Cūku žogs

Autoru kā tādu neviens neapsriež, bet to, ko viņš raksta. Lūk. Te kāda dāma man brūk virsū par Rīgas Domi. Lūk tēma- kāpēc krievi var vienoties ap vienu partiju, bet latviešu nevar. Par Vienotības skandāliem ap škapariem, zaķiem un kaķiem - kā to vērtēt no filosofiskā viedokļa - tas ir nezibēgami, ka visi ir zagļi un nelieši, jeb tomēr ir kādas iespējas - kādas cerības uz labāku nākotni. Tiešām - runa nav par krekliem, runa ir par dvēselēm - šķiet tas bija Māra Čaklā dzejolis. Kas ir šodienas dzejnieks- viņš redz tālāk un dziļāk kā ikdienišķais cilvēks un spēj to izteikt poētiskāk un spēcīgāk kā es,piemēram ? Kā Vizma Belševica savulaik? Vai labi apēduši un greznībā dzīvojoši dzejnieki spēj rakstīt tikpat labi, kā kaislību un likstu nomākti dzejnieki? Ja visur piesauc , ka vajag tikai to labo domāt un rakstīt un teikt - tad kā paliek - visu slikto ignorējam? Kāpēc par cūkām filosofi raksta, bet par zirgu gaļu nerakstīja?

Kā var būt vīrietis un tā spriest ?!!! Jā, cūkas var ierobežot un tikai ierobežot un tikai uz kādu laiku , bet ne jau mēri ar žogu ierobežos. Nu beidz! Un arī tā cūku ierobežošana - īsti nav ticības , ka betona žogs to spēs. Bērnībā mans vecaistētis visādi sargāja kartupeļlaukus no mežacūkām un gandrīz sirdskaiti dabūja no kreņķiem, jo cūkas vienmēr izrādījās gudrākas par viņu un savus kartupeļus dabūja, bet vecaistētis svaigu mežcūkas gaļu nedabūja. Tā kā nevajag tādas muļķības rakstīt.

cūku speciālists jau pateica, ka tas žogs ir fufelis un pat kaitīgs. jo cūka ir inteliģents un ziņkārīgs dzīvnieks, kuru žogs noteikti ieinteresēs, un šīs noteikti sākšot tusēt pie žoga no abām pusēm - līdz ar to arī varēs vieglāk izplatīt slimību, jo kontakts caur žogu netiek apskatīts kā iespēja. tad jau būtu jāceļ dubults žogs ar nezin cik metriem neitrālās zonas starpā, lai krievu cūkas ar latviešu cūkām ar šņukuriem nevar sakomunicēt.

Seks , protams , ir lielisks, bet man tas šķiet vēl lieliskāks, ja saglabāju intimitāti, nevis bučojos uz ielas. Mana pieredze man apliecina, ka tie , kas eksponējas nav pārliecināti , cieš no kompleksiem un beigu beigās paliek šķirti Kā šķirteņi, meklē nākamo un, ja vien nāve tos nav šķīrusi, tiem atkal Déjà vu u.t.t. Kas ir vienkārši cilvēki un kas nevienkārši?

Nezinu , ko un kā citi un Tu domā par seksu un seksīgumu, bet man tas ir tas, kas man ir palīdzējis izdzīvot. Tad,kad visas vērtības un priekšstati man sagruva un kad bija fiziska sajūta, ka esmu vista,kas sapinusies pakulās un tur arī nosmakšu un palikšu nomiršanai, tad dakteres vārdi, ka vajag nevis daudz domāt un sapņot, bet mīlēties, mani izglāba. Ļāva man izlīst no pakulām pašai un savu dzīvi sakārtot pašai. Un varu teikt, tikai tāpēc savu dzīvi varu vērtēt kā laimīgu. Lūk, seksīgums ir vitalitāte. Man bija saruna ar vienu skaistu sievieti, kurai tagad ir jau ap 50 gadiem. Un es viņai jautāju - bet kā tas nākās , ka Tu tik skaista sieviete esi bez vīrieša un bērniem. Tā sanāca, viņa saka. Fuj un nē. Nevajag tā - nu kā būs tā dzīvos. Nē! Vajag domāt par mīlēšanos,alkt un tiekties pēc tā un tad visa dzīve būs sakārtotāka un laimīgāka. Man piemēram, visu laiku gribās satitkies uz ielas un bučoties. Es to daudzkārt esmu redzējusi ārzemēs un vienmēr apskaudusi tās sievietes. Izjutusi to netaisnību,ka viņas tur tiek bučotas, bet man tik jānoskatās. Nu cik var skatīties! Kad sāks zobi krist laukā un protēzes būs jāliek, tad es bučošos? Vajag tagad, bet saproti,ka ir lietas,ko tu nevari pasūtīt, vai nopirkt. Nu nepatīk man tā teikt, nobučo mani tagad uz ielas. Ja pats nejēdz. Un latviešu vīrieši nejēdz, ir lieli nejēgas.

Skaisle, ir tāds vārdiņš - demagoģija. Šausmas ir šausmas un bēdīgi, kad kādu šausmīgi mīl, tātad mīl pārbijies. Nez par ko,? Vai par sekām, vai citu? Šausmīgs taču ir kaut kas tāds, kas izraisa šausmas, kas saistīts ar šausmām, arī kas izraisa fiziskas mokas; tāds, kas izraisa mokošas ciešanas. Bet Jums taisnība, ka valoda un izpratne attīstās, tieši tāpat kā izpratne, kas skaidrs, kad palasa mana drauga domas par seksīgumu http://www.diena.lv/priecigus-sexigus-ziemassvetkus-643501 Bet vispār - Paldies par novēlējumu.

Tā, puiši, labrītiņ? Kāds noskaņojums, kādi dienas plāni, kā vispār dzīvē sokās? Man bija brīnišķīgs rīts, bet nespēju saprast ,kas tas ir - izeju uz ielas un pilna galva ar kašķīgām domām. Par visu - visā pasaulē valda lielas nekārtības un lielas netaisnības. Vajadzētu to ignorēt, bet goda vārds - grūti,nevaru. Man no Norvēģijas brāļasieva atdeva savus smukos svārkus un armani džinsus. Nolēmu šodien pusdienlaikā viņai uzsaukt kūkas, lai cilvēks ēd un apaļojās. Viņai ir vīrs un bērni un daudz skaistu drēbju un nauda, ko pirkt jaunākas un vēl skaistākas drēbes. Bet man visādi jākombinē un jāizlokās. Kurpēm sagaidīju labas atlaides, par tām esmu vispriecīgākā. Topiņu pagājušo pavasari Frankfurtē H&M outletā var teikt tikpat kā par velti dabūju, bet žaketīte man aktuāla -no Londonas. Ar zelta pogām. Lūk, un svārki no Norvēģijas. Bagātās mājās jau pabijuši. Lūk. Tā kā šodien es jūtos gan iekšēji, gan ārēji skaista. Patiesībā - ne tikai jūtos, bet esmu. Senais, vārdam šausmīgi jau sen ir arī cita nozīmē - ļoti. šausmīgs laiks - nozīmē ļoti slikts laiks, bet tu man šausmīgi patīc vai šausmīgi nepatīc - nozīmē - tu man ļoti patīc vai nepatīc. Lūk, Londonā nopirku sev pavisam lētu krekliņu ar uzrakstu epic. Izrādās - tas ir tik daudzietilpīgs tīņu valodas vārds un tādā krekliņā ieziet uz ielas nozīmē parādīt ,ka tu esi dzīvs uzjautrinājums tīņiem. Lūk, nācās topiņu atdot audžubērnam. Ar zināmu žēlumu. Bet tāda ir dzīve. Protams,ka jādomā par valodas tīrību , ja tā var teikt. Tā būtu viena no KD aktuālitātēm - diskusija par to - cik dzīvai, kustīgai, mainīgai ir jābūt valodai. Man bija tā,ka mans bērniņš - apmēram gadu vecs sēdēja sētā spēlējās. Mums bija sunītis un tam sunītim arī kādi kauliņi tur mētājās. Es saimniekoju pa sētu un māju - iekšā ārā un vienā brīdī ieraugu - mans bērns košļā netīru kaulu un suns asti luncinādams un siekalu tecinādams stāvs blakus un skatās. Tai brīdī man apstājās sirds un gandrīz melns gar acīm palika. Es šausmīgi iekliedzos un metos klāt bērnam, pēc tam paķēru un skriešus uz vannas istabu un skaloju un kratu to bērnu. Meita kliedz un spirinās ar visām četrām, es jau raudu, protams. Atskrien mamma - kas par traci, kas noticis. Es stāstu kas un kā - mamma sak - fuj, kā es nobijos. Paņem bērnu no manis nomierina un man saka, ka tas nekas neesot. Ka bērnam esot "jāapgūst" visādi mikrobi. Protams, ka kaulus jau akkurāt grauzt nevajagot, bet lai es nomierinoties. Un tā es domāju par valodu. Būtu jābūt gudriem valodniekiem - kuri pastāstāstītu - kurā brīdī - jaunais valodā tikai stiprina valodu, kurā brīdī apdraud. Kā valodai ir jāattīstās,kas ir pareizais , kas nepareizais. Tā vietā - kaut kādas filosofijas izspiešana no cūku būšanas. Ko varētu arī nosaukt vienkārši par cūcību. Labi, seksīgu dieniņu:))