Šoreiz šis kultūrprominences teksts lieti noder nevis kā atgādinājums par personisku psihotraumu, bet gan kā situācijas konkretizācija. Šajās dienās sākas 75. Starptautiskais Venēcijas kinofestivāls (no 29. augusta līdz 8. septembrim), kuru šo rindu autore nekādi nevarēs redzēt un aprakstīt. Venēcijas festivāls joprojām ir viens no starptautiskās kinofestivālu aprites centrālajiem balstiem. Tas ir pasaulē senākais kinofestivāls, jo tieši Venēcijā mākslas biennāles ietvaros tika radīts festivālu formāts – filmu sacensība.
Pēdējos gados Venēcijas festivāls ar tā atturību no dažādu industrijas pasākumu rīkošanas un koncentrēšanos pamatā uz filmu sacensību nedaudz ir zaudējis pievilcību kino biznesa ļaužu vidū. Toties Venēcijā veido izcilas filmu programmas! Venēcijas festivāla organizētāji vienmēr ir bijuši atturīgi arī pret dažādām kampaņām, teiksim, šogad tie nemetās visaptverošajā #MeToo kustības radītajā sieviešu aizsardzības vilnī un neiekļāva programmā filmas, ņemot vērā dzimumu kvotas, nevis mākslas kritērijus. Par šo tēmu starptautiskā prese jau ir paguvusi sašust un... pierimt. Turklāt Venēcijas festivāla konkursa programma šogad solās būt izcila. Ticiet, jau lasot programmu vien, sāk straujāk pukstēt katra kinomāna sirds. Režisoru uzvārdi skan kā baudījums, līdzi nesot neskaitāmus kultūras kontekstus.
Vien daži piemēri. Leģendārie brāļi Ītans un Džoels Koeni konkursā startēs ar veltījumu visamerikāniskākajam no kinožanriem – vesternam (filma The Ballad of Buster Scruggs/Balāde par Basteru Skragsu), franču režisors Olivjē Asajass filmējis Žiljetu Binošu un pievērsies digitālās revolūcijas blaknēm (filma Doubles vies/ Dubultā dzīvība), vēl viena Francijas režijas zvaigzne Žaks Odiārs filmējis amerikāni Vakīnu Fīniksu filmā par brāļiem noziedzniekiem (The Sisters Brothers/ Brāļi Sisteri), amerikāņu režisors Demjens Šazels (tas, kurš pārsteidza ar mūziklu La La Land. Kalifornijas sapņi) piedāvās filmu First Man/Pirmais cilvēks par kosmonautu Nīlu Ārmstrongu (lomā Raiens Goslings).
Alfonso Kuarons pirmizrādīs Romu – filma ir pieteikta kā Holivudā strādājošā meksikāņu režisora personiskākais projekts, kura darbība notiek XX gadsimta 70. gadu Meksikā. Venēcijā būs skatāma slavenā amerikāņu gleznotāja un režisora Džūljena Šnābela filma At Eternity’s Gate/Pie mūžības vārtiem par Vinsenta van Goga dzīves pēdējām dienām (gleznotāja lomā Vilems Defo). Pirmizrādi piedzīvos amerikāņu režisora Pola Grīngrāsa drāma 22 July/22. jūlijs – filmas sižeta pamatā ir masu slepkavas Andersa Bēringa Breivīka sarīkotais slaktiņš Norvēģijā 2011. gada vasarā. Šī ir jau otrā filma, kas veltīta traģēdijai Ūteijas salā: gada sākumā Berlīnes festivālā notika norvēģu režisora Ērika Popes filmas U – July 22/U – 22. jūlijs pirmizrāde.
Venēcijas festivāla konkursa programmā ir divdesmit filmu, un, iespējams, daļa no tām turpinās ceļu pretim galvenajām sezonas kino balvām – ASV Kinoakadēmijas Oskaram, kā ir noticis ne vienu reizi vien. Ja šajās dienās esat Venēcijā, ejiet uz kino. Biļešu pieejamības ziņā šis ir demokrātisks pasākums.
Informācija par festivāla programmu: www.labiennale.org