Vispirms ir tik auksti, ka neticami, ka pavasaris vispār ir iespējams. Tad dārza vidū vientuļi izsprāgst ķirša ziedi, tad pirmās siltās dienas, pirmais lietus, un kā pārsteigums klāt ir ceriņu laiks. Krūma ziedu baltais, violetais un rozā krāšņums vienmēr liek apšaubīt tā pieticīgās augšanas prasības. Tomēr tieši ceriņš daiļo visputekļainākos ceļus, nekoptus kaktus un vismelnākās dzelzceļa malas. Tam nevajag dārznieka, to var pamest un aizmirst, un nekas ar to nenotiks.
Ceriņš izskatās cēls un pilsētniecisks pie jūgendstila nama fasādes un tik moderns pie baltas villas. Ceriņš kļūst ziemeļnieciski bikls un pieticīgs pie koka vasarnīcas, bet, salauzts lielā buķetē, tas tikpat daiļš ir Ķīnas vāzē greznā pilī. Ceriņu var ielikt arī pudelē vai burkā, un nemaz nebūs slikti, tik perfekts tas ir un tik daudzpusīgs. Ļoti gudrs krūms un tik eiropeisks.
Ceriņa smarža ir bieza, domu gaitu pārtraukt spējīga, taču ne frivola. Tieši tik stipra, lai brīdī, kad gribi braukt prom, atgādinātu, ka nekur citur tā ceriņi neziedēs, kur nu vēl ievas. Nu, Berlīnē zied, taču tur smarža ievijas vjetnamiešu restorānu zupu un kafijas aromātā. Pie mums jādalās tikai ar ceļa putekļiem.
Neviena kaprīza aprikoze, sakura un magnolija kolekcionāra dārzā nestāv klāt ceriņa izturībai, pieticībai un devīgumam. To var glīti sagriezt vāzei, var lauzt un plēst, tas neiznīks. Tas ziedēs vēl vairāk, vēl augstāk un kuplāk, un krāšņāk. Kad zied ceriņi, zied visa Latvija. Zied lauki un pilsētas, zied mikrorajoni un viensētas, zied bezpajumtnieka soliņš un stūris ar miskastēm.
Kaut es būtu kā ceriņš, mēs visi kā ceriņi. Balti, violeti un rozā. Izturīgi, vienkārši, devīgi un skaisti. Kad viss ir vienos ceriņos, beidzot var sajust Latvijas simtgades burvību. Pat koncertu skaņas kļūst vieglākas. Beidzot drīkst smaidīt. Šūpoties mūzikā. Ir grūti svinēt salā un nopietnībā.
Šogad kopā ar ceriņiem zied ābeles, bumbieres un plūmes. Zied smagās kastaņas un kā no XIX gadsimta mūsu dzīvē aizķērušās vilkābeles. Zied plūškoki, var pļavā maisiem savākt gaiļpiešus. Viss notiek tik ātri, tik strauji, pat vasara jau nostājusies pavasara vietā ar sauli un viszilākajām debesīm.
Tomēr ir tikai ziedonis. Ir maijs, ir pavasaris. Ir jādara lielākie darbi, jāmācās, jāpabeidz un jāpaveic, vēl nav laiks atpūtai. Taču paņemam līdzi ceriņus, lai arī tūlīt būs jasmīni, rozes un peonijas. Paņemam līdzi ceriņus savai domu un nākotnes ideju vāzei, lai, kad pienāks novembris un aukstās dienas, būtu vienkārši, devīgi un skaisti. Lai neprasītu īpašus apstākļus, papildmēslojumu, aprūpi un pieskatīšanu. Lai vairāk dotu, mazāk ņemtu.