Padomju laikā oficiāli atzīti svētki bija Jaunais gads. Ziemassvētkus cilvēki atzīmēja klusi un bieži pat slepus, toties gadu mijā visiem bija ļauts svinēt un apsveikt. Eglīšu dekorēšana bija vesels rituāls, kas notika īpašā svētku gaisotnē.
Pēc Ņikitas Hruščova nākšanas pie varas pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, eglīšu rotājumu klāstā populāra bija lauksaimniecības tematika: veikalos tika pārdotas eglīšu mantiņas kukurūzas, tomātu, baklažānu, vīnogu un citu lauksaimniecības produktu veidolā.
Ap to pašu laiku eglītēs parādās arī pirmās kosmonautu figūriņas. Jaungada eglīšu galotnes visā plašajā Padomju savienībā vēstīja par padomju cilvēku kvēlāko sapni – uzšauties kosmosa tālēs. Tolaik arī tapa attiecīgi ideoloģizētas eglītes mantiņas – sputņiki, kosmonauti, kosmiskas bumbas un tamlīdzīgi.
Astoņdesmitajos gados mantiņu mode kļuva abstraktāka, piemēram – spīdošas bumbas bija ar apaļiem iedobumiem, kurās iekrita vītņu gaisma, radot pasakainu apgaismojumu.
Padomju laika Jaungada eglīšu rotājumi, sākot no 20. gs. otrās puses līdz pat 90. gadiem, iepriecināja ar stikla pūtēju un dizaineru izdomu, izgatavojot visdažādāko formu rotājumus, kas attēlo gan pasaku varoņus, gan meža iemītniekus, gan savijas pavisam teiksmainās un neatminamās aprisēs. Garās lāstekas, Aladins, sniegavīrs, rūķītis, lapsiņa, krāšņi izrotātās bumbas, čiekuri, vabolītes un vardītes pārsteidza ar krāsu daudzveidību un spožumu. Šos rotājumus cilvēki sargāja un glabāja ietītas vatē vai avīžu lapās līdz nākamajiem svētkiem. Īpaši paveicās tiem, kuriem palaimējās iegādāties Vācijas Demokrātiskajā Republikā ražotās lielās Jaunā gada eglīšu bumbas. Tās bija īsts dārgums.