Nepanesamais tukšums

Vispārināšana un mākslīga saasināšana - komentāru laikmeta iezīme. Ja apsēstos pie viena galda - aci pret aci, daudz vieglāk būtu katram izskaidrot savu viedokli un saprast vienam otru. Cilvēks, kas no malas (komentāru tekstos) šķiet iedomīgs, bieži vien nemaz tāds nav - viņš vienkārši aizsargājas kā nu māk. Diemžēl nav atcelta arī banālā patiesība - katrs dzird to, ko viņš grib dzirdēt, nevis to, kas ir pateikts. Tas uz pilnīgi visiem attiecas, mani ieskaitot.

Nedomāju, ka J.Liepiņš sevi dēvē par trolli tāpēc, ka viņš tādu sevi sajūt, un komentārā tas saprotami izteikts. Demagoģija un rupjības ir pārsteigušas, bet tas jau Jūsu pašu ziņā.

Nē, ir milzīga atšķirība. Rakstnieks , dzejnieks rada darbu un mēs to novērtējam. Tāpat mēs vērtējam literātu publiskās aktivitātes. Ja tautu var tikai lamāt un lādēt, tad man ir visas tiesības novēlēt laimīgu ceļu uz elli tādiem vārda māksliniekiem. Piedodiet , es nekur nevērtēju ne Repšes , ne Ābeles utt. izskatu vai privātās dzīves detaļas , kuras viņas arī dedzīgi publicē vai vēl ko tādu. Tāpat par Langu - ja viņa žēlojās, ka viņu neaicina ne TV, ne radio izteikties par sabiedrības aktualitātēm, tad es to vērtēju kā nepiedodamu iedomību. Un savas domas uzrakstu atklāti un cenšos tās pamatot. Manī ir kurzemnieces spīts un vidzemnieces gaišums. Ar troļļiem man tikai tāda saistība, ka esmu studējusi Norveģijā.

Jāni Liepiņ , nu beidziet aizvainoties par tiem troļļiem. Būsiet taču dzirdējis, ka vīrieši , kuri nevar dabūt seksu ar iekārotu sievieti sāk viņu nicināt aiz naida - saukāt par m auku un visādi citādi pazemot. Bet vaina jau nav sievietē , bet atraidītajā vīrietī. Lūk, ne kautrīgais Kolmanis , ne ģeniālā Langa nespēj pieņemt , ka kāds var kaut ko viņiem neglaimojošu uzrakstīt un rekacija ir paredza - naids, truls un galu galā viņus pašus pazemojošs naids. Un kā saka - lai viņi iet savā mierā ar savu naidu. Jo kā smejies - mēs bez viņiem iztiksim, viņi bez mums - nekādīgi nē.

G.Repše , bet nu kaut ko labu pārmaiņas pēc par mums pasakiet. Šodien tāds skaists laiks - tūlīt būs pavasaris. Iededziet sveci mūsu tumsā.

Jā, tas ir svarīgi. Varbūt pārceļam mūsu sarunu uz privāto saraksti. Labprāt iepazītos klātienē ar kādu anonīmo komentētāju, ja vien tas nav pretrunā ar jūsu profesionālo ētiku. Te mana epasta adrese - [email protected]

Kādēl tik nervozi? Tad uztraucaties ar ko sarunājaties, tad par ko runājat. Ja neesat pārliecināts par sevi, nesarunājaties. Vai tik svarīgi kurš Māris Bērziņš vai kurš Jānis Krūmiņš raksta.

Bailes no amatpersonām? Laikam jāsāk smaidiņi likt teikuma beigās, lai uztvertu ironiju. Dažam labam parakstīties ar savu vārdu gan ir bailes. Vai arī tiešām trāpīju uz kādu ierēdni, kurš darba laikā raksta komentārus - un tāpēc tik nīgrs.

Kāda gan starpība, lasa daudzi. Vai tik lielas bailes no amatpersonām?

Starp citu, ar ko es te sarunājos? Varbūt ar kādu anonīmu amatpersonu?

Nepilnu trīs mēnešu laikā, kamēr biju parlamentārais sekretārs, skaidroju par nepieciešamību mainīt VKKF likumu, cik spēju, tomēr tik lielas varas, lai bez ministrijas un valdības atbalsta, Saeimas vietā pieņemtu lēmumus man diemžēl nav. Runājot par literatūras nozari, izdevās pārliecināt ministrijas ierēdņus, ka vismaz minimāli nepieciešams atjaunot atbalsu Literārajai akadēmijai. Ar lieliem panākumiem nevaru lepoties, bet tādi arī nebija iespējami. Problēma ir tā, ka atrodoties iekšpusē, viens pats bez domubiedriem neko daudz panākt nevari. Domāju, ka lielāka masa un jauda no ārpuses var ietekmēt vairāk, nekā vientulīga spirināšanās vēderā. Aizgāju prom, jo uzskatīju, ka arī šāds amats - parlamentārais sekretārs, ir lieka greznība, labāk tos 1300 ls mēnesī izmantot cēlākiem mērķiem. No 2011.gada februāra līdz jaunajai valdībai KM arī iztika bez parlamentārā sekretāra - tātad var iztikt. Kā KM izmantoja ieekonomēto naudu, nezinu. Teicu gan esot minētajā amatā, gan arī tagad saku, ka valsts pārvalde ir totāli jāreformē - domājiet, kādam tur tas patīk. Ir saauguši baisi birokrātiskie džungļi un izveidoti daudzi lieki posteņi. Nu, par šo tēmu varētu gari runāt. Par to citreiz.

salīdziniet savas grāmatas un savos garadarbos izteiktās domas un formas - ar Igauniju, ar Belševicu.. Nez kāpēc te neunā Māra Zālīte un arī Ikstenas balss skan mērķtiecīgi, bez ēnu valdnieces tieksmēm.. Vai tam ir izskaidrojums? :)

No kurienes rakstnieku algas un grāmatas? Pamosties, tas vairs nav topiks. Runa ir par visām nozarēm - teātri, vizuālo mākslu, literatūru, kino, mūziku, kultūras mantojumu un tradicionālo kultūru. Par šo VKKF problēmu vajadzētu runāt ne tikai rakstniekiem, bet arī citiem augšminēto nozaru pārstāvjiem.

Ne vārda par kultūru, daudz par ''homoSoveticus'' :VĪĶE-FREIBERGA, Vaira (1994). Tādi nu mēs esam, un tur nekā nevar darīt [That’s just the way we are and there is nothing we can do about it] Laiks (New York), November 19,. - Šis tas par ''neobarbaru'' rašanās iemesliem: A.Zinovjevs / А.А. Зиновьев: ''(..)Они стали насильственно навязывать стране чуждую ей западнистскую организацию. Последняя не является пригодной для любых народов и любых условий их существования. Опыт истории показал, что для большинства незападных народов она несет закабаление и гибель. ' Постсоветизм (современная Россия глазами мыслителя и художника)

Neviens nepiedzimst no galvas līdz kājām kulturējies un apkulturēts. Un kultūra vienmēr ir bijusi vien saujiņas inteliģentu patēriņa produkts. Kultūra NAV visiem saprotama masu produkcija, šūpulī ielikta un ar mātes pienu iezīdīta. Par tās jēgu un nozīmi IR jārunā. Skolās, TV kastēs, tiekoties ar omītēm lauku bibliotēkās. Pieļauju, ka arī starp barbariem bija tikai daži vecajie, kuri no paaudzes paaudzē mācību par uguni un kramu tālāk nodeva.

Taisnība, ministrija toreiz ar savām vajadzībām krietni uzsēdās uz KKF. Taču ekspertu padomēs sēdēja radošie cilvēki, un kam dot naudu, bija viņu lēmumi. Bet tas jau ir cits jautājums. Atsevišķi skaitļus tikai par nevalstiskajiem projektiem, protams, nebūtu slikti "izcirpt", bet man nav pieejami visi dati. Varu operēt tikai ar info, kas ir pieejama publiski. Šeit (blogā) galvenais uzdevums bija parādīt atšķirību, kāda izveidojas, kad izmaina finansēšanas avotus. Vienā ierakstā neiespējami uzgleznot visu plašo un daudzgadīgo ainavu.