Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +6 °C
Daļēji saulains
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Divi miljoni mītu

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
skribents007
s
Paldies par labu vārdu! Godīgi sakot, iepriekšējās diskusijas par 19.gadsimtu literatūrā un Repšes raksta komentāri Delfos.mani bija tā nokaitinājuši, ka ķēros pie sava pirmā romāna rakstīšanas. Esmu pāri pusmūžam, pietiekoši redzēts,dzirdēts,ir ko atainot tādā mākslinieciksā mērčē. Pagaidām esmu apmēram desmito daļu paveicis(apmēram nedēlas laikā). Un doma ir,-vai es esmu vai neesmu rakstnieks,bet-vai tas kādam vajadzīgs? Jo nevar rakstīt kaut kam-jāparedz auditorija,. Vai tēma uzrunās? Vai saturiski darbs būs pietiekoši aizraujošs. Vai nav tā, ka mūsdienu autoriem rodas priekšstats-ar valsts piemaksu,bet mani izdeva-es esmu liels rakstnieks! Cieniet un godājiet,bet es gaidīšu Nobeļa prēmiju,kura man pienākas. Un ja nepienākas,tad pēc gadiem pēcnācēji mani izsludinās par neatzītu pagātnes ģēniju. Jūs visi ,kas dižo laikabiedru nesapratāt-kapos nevarēsiet mierīgi gulēt,ģēniju dzīves laikā neatalgojuši. Tā tas apmēram izskan. Vēl joprojām uzskatu,ka vienu darbu var uzrakstīt katrs,bet ,ja vairāk,lai izdotus lasītu daudzi-jābūt talantam!
skribents007-tātad
s
Nevajag pārspīlēt. Mana doma vienkārša kā santīms. Ja esošais rakstnieku devums nespēj bez atbalsta(sauksim to patiesi-par valsts kukuli izdevniecībām sliktāku darbu izdošanai) pastāvēt. situācijā,kad izdevniecībām tomēr pašām atrodas nauda,lai tulkotu tādus ārzemju darbus,ko lasītājs las, ir jāstimulē jaunu autoru parādīšanās.To nevar izdarīt ar kultūrkapitāla fonda konkursiem,jo 10(tagad30) lapas no topošā darba nevar sniegt priekšstatu par netapušu darbu kopumā. Un uzturēt organizāciju par valsts naudu,kas pusi piešķirtā (kopējā summa varbūt nav liela, bet situācija?) iztērē sevis uzturēšanai nevis kultūras atbalstam.nav normāli. Rsinājums var būt tikai viens-likvidēt VKKF ,tā funcijas pātņemot LLC. vai otrādi. Var jau neko nelikvidēt-jo LLC ir privāti veidots fonds,kas dublē daudzkur VKKF darbībā..bet vienkārši valsts naudu nedot visiem,kas grib "palīdzēt tapt latviešu literatūrai', bet gan jau tapušiem darbiem-atalgojot labākos darbus, iepērkot izdoto biblioteku krājumiem(1eks-katrai valstī esošai bibliotekai.).Mērķis sasniegts! Ja valsts organizē gadā 2 romānu konkurus,2 stāstu konkursus,,1-2lugu konkursus, 1-2 dzeju kopojumu konkursus, kuri notiek regulātri visiem zināmos laikos, tad autori var koncentrēties uz šiem 1-2 sava žanra konkursu datumiem un strādāt. Rezultātā būs literatūra,ko cilvēki lasīs. daži zaudēs- tie,kas piesūkušies visādiem fondiem un pārbauda,izvērtē un saņem valsts jeb mūsu visu naudu bet lasītājiem nav grāmatu. Vajadzētu vēl specifiski bērnu un jauniešu auditorijai domātu darbu konkursus. Tas viss maksātu mazāk ,bet būtu skaidrāk un visiem saprotami.. Fondos strādājošajiem tas būtu smags trieciens. nenoliedzu, Ogas,Jundzes, Vērpes sāktu domāt par kā iztikt no atlikušajām 2-3 darbavietām.. Ja literatūrai domātā nauda nav bezdarba likvidēšanas programmas sadaļa,tad tā rīkoties būtu loģiski.Ja par literatūras radīšanai domāto naudu jāuztur Ogas,Jundzes,Vērpes un līdzīgie,tad godīgāk būtu šo "literatūrai "domāto naudu pārskaitīt sociālajā budžetā un izmaksāt kā nespējnieku pabalstus nosauktajām personām. Nauda jātērē paredzētajiem mērķiem,nevis jāiztērē jeb jāapgūst.
skribentam 007
s
man patika! lai arī nedaudz nīgri, bet saturīgi. vienīgi paradokss ir tas, ka politiķi paši zināmā veidā apsargā šos fondu darboņus, jo viņi ir prognozējami, BET ATŠĶIRĪBĀ NO IZDEVĒJIEM - NAV MĒRĶTIECĪGI :). Ko vēl labāku var vēlēties politiķi LV? :)
  • 1
  • 0
Komentāros
K
izskanējusī "šūpošanās" ministres nomaiņai - vai tikai tāpēc, ka par visu varīti jāpanāk rezultāts? Kāda ir Jūsu vēlamā kandidatūra, tad nāciet klajā.
Savdabis
S
"Vakars uz ezera"jau ir.Bet daba nekad nav bezcerīga. Ja vakars ar saulrietu atnes nakti, tad zvaigznes jau arī vēl ir debesīs. Un, protams, ausīs jauna diena ar saules lēktu. Nekodēsim sevī neveiksmes, nepadarīto, bet ticēsim uzplaukuma. Tas nenāks pats no sevis, runāsim un darbosimies aktīvi! Neapstāsimies pie vientuļām diskusijām.Kultūas- zinātnes, mākslas, izglītības paērna lomas liksim pie malas, pieprasīsim, nevis pazemīgi lūgsim, ja vajag taurēsim ielās un laukumos, lai tie kurlie dzird un aklie saredz!
skribents007
s
Labi.Ja Vadons saka,ka izcilu nepublicētu darbu nebūs,tad varam noprast,ka lasām kabāko,ko rakstnieki spēj dot. Ja tas ir labākais,tad daudzos gadījumos runāt par to,ka darbi audzina ,jo ir virs cilvēku vidusmēra saprašanas, nenākas. Drīzāk jāsaka ,ka autori nolaižas līdz zemjostasvietas, un pievemtu grāvmaļu apcerēšanai. Diemžēl šodienas autoru liela daļa nespēj saredzēt dzīves gaišo pusi un par to vēstīt. Neredz lasītāju vajadzības. Katrs gleznošanu apguvušais nebūs noteikti ģēnijs,bet mālderis par 50Ls par darbu-gan. Arī visi horeogrāfijas vidusskolas audzēkņi nenonāk elitē-Operā-daļa Valsts TDA,citur. Dziedāt var visi dziedāšanu mācījušies,bet solopartijas Operā un Filharmonijas zāles solokoncertos-retais. Arī rakstniekiem jāsaprot,sevi jāizvērtē-vai būs talants vai tāds labu skolas sacerējumu rakstītājs. Talants sev maizi nopelnīs. Netalants-gaudos pēc stipendijas "par rakstīšanu". Iespējams,ka šobrīd ir tāds aktīvu ,bet organizētu netalantīgu literātu laiks. Kuri viens otru atbalsta,slavē,uz pleca klapē. Un prasa. Izskatās,ka tā ir,un šo apburto loku pārraut var tikai, valstij organizējot vairākkārtējus,ikgadējus darbu konkursus,kur radošo rezultātu vērtē arī izdevniecību ļaudis. Tie,kuri labu darbu paņemtu izdošanai arī bez valsts maksātas sāpju naudas.
tātad
t
skribents uzdodas par lielāko literatūras ekspertu, kas definē, ka izcilību nav, bet viduvējības tikai prasot. diemžēl tā arī nav nācies no skribenta redzēt dziļu un vispusīgu, piemēram, dzejas krājumu analīzi. skribents vien zīmē nozēlojami šauru un bērnišķīgu priekšstatu par literatūru. toties paša viedoklim svēti tic un nav pat mēģinājis ieklausīties tajā, ko saka rakstnieki. skribents aizmirst, ka konkursi notiek nepārtraukti - KKF finansējuma pieteikumu konkursu veidā, kur tiek vērtēta kvalitāte. nevērtīgiem manuskriptiem finansējumu nepiešķir. nepārtaukti vērtē arī paši izdevēji: sevi cienošas izdevniecības neizdotu nevērtīgus darbus. tieši otrādi: latviešu autoru darbi tomēr izrādās tik kvalitatīvi, ka izdevniecības piekrīt tos izdot par spīti peļņas izredžu neesamībai. tā kā skribenta loģika un uzbrukumi ir vairāk nekā dīvaini. lai gan šīs loģikas pamati ir skaidri: ražosim smuki iesaiņotu un virspusēju popkultūru un būšot labi. diemžēl ir pilnīgi skaidrs, ka lielāko daļu no šobrīd pirktākajiem autoriem (Apšukrūma, Lata romāni utt.) pēc 100 gadiem pat nepieminēs, bet, piemēram, šobrīd topošo dzeju noteikti vērtēs arvien augstāk, jo, kā tas ļoti bieži notiek ar augstas kvalitātes mākslu, lasītājs tai "piekļūst" lēni. savukārt, valstiskā līmenī šāds lēnums nedrīkst būt, jo valstij ir jāsaprot, ka šī valsts ir izveidojusies, pateicoties kultūras pamatiem, nevis kultūras veidotāji kaut ko ir parādā valstij. paša skribenta piesauktie klasiķi, kas gan esot radījuši labu literatūru, arī dzīvoja dziļā nabadzībā. bet, protams, saskaņā ar skribenta teoriju tas pareizi vien ir, jo jāpelna par darbu ir tikai visiem (un pilnīgi noteikti arī pašam skribentam) citiem, kas turklāt strādā normālā režīmā, nevis kā tiek atvēlēts rakstniekiem - pēc darba, acīmredzot, naktīs un brīvdienās. turklāt skribents, šādu darba režīmu novēlēdams, tomēr nekavējas prasīt ģeniālus rezultātus. šai diskusijai ir vismaz viena vērtība: es tiešām nenojautu, ka tumsa ir izpletusies tādā varenībā. inteliģencei tiešām beidzot ir jāatgriežas diskusiju krustpunktos, citādi būs "vakars uz ezera".
  • 2
  • 2
Zane
Z
Kultūras budžets gadā ir 98.milj.
nu ja
n
bet KKF finansējums literatūras nozarei (visai!) - nepilni 200000 Ls...
  • 0
  • 0
Ieva Struka
I
Mākslinieku reģistrs ir aplūkojams Tur var atrast arī manu e-pasta adresi tālākām diskusijām. Īsi atbildot uz Jūsu jautājumu - tieši tāpēc ka 90. gados pensionēto mākslinieku situācija ir nožēlojama, tiek atjaunots darbs pie mākslinieku likuma par statusu un sociālajām garantijām. Ja tādas izcilas kultūras personības kā Velta Līne, Zigmunds Skujiņš, Rolands Kalniņš (katrs pārstāv savu nozari) pensijā saņem Ls 200, tad viegli iedomāties, cik saņem tie, kas nav bijuši izcili savā jomā, bet tikai ļoti labi... Mūsu prezidents par savu 5000 latu pensiju saka, ka ir to godīgi nopelnījis. Un es tam ticu. Bet es domāju, ka arī šie trīs mākslinieki ir pelnījuši vismaz tikpat... Vienlaikus es ļoti labi saprotu, ka tiem, kas šobrīd ir pensionēti, var palīdzēt tikai KKF atgriešanās pie iepriekšējā finansējuma modeļa un mūža stipendiju programmas atjaunošana, kas ļautu piešķirt mūža stipendijas tiem, kas tās pelnījuši, bet palikuši aiz strīpas, un ļautu palielināt stipendijas apjomu no Ls 100 uz Ls 200 vai Ls 300. Bet - tieši tāds pats liktenis, kā 90. gados pensionējušos, gaida tos, kas pensionēsies pēc gada vai desmit. Tāpēc nepieciešama sistēmas sakārtošana, sākot ar sociālā nodokļa iemaksām, honorāru apjomu, nodokļu atlaidēm, KKF finansējuma atjaunošanu. Ne jau mākslinieki bija tie, kuru dēļ Latvija tik ļoti cieta krīzē, toties uz mākslinieku rēķina - samazinot KM budžetu par 72%, noliekot visu kultūras nozari kā valstiski vismaznozīmīgāko, valsts no krīzes rāpās/rāpjas laukā.
> IS
&
Iedziļināšanās nekad nenāk par ļaunu. Ieva, pensionētie saņēma pensiju, bet līdz pensijai vēl bija jātiek, un tie bija 10 un vairāk gadi. Te būtu runa par elementāru cilvēcību, tos pašus likumus radot. 90 -tie ir tālu pagātnē. Daudz ūdeņu aizplūduši. Un diskusijai ir jēga, ja sadzird jautāto. Bet ministre par reģistru labi pateica. Ar reģistru vajadzēja sākt. Un nedrīkst aizmirst un ignorēt tos, kam visgrūtāk. Ja bija tāda ministre, kurai finansu plūsma nāca rokās, tad to nedrīkstēja izmantot tikai izmanīgākie. Jāpārredz situācija.
  • 1
  • 0
Ieva Struka
I
Mājas lapu administrēšana Latvijā maksā naudu. Arī šīs mājas lapas.
Lūdzu,
L
publicējiet sarakstu, kurā būtu uzskaitīti latviešu oriģinālprozā tapušie izcilie darbi, kas nav nodrukāti. Katrai partijai uzdot par pienākumu klajā laist vienu no tiem. "Parex"bankas glābēji lai apmaksā trīs jaundarbus!
J Vādonim
J
Jūs lietojāt vārdu "glupība"...
  • 0
  • 0
J.Vādons>Lūdzu
J
man gan šķiet, ka nevienam viedoklim neesmu uzbrucis, bet izteicis savējo, turklāt esmu centies to arī argumentēt. tiesa, mans viedoklis atšķiras no daudziem šeit izteiktajiem viedokļiem, kuru pamatā, manuprāt, ir nepietiekama situācijas izpratne. tāpēc rakstnieki cenšas atvēlēt laiku un skaidrot, bet re - arī par to saņemam uzbrukumus, lai gan tikko tepat tika pārmesta klusēšana... un - vai varat minēt kādu manas neiecietības izpausmes piemēru? varbūt vārds "augstprātība". tomēr man jāatzīst, ka piem., skribenta attieksme ir ne tikai augstprātīga, bet pat ciniska, turklāt nekas neliecina, ka šis cilvēks cenšas iedziļināties situācijā un faktos. tikai atkārto vienu - rakstnieki gaudo, bet viņiem neko navajag dot, lai ražo masu produkciju un būs labi. manuprāt, tas ir ļoti nenopietni. savukārt, Jūs gan pēdējā komentārā izsakāties visnotaļ uzbrūkoši, kam neredzu iemeslu. aicinu diskutēt argumentēti, nevis mētāt apvainojumus.
  • 0
  • 0
Lūdzu un paldies
L
Izlasīju visus Jūsu komentārus un savā aprobežotībā secinu- laika jums ir par daudz. Piemetināšu, ka rakstāt un veltāt savus domu graudus ļoti konkrēti- saviem līdzcilvēkiem.Taupiet sevi un un sevis necienīgos, kā arī izturieties kaut mazliet toleranti pret citu viedokļiem!
  • 0
  • 0
J.Vādons>Lūdzu
J
vai es minēju kādu konkrēti? viena daļa no mana komentāra ir atbilde uz skribents007 ierakstu. atbildēt katram atsevišķi nepietiek laika.
  • 0
  • 0
Lūdzu,
L
neaizkaitinieties tik traki! Es neapšaubu, ka rakstniekiem, tāpat kā gleznotājiem, skulptoriem utt.,netiek samaksāts vai samaksa ir simboliska. Kā Jūs zināt, kuri cilvēki ir VISbezpalīdzīgākie mūsu visatļautības un anarhijas režīmā? Kā Jūs zināt apgalvot, ko kurš lasa, ko gaida? Ja runājam par augstprātību, tad diez vai mums izdosies izmērīt, kurš ir virsotnē- tauta vai mākslinieki, tai skaitā rakstnieki, kuri veiksmīgi ir apguvuši vārdu spēles no politiķiem. Labi, tad norobežosimies aizvien tālāk,celsim mūrus ( latiņas) un lemsim par katra nezināma, neiepazīta cilvēka redzes leņķi. Būs laikam jāsāk iedziļināties dzeltenajā presē. Pateicos, ka saskatījāt manī tik daudz kā tāda, ko neesmu ne rakstījis, ne domājis. Lai notiek, esmu kropļotājs un mītu pielūdzējs. Ja vēl kādu laiku padzīvošu, protams, skatīšos šovus un palikšu pārliecībā, ka mūsu kultūras cilvēki, tāpat kā sabiedrība kopumā, pie katras izdevības sevi sasmalcina sīknaudā.
  • 0
  • 0
J.Vādons
J
Jūsu komentārs ilustrē vienu no mītiem, kas, iespējams, eksistē sabiedrībā un kas zināmā mērā izkropļo reālo ainu. Droši vien, ka tiešām nebūs daudz oriģināldarbu, kas vispār nav publicēti finansējuma trūkuma dēļ. miimālajā apjomā ar KKF naudu parasti ir pietics, lai samaksātu izdevējam un tipogrāfijai. lai gan cita situācija ir, piemēram, tulkojumu/atdzejojumu jomā, kur noteikti ir liels iztulkoto/atdzejoto darbu apjoms, ko nav iespējams publicēt. piemēram, zinu, ka Pēteram Brūverim bija daudz nepublicētu atdzejojumu. bet pats izdošanas fakts un grāmatas esamība grāmatnicā neko nepasaka par izdošanas procesu. jaunrades procesa vērtība un novērtēšana nebūtu jānoreducē līz līmenim, ka kvalitatīvu oriģinālautoriem būtu jāpriecājas tikai par to vien, ka grāmata ir, lai gan par darbu nav saņememts pilnīgi nekas. savukārt nostāja - rakstiet, kas tautai patīk un nebūs problēmu pelnīt - liecina par apbrīnojami šauru redzesloku uz radošajiem procesiem un uz jau gadsimtiem pastāvošo situāciju, ka kvalitīvi radošās darbības augļi (un šeit es nerunāju, piem., par izpildītājmākslām) vienmēr ir saskārušies ar sienu, ko būvē minētā attieksme. lai gan tikai un vienīgi šī neordinārā, ne visiem uzreiz pieņemamā un uzreiz saprotamā māksla uztur mākslas "latiņu" un jaunrades attīstību. man šķiet, ka sabiedrībai būtu jālepojas, ka tās kultūrā ir cilvēki, kas spēj pacelties virs vidējā, plašpatēriņa mākslas limeņa. un sabiedribai noteikti nebūtu augstprātīgi jānostājas pret šiem cilvēkiem, iebakstot sejā: bet mēs nelasām, bet mēs nesaprotam, bet mēs gribas kko citu. kvalitatīva māksla nekad nebūs TV šovs, seriāls, vai dzeltenā prese. bet vai tieši kvalitatīva - bet, iespējams, ne tā pārdotākā un pelnošākā - māksla nav tā, kas mūs kā kultūru var izcelt un izceļ starp citām? turklāt vēlreiz jāuzsver, ka mūsu literatūras aina ir tiesām daudzveidīga. iesaku ar to iepazīties. bet ja radošie procesi tiks atbalstīti, noteikti arī daudzveidība augs, tostarp plašākai sabeidrības daļai saprotamās literatūras daļa, tomēr ar to nevar pietikt, lai mūsu kultūra, māksla, literatūra būtu augstas kvalitātes līmeni. turklāt atastā iztērātē nauda noteikti atpelnīsies ar uzviju gan tiešos, gan netiesos veidos. jo literatūras ieguldījumu nevajag saskatīt tikai nopirkto grāmata skaitā un peļņā. konteksts, saiknes un ieguldījums taču ir daudz plašāks.
  • 0
  • 0
Ieva Struka
I
Mākslinieku reģistrs ir. Tas ir izveidots pirms četriem gadiem, tiesa, nauda tā uzturēšanai netiek piešķirta it nemaz, līdz ar to ir minimālas iespējas to papildināt un atjaunot.
Vai
V
ar šo reģistru var kaut kur iepazīties? Kāds ir Jūsu viedoklis par to, ka tieši tiem, kas, nesasniedzot pensijas vecumu, zaudēja darbu 90-ajos - ar darba stāžu 25 - 30 gadu, palika bez jebkādām sociālām garantijām, jo tāds bija izdienas pensiju likums, ko taču radīja atbildīgas personas, jādomā. Vai esat šajos jautājumos iedziļinājusies, un, kādi ir Jūsu secinājumi. Klausoties par aizmirsto Valkas slimnīcu Panorāmā vakar, ļoti līdzīgas asociācijas radās, ka paši radošie cilvēki vispirms padomāja par sevi, un aizmirsa tos, kas bija visbezpalīdzīkākajā situācijā.
  • 0
  • 0
max
m
Nauda reģistra uzturēšanai? Vai tad katru dienu dzimst un mirst simtiem mākslinieku?
  • 0
  • 0
skribents007
s
Kārtējās rakstnieku gaudas pēc naudas? Un bļaujot,ka anonīmiem komenttētājiem neatbildēs... Vai tāpēc ka anonīmi, vai tāpēc ka atbildēt nav ko. ja par pieejamām naudām.Tie 2miljoni ir rakstniecības aptuvenā nauda. Tiesa- pašvaldības, iepērkot savām bibliotekām grāmatas, neskatīsies ',vai autors ir no Latvijas,bet gan-vai darbs ir saistošs. Latvijā vietējiem autoriem ir vieglāk konkurēt ar ārzemju autoriem,jo vietējie( ja vien viņi neraksta krieviski un citās valodās) nav jātulko. Pie vienādas literāro darbu kvalitātes izdevēji izvēlēsies izdošanai lētāko. Bet-piedodiet autori- tomēr darbiem ir jābūt tādiem,lai izdevējiem būtu peļņa.. lai lasītāji tos lasītu. Par to,ka pašvaldības iepērk arī periodiku.Pareizi. Tā arī ir iespēja audzināt lasītāju.Ja katrā izdevumā turpinājumos izdotu saistošu latviešu autora darbu,kad katra turpinājuma noslēgumā lasītājs gremztos,ka jāgaida nākamais numurs,lai turpinātu lasīt. Tā bija pirmskara prakse,kuru praktizēja pat vietējie apriņķu laikraksti. Grāmatu mājās nemaz tik daudz nebija.Literatūru cilvēki apguva no laikrakstos publicētiem darbiem. Tagad latviešu lautori nespēj ar atbilstošas kvalitātes romāniem vienu "LATVIJAS Avīzi".. Kad politiķi savulaik citu profesiju pārstāvjiem teica- viss maksā tik cik tas maksā,rakstnieki neprotestēja. Tagad grib,lai rakstniekiem maksā vairāk nekā ir reālā darbu vērtība. Lai piemaksā par to,kas sabiedrībai jeb lasītājam nav interesants.
Aino
A
Lūdzu, norādiet linku uz dokumentu, kur redzams, ka rakstniecībai no valsts budžeta tiek 2 miljoni. Vai vismaz konkrētu dokumentu nosaukumi, lietvedības reģistrācijas nr., lai var atrast šī mīta izcelsmes vietu un pie viena - kas ar šiem 2 miljoniem barojas. Rakstnieki tie katrā ziņā nav.
  • 0
  • 0
Ko darīt?
K
Liāna Langa lai nelasa, joman nav tik skanīga vārda. Daudz sabiedrībā pazīstamu cilvēku komentāri, kuros atainojas, ka šie ļaudis visu zin, saprot, tātad ir gatavi reālai darbībai. Lai notiek, likvidēsim KM, tās vietā radot Kultūras ministru padomi no šiem sapratējiem. Viens jautājums- kā var dziļi izprast parādības apstākļos, kad svarīgākie lēmumi un to izpildi ir apslepenoti? 20 gadus es redzu, tēlaini izsakoties, pie sienas piekārtu audeklu, kur redzama bilde naivisma stilistikā. Katrs darbonis, tiekot pie varas un naudas, klāj virsū savu kārtu. Dažs paspēj piezīmēt tikai kādu orgānu. Saskaitīsim: cik kultūras ministru mums šais gados bijuši? Tad gribētos redzēt atskaiti, ko kurš ir padarījis, ko nav, nav varējis vai negribējis. Kāpēc tad brūkam virsū tikai Ž.G.? Audeklā virsū šņāpts galvenokārt ar baltu un melnu, bet izskatās viss pelēks. (Pie reizes apskatīsim arī citu ministru, ministru kabineta un daudzo vietnieku un konsultantu lauciņus. Iznāks vairāki sējumi ar KKF atbalstu.) Kāpēc tā iekaistam tikai par literatūru, vai tā ir atrauta no pārējās mūsu dzīvošanas? Izglītība un kultūra mums nav vajadzīga, vieglāk manipulēt ar šaurpierainiem, kurus metodiski uzbaro TV. Par latviešu literatūru biliotēkās: nav tiesa, ka lasa tikai avīzes, žurnālus un "vieglo"literatūru".Bibliotēkām vairs nepienākas obligātie eksemplāri. Uz to, kas ir iepirkts, cilvēki stājas rindās, pierakstās kā padomju laikā pēc desas. Un ļoti garas rindas veidojas arī pēc "smagajām"grāmatām, jo maz ir to, kas paši tās var nopirkt. Labi, ka esat modušies no letarģiskā apmiera. Ceru, ka neapsīksit. Tikai nedaliet to "lopu"gabalos, bet apkopiet veselu kā stāv! Kā dzied operā "Aīda": Lai uzvara mums nāk!
Aino
A
Šķiet, vietā citēt lietuviešu rakstnieci (Nr.1, kā raksta Sestdiena) Kristini Sabaļauskaiti, kura iesaka latviešu rakstniekiem > "neklusējiet! Neesiet vienaldzīgi! Cīnieties! Vienaldzība ir tā, kas ļauj problēmām kļūt dziļākām." Viņa arī norāda: "Tāda galēja attieksme, kā "par ko mēs tos rakstniekus barojam, lai uztur sevi pa nav pieņemama. Rakstniecība prasa laiku. iespēju būt vienatnē, un rakstnieks, kurš raksta labus, pieprasītus, nozīmīgus literārus darbus un nevar ar to nopelnīt dzīvošanai, ir jāatbalsta. Ir jāatrod līdzsvars. Valsts atbalsts rakstniekiem mūsu valstīs ir nacionālās pašcieņas jautājums, prestiža jautājums - vai mēs vēlamies lepoties ar saviem autoriem un savu nacionālo literatūru, vai uzskatām, tas ir otršķirīgi. Dīvaini izklausās skaļi paziņojumi, ka vēlamies atbalstīt un un nosargāt savu valodu, bet neatbalstām literatūru. Tā ir vistiešākā valodas sargāšana - atbalsts rakstniecībai, atbalsts literatūrai. Valodu sargā un bagātina tieši literatūra. Ne jau ierēdņu radītie formulāri būs tie, kas glabās dzīvu valodu." (Sestdiena, 2.-8.marts, 2012)
Ieva Struka
I
Pievienoju fragmentu no kādas tēlnieces vēstules Latvijas Radošo savienību padomei - par gada darbu un atalgojumu (vārdu neminēšu, jo neesmu saskaņojusi tās publiskošanu KDienā), lai rastos priekšstats, ka arī pārējo nozaru brīvmākslinieki Latvijā ir nožēlojamā situācijā. "Mēs, divi tēlnieki - es un K. A.( kopā ar atliešanu bronzā) saņēmām par šo pasūtījumu 4,6 tūkstošus latu! Cik tāds darbs maksā reāli!? Cik tāds maksātu civilizētā valstī Eiropā? Šī summa ir jāizdala uz gada 12 mēnešiem (apmēram 190 lati cilvēkam mēnesī, no kā vēl jānomaksā sociālais nodoklis - I.S.). Tāda ir reālā mākslinieka alga manā Dzimtenē. Latvijā tas tiek pielīdzināts minimālām celtniecības izmaksām! Tajā pašā laikā blakus piemineklim tika uzstādīts čuguna lējums no Itālijas – lapene. Tehnisks, fabrikas darbs. Tikai cena tam bija 40.000 latu! Tad – kam gan tiek pielīdzināts mākslas darbs Latvijā!? Atbildiet, lūdzu!" Un par režisoriem - labākos teātri cenšas piesaistīt štatam, tiesa, algas nebūt nav lielas. Bet režisori saņem arī honorārus par izrādēm, nereti arī procentus no izrādes ienākumiem. Vidējais režisora honorārs ir reizes 7-10 lielāks par latviešu literāta honorāru, turklāt režisors gadā uztaisa divas, trīs, dažreiz pat četras izrādes. Rakstnieks nevar uzrakstīt 4 grāmatas gadā. Paldies Jānim Vādonam, kas, nezaudējot pašsavaldību, mēģina paskaidrot situāciju Latvijas kultūrā. Jo brīžiem tiešām ir grūti noticēt, ka krāsotājs par istabas krāsošanu, ko veic pāris dienās, var/drīkst saņemt 200 latus un to neviens neapšauba, bet rakstnieks par gada (dažreiz vairāku gadu) darbu nav pelnījis vairāk kā tos Ls 200-400, ko viņam atvēl izdevēji (nu, protams, ka viņiem nav naudas), bet tāpēc jau ir runa par KKF un KM budžeta katastrofālo līmeni.
> IS
&
No intervijas: Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende: "Jautājums par sociālajām garantijām tiem radošo profesiju pārstāvjiem, kuru mākslinieciskās darbības pilnbrieds bija padomju laikā vai valsts neatkarības atgūšanas gados, neapšaubāmi ir jāatrisina. Ir jāveido mākslinieku reģistrs..." Vai tāds reģistrs ir?
  • 0
  • 0
Ministre
M
runāja par "0" budžetu. Droši vien jāpārskata finansējums. Starp citu, A.Bulis intervijā atzina, ka aktieri Latvijā, salīdzinot ar Krieviju, ir labā situācijā.
  • 0
  • 0

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja