Daudzi mūziķi savus koncertus optimistiski pārcēluši uz rudeni, kaut laiku pa laikam ziņās tiek atgādināts, ka uz masu pasākumiem šogad var necerēt. Lielie vasaras festivāli ir atcelti, kaut ziņojumos bieži tiek lietots vārds "pārcelti", aicinot saglabāt biļetes uz nākamo gadu.
Šajā gadījumā vārds "pārcelt" gan nedarbojas vairāku iemeslu dēļ – 2021. gads vairs nebūs tas pats, kas 2020. gads, – potenciālo apmeklētāju intereses, ieradumi un plāni var mainīties. Tāpat ne visi šogad plānotie dalībnieki būs pieejami arī nākamgad, un varbūt biļetes pirktas tieši viņu dēļ, ja apmeklētāju interesē arī mūzika, nevis tikai iespēja norauties no ikdienas pienākumu ķēdes un paspaidīties pūlī, kaut kam ritmiski dārdot fonā.
Papildus interneta tiešraides koncertiem, ar kuriem dažiem māksliniekiem esot izdevies arī nopelnīt šajā tik grūtajā laikā, kad ierastie ienākumi nogriezti kā ar nazi, tagad notiek autokoncerti, kas ir jāklausās savu spēkratu radioaparātu FM viļņos. Kad Covid-19 dēļ sākās ierobežojumi, pirmajai atļautajai pulcēšanās robežai (200) ātri vien tās divas nulles tika nodzēstas. Palika divi. Kopš atkal atļauts pulcēties līdz divdesmit pieciem, esmu bijis uz Elizabetes Balčus un Imanta Dakša koncertu Vecrīgas Trijās māsās. Sirsnīgi un intīmi – izslāpis pēc īstiem, nevis plastmasas koncertiem, nopirku biļeti par 12 eiro, un beigās izrādījās, ka arī lielākā daļa klausītāju ir mediju cilvēki, kuri popularizē vietējo mūziku, – tas rada aizdomas, ka tā viņus interesē gandrīz vienīgos.
Līdzīgam apmeklētāju skaitam atsākušies regulāri koncerti Hanzas peronā, ciklam dots nosaukums Koncerts pirmajā rindā, tajā piedalās plašāk pazīstami mākslinieki, un arī biļešu cena ir tāda, kādu par viņiem vēl neesam maksājuši, kaut vajadzētu. Ne tikai patriotisku, bet arī māksliniecisku apsvērumu dēļ. Neesam aitu bars, kam jāpatīk visam, ko klausās pārējā pasaule, jo varam justies daudz privileģētāki, ka mums vienīgajiem ir iespēja baudīt to, kas spānim un ķīnietim pat sapņos nav rādījies. Turklāt dažām pasaules lielzvaigznēm citreiz nemaz nav skaidrs, kurā valstī tās ir "noliktas" uz skatuves šodien.
Nupat sanāca būt arī kāzās, kurās viesu skaits samazināts līdz ceturtdaļsimtam, un telpas saimnieki atbildīgi lūdza vienpadsmitos vakarā balli beigt, ja jau valstī pieņemtie noteikumi tā prasa un par neievērošanu pienākas bargs sods, kas pārsniedz dīkstāves pabalstus, ja tādi vispār piešķirti.
Sabiedriskajā transportā ir obligātas maskas, un it kā tiek aizmirsts vēl pirms pāris mēnešiem ziņotais, ka veselos tās no infekcijas nepasargā, bet veiklās reaģēšanas uzņēmumi jau steidz piedāvāt veselus komplektus ar vairākkārt lietojamām maskām, zvanot klientiem, kuri reiz jau uzķērušies, krietni pārmaksādami par obligātajiem dūmu detektoriem. Pirms ierobežojumu samazināšana min uz papēžiem, kaut kā jau tie ievestie masku miljoni ir jārealizē, aicinot mest pie malas ieradumu katru cilvēku maskā uzreiz uzlūkot kā noziedznieku vai tūristu no Uzlecošās saules zemes.
Atis Priedītis
Raksta autors ir muļķis.
Itamars Toledano