O, sport, tu esi skaists!

Vestarts Šimkus no rītiem skrien katru dienu...

Protams, kultūras vakuums daudzos LV cilvēkos ir katastrofāls un šādu cilvēku, pateicoties mēdiju kolapsam paliek ar vien vairāk. Drīz vien tie sāks linčot un dedzināt uz sārta ikvienu, kas mēģinās iepīkstēties par kaut ko vairāk kā sportu, TV šoviem un supermāketu atlaidēm. Problēma ir tā , ka ar tukšu klaigāšanu par to ka tā notiek, šis negatīvais process neapstājas. Ir vajadzīgi kādi citi paņēmieni un ieroči, lai šo tendenci apstulboties sabiedrībā izskaustu. Literāti un citi mākslinieki, zemapziņas valdnieki, ir vieni no tiem, kas varētu šādus paņēmienus izdomāt un laist talkā. jautājums ir kas to darīs, kā to darīs, kad to darīs un galu galā ko darīs. PAR TO ŠODIEN IR JĀRUNĀĀ!!!!

Esmu aktīva mākslas patērētāja un baudītāja. Saprotu jau Naumaņa rakstīto . Taču...man škiet, ka sports un māksla pēc būtības nosedz dažādus cilvēcisko vajadzību lauciņus. Un diez vai to var tā mākslīgi pietuvināt... Jo...mākslā nevar būt absolūtas uzvaras...nu nav tajā mirklī "pasaulē labākais"...tā ir loti subjektīva, dziļa un daudzslāņaina sfēra. To nevar izmērīt. Sporta sacensības IR sacensības...miermīlīgs karš...spēkošanās...tieši mērīšanās ar krāniņiem.... tomēr, tomēr. Formāts tāds.

mūsdienu sportā ļoti atšķiras no tā, ko nojautām par sportu līdz šim. Mūsu medaļniekiem prāta spēles un psiholoģiskā noturība, attīstība, izturība, darba spējas utt., ne tikai muskuļu spēks nodrošināja panākumus. NRA video apjomīga intervija ar M.Pļaviņu. Vērts noskatīties jebkuram, arī NN. Izbrīna kultūras cilvēku iebrauktās sliedes KD diskusijās. Nekas, nekādi argumenti nespēj izsist no uzņemtā meldiņa. Atvainojiet, bet sava veida trulums, vainojot sabiedrību, savus lasītājus, tagad arī viedoklis par sportistiem. Pēc Rīgas 800- gades svinībām šogad avio šovi un salūti pārņem sabiedrību. Par to it kā visi klusē, pieņem. Arī Jaunais Vilnis uzrunā. Kad dziesmu svētkos padomju laikā uz skatuves armija uznāca, bija divi dzejnieki, kuri uzdrošinājās iebilst, ka kaut kas neiet pareizā virzienā (I.Ziedonis un J.Peters), par ko izpelnījās A.Gora piezīmes atkal kādā no būtiskiem laikrakstiem. Un vēl, iedomājos, kā Rīgas mērs, kas iestājās par divvalodību, Rīgas svētkos uzrunās savu pilsētu? Vienā vai divās? Par mūsu atmiņu, par svētku tradīcijām padomāsim, kurp ejam? Masu kultūra Rīgā, viss okei?

Ne īpaši cienījamais Ņaumanis sajaucis vienā podā rosolu ar piparmētru bombongām. Nu nevar tik vienkāršoti nivelēt šos jēdzienus, rezultātā izslejot ķepu mērkaķiskā uzmācībā - Dod! Necenšos pārlieku aizstāvēt mūsu sportistus (daži no tiem ir pelnījuši rungu iz maisa, ne dālderus) un pats būdams samērā liels daiļo mūzu pielūdzējs, tomēr aizrādīšu Normundiņam. Profesionāļa mūžs sportā ir gaužām īss, mākslinieks var triept, skribelēt, ķēmoties uz bīnes un visādi citādi izpausties līdz pat vecuma vājprātam (izņēmums ir baletdanči). Tātad audz, pilnveidojies līdz par Leonardo da Vinči vai Salmana Rušdi utt. līmenim, pelni naudu ar savu mākslu! Absolūti nepiekrītu apgalvojumam, ka mūsu mākslinieki pelna kapeikas, izņēmums varētu būt literāti, taču arī mūsu rakstītā vārda guru - Čadarainis, Veidenbaums, Blaumanis, Virza, Rainis u.c., visi strādāja. Strādāja melnām mutēm (lielākoties presē), un tikai vaļasbrīžos ķērās pie personiskās daiļrades montēšanas. Kāda mārrutka pēc mūsdienās rakstniekiem,dzejdariem un dramaturgiem jābūt kaut kādiem izredzētajiem trolīšiem muminiem? Sabiedrība maksās šiem avansā par spalvaskāta graušanu vai datora klaviatūras nopuņķošanu? Nekādas iliādas vai suņu sirdis pagaidām šie nav sarakstījuši, priedes nolauzuši, trīnēm grēkus sameklējuši. Lai nu paši vien sev gādā vakara kartupelīšus! Un par tā saucamo moderno mākslu vispār ir skarbs viedoklis. Uzķellēt melnu kvadrātu, divus kubikus vai uzsliet stāvus gaisā tramvaju un pasludināt to par radošā prāta un meistarības triumfu - tas ir pilnīgs seska pēcpuses produkts, lai iet pie Godo un tam mēģina pārdot savus nožēlojamos veikumus. Mākslinieki pie mums nemirst badā, aktieri nepārtiek no vasera un garozām (ja aktierītis papildus ar reklāmām, seriālu ierunāšanu un tusiņu vadīšanu nespēj sev savākt sev vismaz 700 - 1000 ls mēnesī, tad izgāztuvē ne teātrī tam ir vieta, tādu tipu veiksmīgi spēj aizstāt arī skatuves strādnieks reibuma stāvoklī), tās visas ir gandrīz vai komunistiskas muļķības. Pietiek atvērt jebkuru ķīniešu krāsas izdevumu - pankūka, kas tad tur rij ikrus un strēbj dārgās ninnas, tērpušies gabanes bumbierenēs un versačes paltrakos, ja ne mūsu daiļā radošā pasaule? Par literatūru, protams, ir žēl, taču rakstniecība un dzejniecība mums bojā iet pavisam cita iemesla dēļ. Tauta vairs nelasa, un kas tad pirks un lasīs pat, ja būsi uzķibinājis jaunus Karlsona vai Pēra Ginta piedzīvojumus? Visiem par to nospļauties, vienīgais ko lasa un paši raksta internetā - komentārus zem dažiem apšaubāmiem raksteļiem.

Var jau piekrist, ka mākslas cilvēki tiešām netiek tik ļoti novērtēti kā sportisti. iespējams, te ir runa par valsts vadības (ne)kultūras līmeni. Tomēr vai nav tā, ka šāda situācija nav unikāla Latvijai. Tajā pašā Anglijā diez vai slavenus māksliniekus par izciliem sasniegumiem vadā vaļējos autobusos pa pilsētu. Futbolistus gan. Manuprāt, te ir runa nedaudz par kaut ko citu. Diezvai kādam mākslas cilvēkam tāda izrādīšanās vispār piestāvētu. Manuprāt, te ir runa par popkultūru(arī sports pie tādas pieder, bet tas nav nekas slikts)un augsto mākslu.

dažkārt jāslēpj seja plaukstā, lasot kultūras darboņu centienus atspēkot savu eksistenci. Kultūra ir mana dzīve, to šobrīd studēju un ar to vēlos nodarboties arī nākotnē, bet come on- sportu tāpēc aiztikt nevajag. Nesen pa LTV rādīja dokumentālo filmu, kurā dažādi sportisti ļoti labi izskaidro savu iekšējo cīņu, spēli ar nāvi un likteni, veicot kādus pārbaudījumus. Domāju, ka pārdzīvojums rodas diezgan līdzvērtīgs, ja ne pat dažkārt lielāks, kā piedzīvojot kādu izcilu kult. parādību.

Nu nav nekā ekvivalenta Olimpiskajām spēlām kultūrā, nu nav , nu. Tad jātaisa visām pasaules valstīm sacensības dziedāšanā, dzejā , dejā...Bet , ja grib nabagajam Vaskam vai Garančai vai Hermanim (visu cieņu viņiem) piesķirt valsts naudas balvu, tad vajag noteikt kritērijus, par ko to piešķir. Priekš tam ir Kultūras ministrija.

šefiem dienā pietiek ar paņķeļejeviev, čeveriem un ikstiniem zem pārpaula visgaudām par n-grašiem. Nu ņaudmmanīgais jaunjurkurs kaut ko iecepis! NU UN(Ņ)?

NN savā rakstā salīdzina sportu ar kultūru. Es uzskatu, ka jāņem ir vēl plašāk. Jebkurš cilvēks, kas ir izcils savā darbā, būtu arī attiecīgi jānovērtē. Jo tagad ir tā, ka valsts prēmē tikai labākos sportistus, kas principā ir tikai viens no cilvēku darbības virzieniem. Tu vari būt labākais Pasaules mākslinieks, zinātnieks, skolotājs vai strādnieks, bet to valsts nekad neprēmēs ar attiecīgām naudas balvām. Labākajā gadījumā valsts piešķirs ordeni, sliktākajā - neievēros vispār. Tādēļ, piemēram, labākie Pasaules zinātnieki var saņemt Nobela prēmiju, mākslinieki - Oskaru vai Grammy, bet Latvijas valsts par to neliksies ne zinis. Ja nu vienīgi VID no starptautiskām prēmijām atskaitīs savus nodokļus. Un ja kāds centīsies kaut ko nesamaksāt, tad savu valsts patriotu tēlu parādīs KNAB. Sagaidīšana lidostā? Nu nezinu, nezinu. Raini esot sagaidījuši, kad viņš atgriezās no trimdas. Vai tas notiktu tagad? Ļoti šaubos.