Latvijā valda stipri mīti – viens no tiem ir mīts, ka kvalitatīvas filmas vislabāk ir skatīties rudenī, vislabāk septembrī, kas esot ideāls laiks festivāliem. Iespējams, šī mīta saknes ir kinofestivālu celmlauža Latvijā – Arsenāla – tradīcijas diedzētas, iespējams, pie vainas mūsu krasais sezonālisms un īsā vasara, kuru šķiet nejēdzīgi un apgrēcīgi izšķiest tumšā kinozālē. Tā gan nekad nav šķitis Holivudai, kura cītīgi ražo vasaras blokbasterus. Starp citu, viens no Holivudas produktiem – animācijas filma Minioni – tikko ir uzstādījis Latvijā sen nepiedzīvotu apmeklētības rekordu ar 157 000 skatītāju, kuriem vasara nekādi nav traucējusi. Labi, dies ar Holivudu, par tās filmu trūkumu latvieša un vidējā Eiropas kinoskatītāja ikdienā nav jāsatraucas.
Savukārt Eiropas kino izrādīšana Latvijā gribot negribot joprojām ir krietni sezonāla. Labā ziņa ir tā, ka septembrī un oktobrī tiks demonstrētas izcilas filmas – lielākā daļa no tām, kas tika pirmizrādītas pasaules art house mekā – Kannu kinofestivālā – šā gada maijā, vēl vairāk – šie darbi tajā uzvarēja vai vismaz piesaistīja plašu uzmanību. Šīs filmas redzēsim Rīgā.
Kannu filmu deķīti sadalīs divi festivāli – Baltijas pērle, kuras organizētāji vairākkārt ir paziņojuši par festivāla galu, beigām un atvadām, un Rīgas Starptautiskais kinofestivāls (Riga IFF), kurš aizsākās pērn. Diemžēl diskusija, vai Rīgā ir nepieciešami divi līdzīga formāta festivāli, demokrātijas apstākļos nav bijusi īpaši auglīga – viedokļi ir dažādi, taču festivāls ir tāds pats privāts kultūras pasākums, neatkarīgs projekts, kurš meklē finansējumu un, ja to piesaista, tad arī ņem un notiek. Tālab esam turpat, kur bijām pirms gadiem, kad par mitoloģisko, īpašo norises laiku agrā rudenī arīdzan cīnījās divi līdzīgi festivāli – Arsenāls un Baltijas pērle.
Pērle būs pirmā (no 17. līdz 21. septembrim) un šoreiz piedāvās askētiskāku programmu gan festivāla ilguma, gan filmu skaita ziņā. Programmā tiek solītas izcilas Eiropas filmas un korekta hrestomātisko jubileju apkopšana: Ingridai Bergmanei – 100, Vudijam Allenam – 80, kino – 120. Pērle tikusi pie Kannu Zelta palmas zara ieguvējas – franču režisora Žaka Odiāra drāmas Dīpans, ārkārtīgi aktuālas imigrantu kaislību kontekstā.
Mēnesi vēlāk (no 15. līdz 25. oktobrim) notiks otrais Rīgas Starptautiskais kinofestivāls, kas rādīs, iespējams, starptautisko trofeju tik dāsni neappušķotas, taču ne mazāk interesantas filmas. Būs arī viena no Kannu festivāla sensācijām – ungāru debitanta Lāslo Nemeša filma Saula dēls (unikāls, šokējošs holokausta tēmas risinājums).
Septembra vidū sāksies Latvijas filmu skate – festivāla Lielais Kristaps sesija Kino Citadele. Savukārt nākamajā nedēļā, no 2. līdz 5. septembrim, kinoteātrī KSuns notiks ikgadējais dokumentālā kino pasākums – Baltijas jūras dokumentālo filmu forums ar sociāli aktīvu, Latvijas videi pat provokatīvu filmu programmu. Maratons sākas.