Latgola – nodota, bet nepadevusies!

Piekrītu par deputāta zvērestu. Šķiet, Āboltiņas iebildumi gan bija par izrunātā teksta precīzu neatbilstību rakstītajam, nevis par valodu kā tādu.

Tātad ārpus raksta vēl palika nodevības jautājums? Man pat bail domāt, kā mēs, latvieši, vēl esam nodevuši latgaliešus... Vai tad latgaliešiem kāds liedz runāt latgaliešu valodā? Tak runājiet! Vienīgi žēl, ka es un vēl daudzi, daudzi citi tādi paši nepratīsim Jums atbildēt. Par tautības ierakstu pasē. Tas ir šausmīgs arhaisms, ka LR pasē vispār vēl ir atstāta tā pēc izvēles neobligāti aizpildāmā sadaļa, jo Rietumeiropā nekā tāda pasēs vispār nav. Ikviens, kurš iegūst, piemēram, Vācijas pilsonību, kļūst par "Deutscher", Francijas - "français" utt., neskatoties uz to, kāda ir šī cilvēka etniskā izcelsme. Šveicē, kur dzīvo četras dažādas TAUTĪBAS ar četrām dažādām valodām, nav viss vācieši, itāļi, franči vai retoromāņi, bet visi ir šveicieši kā NĀCIJA pēc pases, kas gan viņiem ikdienas dzīvē neliedz sevi pozicionēt, kā vien viņi vēlas, atkarībā no savas izcelsmes un runātās valodas. Tas ir tāds izteikti Austrumeiropai, it īpaši bijušajai Padomju Savienībai raksturīgs arhaisms - jaukt pilsonību&valstspiederību (nāciju) ar tautību (etnisko). Protams, ka Latvijā daudziem pilsoņiem būtu visai sāpīgi, ja viņus nosauktu par "latviešiem" pasē, tāpēc ir tā sadaļa, ka cilvēkam ir "Latvijas pilsonība",nevis viņš ir "latvietis" tāpēc, ka ir pilsonis. Tautības (etniskās izcelsmes) pieminēšana tieši pasē patiesībā nes negatīvu nokrāsu, jo politiski, no valsts viedokļa valstij jārūpējas par visiem saviem pilsoņiem vienādi, nešķirojot viņus pēc tautības un izcelsmes. Tautībai, protams, ir svarīga loma daudzās cilvēka dzīves jomās un to neviens neliedz pieminēt. Man jāsaka atklāti, ka es vēl arvien neesmu sapratis to Latgales aizvainojumu, par kuru autore mums vēlējās pavēstīt. Vai Jūs vēlaties kaut kādu īpašu statusu latgaliešu valodai? Tas ir drīzāk un loģiskāk izdarāms Latgales reģionā, nekā tādu statusu tur piešķirt krievu valodai, un par to varbūt pat vajag padomāt, bet tikai es kaut kā neatminos, ka Latgales pārstāvji jebkad oficiālā līmenī to būtu prasījuši piešķirt. Tad aizvainojums un nodevības sajūta ir par to, ka latvieši paši neiedomājās piedāvāt? Runājot par Latgales izpārdošanu, Jūs pati arī sev atbildējāt ar pašas minēto piemēru palīdzību, ka šis princips skāris visu Latviju (Jelgavas un Liepājas cukurfabrikas), ne tikai Latgali. Tātad nekādas īpašās sazvērestības tieši pret Latgali tomēr nav bijis. Es nenosaucu savu vārdu tāpēc, ka neesmu publiska persona. Jums tas tāpat neko neizteiks un Jūs to aizmirsīsiet tūlīt pēc šī komentāra izlasīšanas, jo aiz tā neslēpsies konkrēta seja un dzīvesstāsts. Ar to mēs, vienkāršie mirstīgie, atšķiramies no Aivara Eipura, Gundegas Repšes un Ingas Žoludes. Man nav ko slēpt, vienkārši mans īstais vārds un uzvārds skanētu tikpat bezpersoniski kā jebkurš interneta segvārds. P.S. Patiesībā man ir ļoti siltas jūtas pret Latgali, man ir daudzi latgaliešu draugi, kuriem, likteņa ironija, reizēm ir pat mazāk tempertamenta, nekā man (stereotipi par temperamentīgajiem latgaliešiem un nosvērtajiem latviešiem), un kuri man nekad nav likuši manīt ne gramu no tiem pārmetumiem, kādi Jums, izrādās, ir pret latviešiem. Vispār man interesētu arī citu sabiedrībā zināmu un cienītu latgaliešu domas - ko par to visu teiktu Jānis Streičs, Anna Rancāne. Un Pliekšānu Jāni no Tadenavas mēs nepiesavinājām par dižāko latviešu dzejnieku, jo viņš, vēl ilgi līdz Latvijas valsts pastāvēšanai, savu dzeju rakstīja tikai latviski... Un viņš sāka savu daiļradi laikā, kad latviešu valodai šajā zemē bija tikpat maz teikšanas, kā latgaliešu valodai - Krievijas impērija bija pakļauta rusifikācijas politikai. Un vienalga - paldies Latgalei par Raini, kurš Latgalei ir veltījis tik skaistus vārdus: "Cik man nākas savā gaitā // atcerēties bērnu dienu, // Tik es redzu gara acīm // Zelta sauli atmirgojam."

par izteikumu "20 gadus ir sēts naids" - Vai pretnostatot latgaliešus un latviešus tiek sēts miers?

"Latvijā grābt tiešām vairs nav ko, ja nu tikai sagrābstīt" Cienījamās seperātistes kundzes attieksme pret savu valsti un tautu ir diezgan daiļrunīga. Jautājums tikai - kādu attieksmi jūs pati sagaidiet. Vai tiešām sapratni?

Piedodiet, man kaut kas nejauši ir nodzēsies, sūtot iepriekšējo komentāru. Bija domāts tā: "pievilkt pie latgaļu Visvalža to, ka tituls "rex" it kā veltīts vienīgi Visvaldim, "aizmirst" (nezināt?) to, ka bez Jersikas pašas nosauktajā laika periodā latgaļu apdzīvotajās teritorijās bija daudz citu valstisku veidojumu ar saviem valdniekiem, lai aizstāvētu domu, ka pirmā vienīgā un īstā valsts ar vienīgo un īsto karali Visvaldi tagadējās Latvijas teritorijā, bija Jersika."

Vispirms es pilnīgi noteikti atbalstu Jūs tajā, kas attiecas uz kaut jelkādu īpašību vispārināšanu, ka tās piemīt VISIEM kādas tautas pārstāvjiem, jo šāda stereotipu kultivēšana ir netaisna, augstprātīga un pat bīstama. Bet par vēstures interpertācijām, par kurām nevajadzētu diskutēt nevēsturniekiem, sanāk, ka Jūs uzskatāt, ka tieši Franciskai Cimarei par to nevajadzētu diskutēt, jo vēsturniece viņa acīmredzami nav. Dīvaini netiešā veidā citēt Indriķa hroniku, pastiepjot tajā nepārprotami aprakstītos faktus, kur labāk patīk, pievilkt pie latgaļu Visvalža to tituls "rex" it kā veltīts vienīgi Visvaldim, ka bez Jersikas pašas nosauktajā laika periodā latgaļu apdzīvotajās teritorijās bija daudz citu valstisku veidojumu ar saviem valdiekiem, lai aizstāvētu domu, ka pirmā vienīgā un īstā valsts ar vienīgo un īsto karali Visvaldi tagadējās Latvijas teritorijā, bija Jersika... Nu, nu... Viņai laikam neienāca prātā, ka šo rakstu varbūt izlasīs kāds cilvēks, kurš tiešām ir lasījis Indriķa hroniku. Te nav runa par vēstures interpertāciju, te ir runa par citāta atbilstību piesauktajam avotam. Un par APZINĀTU maldināšanu, lai iestāstītu kā patiesību kādu acīmredzami citādi nepamatojamu teoriju.

Cik cilvēku, tik vēstures interpretāciju, tāpēc neatbalstu "ne vēsturnieku" centienus diskutēt par šāda veida informāciju. Tāpat neatbalstu tendenci vispārināt apgalvojumus - Jūsu (lai arī kas slēptos zem šī "tipisko Latgales novada iedzīvotāju" pazinējas vārda) komentārs ir kā spļāviens sejā daudziem latgaliešiem.

Mollija, lūdzu nespriest par visiem latgaliešiem pēc dažu novada pārstāvju izteikumiem. Un atceries - tie arī ir latvieši.

Lūdzu, paskaidrojiet man sīkāk par "Latgales" uzmešanu, jo nekādi nespēju to apjēgt. Nedz raksts, nedz Jūsu komentārs nespēj īsi un kodolīgi pateikt, kad un kādā veidā mēs, pārējie latvieši, esam uzmetuši Latgali, vienīgi to, ka mēs to it kā esam uzmetuši.