Loterija

Viena mana kolēģe iebilda, ka te nu gan nav par ko uztraukties, vajag tikai nopirkt kaut kādu krāmu, un tas būs labs diezgan. Protams, man laimējās izvilkt viņas sagatavoto paciņu, kurā bija no drātīm izveidots eņģelis. Mēs abi gardi smējāmies. Viņa gardāk.Tomēr daļēji viņai bija taisnība. Ziemassvētku loterijas mērķis nav apmainīties ar vērtīgām dāvanām. Piemēram, bieži vien cilvēki vienojas par dāvanas cenas robežām. Vispār tas, kāpēc cilvēki dāvina dāvanas, ir sarežģīts jautājums. Antropologi to ir plaši pētījuši, un nopietna atbilde prasītu nopietnas studijas. Var tikai kārtējo reizi pārliecināties, ka aiz viena vārda var slēpties liela daudzveidība. Spriežot pēc iepakojuma, nav lielas atšķirības starp dāvanām zem darbavietas eglītes un ģimenes eglītes, starp dāvanām bērniem un dāvanām pieaugušajiem, bet to funkcijas ir visai atšķirīgas.Loteriju dāvanas drīzāk jāpieskaita pie tām, ko antropologi saista ar sociālo saišu veidošanas, nostiprināšanas un atjaunošanas rituāliem. Dāvanas saturam nav nozīmes, svarīgs ir savstarpējās apmaiņas process. Turklāt tas nav gluži individuāls, jo runa ir par kolektīva, nevis konkrēto divu cilvēku – dāvinātāja un dāvanas saņēmēja – attiecībām. Ģimenes lokā katra dāvana ir personificēta (tā ir domāta konkrētam cilvēkam, un dāvinātājs pauž savu izpratni par dāvanas saņēmēju, kas var nozīmēt arī konfliktu, ja interpretācija izrādījusies aplama), bet loterijas dāvana ir nejauša un īpaši veiksmīga tad, ja visi to var novērtēt, piemēram, smieties par to.Bērniem domāto Ziemassvētku dāvanu funkcija arī nav viegli nosakāma. Tā ir vēsturiski mainījusies. Saskaņā ar leģendu Sv. Nikolajs, nākamais Salavecis, izglāba trīs meitenes no prostitūtu likteņa, uzdāvinādams viņām trīs makus ar naudu, lai tās var godam apprecēties. Atšķirībā no dažāda veida līderiem, kas apdāvina padotos, lai nostiprinātu savu līdera statusu, Sv. Nikolajs dāvināja anonīmi, tomēr abos gadījumos ir runa par palīdzību tiem, kuriem kaut kā trūkst vai kuri nav tik pārtikuši kā dāvinātājs. Mūsdienās Ziemassvētku dāvanas pirmām kārtām tiek pašu bērniem. Lai gan tie patiešām ir finansiāli atkarīgi no pieaugušajiem, diez vai viņiem būtu pamats dāvanas interpretēt kā statusa nostiprināšanu vai ekonomisku palīdzību. Mēs dāvanas saistām ar prieku, bet kāpēc dāvanas sagādā prieku? Ja uz mirkli ignorējam patērnieciskos skaidrojums, viena no versijām varētu būt tāda, ka dāvana mūs pārsteidz kā kaut kas negaidīts, neikdienišķs, kā likteņa dāvana, galu galā – brīnums. Tāpēc Salatēvam, Sniegbaltītei un Rūdolfam ir nozīme. Tāpēc ideālas Ziemassvētku dāvanas ir tādas kā pasakās – burvju lampa vai vāvere, kas šķin zelta riekstus, nevis drāšu eņģelis.