodrošinātu augstskolām eksistenci. Valsts sektora darbā viduvējības ir pieprasītākā prece, jo ideāli spēj iekļauties birokrātiskajā sistēmā. Ķeķsītis - augstākās izglītības diploms - paver viduvējībām šo darba vietu. Pārsteidzošā kārtā arī daudzās privātajās darbavietās viduvējības arī tiek uztvertas vēlamāk. It kā neloģiski, bet tomēr tā ir.

10. augusts, 2012, 9:26

Ieva Struka

Paldies Līvai par rakstu, kurā aplūkotās problēmas uztveru līdzīgi, jo doktora grāds un vēlme strādāt pētniecībā savā profesijā šodien kļuvusi nevienam nevajadzīga, kaut arī tā nebija, kad izvēlējos specialitāti. Un tā noticis tieši Līvas minēto iemeslu dēļ. Bet gribu iebilst tiem pāris nīgrajiem komentētājiem, kas jau metas virsū raksta autorei un apgalvo, ka padomju laikā nebija maksas izglītības. Vismaz 20. gs. 50. gados bija gan - par to zinu no aculiecinieku liecībām. Viens no tiem - dramaturgs Gunārs Priede.

Atbildēt
3
4

10. augusts, 2012, 13:01

ķeršos pie vārda

Kur rāvāt, ka tie pāris komentētāji ir nīgri,kurš te kādam metas virsū, pagaidām sēdu uz sava krēsla. Tāpat kā Jūs vēlaties pateikt,ka Jūsu izglītība ir zaudējusi sākotnējo nozīmi, tā kādi citi, UN PAMATOTI, atgādina, ka padomju laiks automātiski nav interpretējams kā viena vienīga tumša bedre. Sakarā ar dažām priekšrocībām izglītības, medicīniskās aprūpes jomā nevajadzētu mest akmeņus ar atpakaļejošu datumu. Turklāt daudzi Jūsu aroda brāļi un māsas, paši pirmie hierarhijā, arī padomijā nebija nekādi tukšinieki. Ne G. Priedes sakarā, tomēr atgādināšu, ka visos laikos liecību devēji ir ļoti atšķirīgi.Ļoti interesanti būs izteikumi par ŠO laiku,tik dažus desmitus gadu vēl jāpagaida. Beigu beigās katrs dzīvojam tajā laikā, kurā esam nākuši pasaulē.

10. augusts, 2012, 9:44

Skaisle Jātaļniece

Ievai - mana mamma padomju gados kļuva par atraitni ar pieciem pirmskolas un skolas vecuma bērniem un jaunuzcetu māju ar nomaksājumu kredītu. No visiem - četri ieguva augstāko izglītību un arī piektais , ja vien gribētu iegūtu. Šobrīd pazīstu daudzus studentus - gan savu radu bērnus , gan savus bijušos skolēnus - labprāt ar viņiem tiekos, runājos. Neviens no autores apgalvojumiem nekādi neatrod atbalsi manā pieredzē. Visi ir mērķtiecīgi, atbildīgi. izmanto situāciju,ka vecāki ir gatavi atbalstīt un maina augstskolu - ja izrādās, ka izvēlētā programma neatbilst priekšstatam. Praktizējas , piemēram, Briselē, lai zinātu - gribu es to darbu ES institūcijās , vai nē. Viens radu bērns tagad gadu strādās Tokijā. Vēl Ieva - nevienam nav nekādu uztraukumu par autori. Raksta taču par viņas apgalvojumiem. Tas, ka rakstīto uzreiz uztver personiski - tā ir ļoti daudzu autoru problēma. Neej publiskā tepā , ja esi gatavs uzklausīt tikai sev piekritīgus viedokļus.

10. augusts, 2012, 9:19

Skaisle Jātaļniece

Kā var publicēt kaut ko tik paviršu un nepārdomātu ! Paskaidrojiet man lūdzu KD redaktori.

Atbildēt
6
7

10. augusts, 2012, 8:10

jozefīne

Mani arī izbrīnija apgalvojums, ka pirms 50 gadiem augstākā izglītība bija kas elitārs. Nebija gan, to varēja iegūt katrs , kas gribēja, jo nebija mācību maksas un visa dzīvošana bija lētāka. Cita lieta, ka cilvēkus ar augstāko izglītību vērtēja augstāk, jo tā nebija "masveida prādība", kā šodien. - augstskolu bija daudz mazāk, pieejamās informācijas arī - humanitārajās zinātnēs tā bija stingri ierobežota. Tagad, kad augstākā izglītība ir kļuvusi par biznesu, tā lēnām devalvējas, jo kā jau biznesā - iesaiņojums košs, bet saturs ļoti dažāds.

Atbildēt
3
0

10. augusts, 2012, 19:47

citsvārds

Elitārs pirms 50 gadiem bija gan. Ne tāpēc, ka to nebūtu varējis iegūt katrs. Bet gan tāpēc, ka izglītība bija nedaudz tāda kā klosterī iešana, atteikšanās no pasaulīgajiem labumiem, lai ietu uz savu ideju. Tāpēc sēnalas atsijājās, un grādus ieguva tikai tie, kuriem tiešām bija tieksme pēc zināšanām, nevis pēc ķeksīšu krāšanas ierakstīšanai savā CV. (Protams, teiktais attiecas uz akadēmiskajām disciplīnām, ne uz tirdzniecības vadību vai komunisma mācībām)

10. augusts, 2012, 17:44

Liene L.

jā, par tieši to arī ir runa, ka senāk cilvēkus ar augstāko izglītību uztvēra pavisam citādi. pirms 50 gadiem tā bija virknes zināmu cilvēka spēju garants, turklāt sabiedrībā nepastāvēja nerakstīta vienošanās par to, ka augstākā izglītība ir nepieciešama visiem (kā tas ir ar mūsdienu jauniešiem - visi studē, jo tā dara visi, taču izglītība nav garants nekam ne darba tirgū, ne citu acīs, un arī pašu jauniešu attieksme pret studijām ir pilnīgi cita). patlaban bakalaura grāda iegūšana neliecina pilnīgi neko par cilvēka spējām - ne to, ka viņš spēs salikt komatus, ne spriestspēju un informācijas apstrādi.

9. augusts, 2012, 22:05

sofi

Es minēju konkrētu pamatojumu savai domai. Viss raksts ir nepamatoti apgalvojumi, lai sāktu katru uzskaitīt un atspēkot , vieglāk būtu uzrakstīt no jauna.

Atbildēt
4
5

9. augusts, 2012, 20:56

Leganto > sofi

Neargumentēti nopēlumi vispār neko labu neliecina.... Autorei taisnība. Ja kādreiz augstskola liecināja par zināmu statusu, tad šobrīd tam pielīdzinātu kvalitātes līmeni iegūt gandrīz nav iespējams.

Atbildēt
6
3

9. augusts, 2012, 20:27

sofi

Ja šī raksta autore ir doktorante , tad augstākās izglītības jēdziens patiešām ir stipri devalvēts.

Atbildēt
7
8

10. augusts, 2012, 18:16

LL

komentēt rakstu un komentēt to, kā komentē rakstu ir divas dažādas lietas, jeb nē? :)

10. augusts, 2012, 18:09

Vikings

Ā, jūs atļaujaties, bet citi nedrīkst atļauties . Paldies. Man par jums ir skaidrība.

10. augusts, 2012, 18:00

LL -> vikingam

piekrītu, mana reakcija ir aizsvilšanās, jo sofi tipa komentāri degradē komentēšanas kultūru, rakstu un no tā iespējamās diskusijas izvēršanu, tādēļ atļaujos būt agresīva pret tādiem, nevis no patiltes izkliegt plikus apvainojumus raksta autoram. vai arī kādā ziņā nievīga izteikšanās par raksta autores spējām studēt doktorantūrā ir kvalitatīvs pienesums diskusijai?

10. augusts, 2012, 17:48

Vikings>LIndai Lienei

sāciet ar sevi, nevis citus nomelnojiet un māciet

10. augusts, 2012, 17:40

Liene Linde

bija radies zināms priekšstats, ka komentētāju paaudzes pamazām nomainās un žultainu pensionāru neargumentēta gānīšanās pamazām paliek zvanu uz LR1 līmenī. acīmredzot maldījos, taču turpināšu ticēt labajam un saturīgu diskusiju iespējamībai arī internetā.

9. augusts, 2012, 20:26

sofi

Ja palūkojamies piecdesmit gadu attālā pagātnē, augstākā izglītība bija labi situētajiem pieejams, elitārs ceļš. Izrādās, ka es padomju laikā esmu bijusi elitārās sabiedrības pārstāve. Kolhoznieku - šofera un zootehniķes meita. Interesanti. Jālasa tālāk - ko vēl tikpat " ticamu " uzzināšu.

Atbildēt
5
4

10. augusts, 2012, 17:36

Vārds

rakstā izvērsta izglītības devalvācijas tendence sabiedrības apziņā un attieksme pret izglītību, kuras prestižs rūk ar katru dienu tirgus situācijas ietekmē. jēdziens elitārs te lietots šādā nozīmē. ja vēl ko vajag paskaidrot, labprāt to paveikšu, saprotu, ka pirms piecdesmit gadiem iegūta izglītība spēj nodrošināt burtu atpazīšanu, taču ne to jēgpilnu interpretāciju. par to arī, starp citu, rakstā iezīmēti diskusijas iedīgļi.

10. augusts, 2012, 10:07

vai papīri kaudzē kraušanai?

Formulējums,ka pirms 50 gadiem izglītība bija elitāra ir uzrakstījies kaut kādu ierunātu atziņu dēļ. ELITĀRA izglītība ir šodien, jo samaksāt katrs nevar, turklāt, ja tev NAV BLATA, tad praktiski iegūt darba vietu atbilstoši savai varēšanai it grūti. KRĀJIET NO PIRMĀS SAVAS APZINĪGĀS KARJERAS DIENAS SEV VAJADZĪGUS CILVĒKUS! Nesmuki skan, bet vajag bīdīt un smērēt! Par Latvijā iegūstamās izglītības kvalitāti VIENNOZĪMĪGI nevar spriest. Mums tā ir neizārstējama slimība- viss,kas aiz "grāvja" ir labāks. To, ka ārzemēs izglītotie nevēlas atgriezties, var saprast. Tas ir attieksmes, novērtējuma un algas jautājums. Pārādiet, nu jāsaka to muļķi, kurš izcīnījis sev vietu atbilstoši savām spējam un talantam, brauks atpakaļ, lai te kādi direktoriņi, cēlie birokrāti un Izmanīgie ieliktņi viņu iemin zemē. Neaizmirsīsim,ka tur- ārzemēs savu izglītošanos jāsāk tikpat kā no jauna. Vēl svarīgi atcerēties, ka Latvijā, ārpus jelkādas sirdsapziņas, tiek sagatavota speciālistu masa kādā jomā, kur jau tā ir pārprodukcija. Attaisnojums-atalgojuma nodrošināšana mācību spēkiem. Zināšanas un redzesloks nav tieši proporcionāls iegūtajiem mācību iestāžu diplomiem un grādiem. Pie mums ne tikai izglītība, bet pats CILVĒKS netiek ņemts nopietni. Lūk, attieksmes jautājums visplašākajā tā nozīmē.