Bez propagandas
Jau otro nedēļu pēc Panorāmas LTV1 rāda daudzpusīgus sižetus par eiro, tie skatāmi arī ltv.lv. Lai cik muļķīgi iznāca, ka šie raidījumi tika iekļauti valsts jaunās naudas popularizēšanas plānā, te nav ne smakas no tās propagandas, smadzeņu izskalošanas un baiļu uzkurināšanas, ar ko biedē nesamierināmo nometņu pārstāvji. Sarunas par eiro nav kā briesmīgs vīruss, kas atņem skaidras domāšanas spējas. Tas bija skaidrs uzreiz pēc Līvas Rauhvargeres pirmajiem stāstiem no Igaunijas. Tur jau ieviests eiro: ne visi tāpēc uzreiz kļuva laimīgi, ne visi nokļuva strupceļā, jo riskē zaudēt valsti, valodu, kultūru, pašcieņu, kā to skandina Latvijā. Dažādi viedokļi un argumenti, skaidri secinājumi, kuru pamatā nav ne jūsmas reibonis, ne baiļu sviedri, bet pieredze, ja kabatā jau eiro nauda. Vienprātību neatrast, bet -– vai uz to vajadzēja cerēt?
Vēl interesantāk pretrunas parādīja Toma Pastora gatavotās Aculiecinieka sērijas: no Slovākijas, kas jau eirozonā, un no Čehijas, kas saka – esam konservatīvi, tāpēc turam makos vecās kronas. Divi tik tuvi kaimiņi, izrādās, eiro gaidot, uztraucās par to pašu, par ko Latvijā, – vai neaugs cenas precēm un alum!? Šonedēļ klāt jau nākamie stāsti – no Lietuvas, ko gatavojis Egils Zariņš un Liene Jakovļeva.
Bez drāmas
Emocionālajai diskusijai ap eiro LTV1 Aculieciniekā liek pretī mierīgus ceļojumus pie cilvēkiem, kas pārstāv dažādas intereses, – tie ir politiķi, uzņēmēji, skolotāji... LTV žurnālisti uzdod tos pašus jautājumus, ko kaismīgi apspriež Latvijā. Aculiecinieka sižetos ir skaidras atbildes, kurš būs ieguvējs, kurš par eiro nav sajūsmā, kam izdevīgi, kam nostalģija pēc citām banknotēm vai bail no eirozonas nerātnās daļas. Te ir viss – gan veselīga eiroskepses deva, gan mierīgs atbalsts. Godīga, aizrautīga žurnālistika, kas nenodarbojas ar padziļinātu analīzi, bet sniedz pietiekami plašu informāciju. Tālāk domājiet paši!
Citu pieredze liek ieraudzīt savu situāciju ļoti skaidri – neesam nekāds izņēmums un valsts, kurā viss notiek pilnīgi atšķirīgi. Bet nedēļas otrajā pusē dažādās valstīs savākto viedokļu virkne jau kļuva vienveidīga. Uzskatu pretrunas ir skaidras, drāmas tajā visā nav, cilvēku likteņi līdz ar naudas dizainu nav mainījušies.
Turpinājums būs!
Pietiek piesardzīgi tuvoties emocionāli sakarsētajai eiro perspektīvas zonai no droša citu valstu attāluma! Latvijā vērts runāt mierīgi, nevis strīdēties, kurš izkliegs skaļākos apgalvojumus. To radītājā miglā esam pietiekami maldījušies, tāpēc publiskajā telpā eiro diskusijās maz argumentu, bet jau dzirdētu domu plaģiāti. Cik ilgi turpināt viedokļu žurnālistikas bezatbildīgo ceļu, kurā domas tiek izteiktas, bet faktus un pierādījumus nevar atrast? Diskusija riņķos ap savu asi, ap skaļiem paziņojumiem, ap impulsiem, emocijām un ātri vien kļūs garlaicīga.
Iedomājos, ka "eiro formātu" veidotāji varētu izlaist viedokļu savākšanas fāzi un enerģiski ķerties pie pretrunu analīzes, pie konfliktu risināšanas Latvijā. Ceru, ka šonedēļ piedāvātais turpinājums Dzīve ar vai bez eiro? diskusijas iecels jaunā līmenī. Naudu un stabilitāti gribas visiem, bet rotēšana vienveidīgos strīdos cilvēkus nokaitinās. Lai mūs nenogalinātu sarunas, kurās visiem dota kāda rituāla iespēja izteikties, varbūt jābeidz apmeklēt banku analītiķus un jāizgudro vismaz eiro realitātes šovs?