Regulāri katru gadu pareizticīgo Lieldienās Kristus kapa kapelā notiek brīnums – pārdabiskā veidā uzrodas svētā uguns. Baznīcas telpas ir sadalītas starp sešām kristiešu kopienām, kuru pārstāvji ne vienmēr spēj draudzīgi sadzīvot zem viena jumta. Tāpēc baznīcas durvju atslēgu glabā musulmaņi.
Ir dažādi iemesli, kāpēc valstij vajadzētu būt neitrālai reliģijas jautājumos. Sabiedrībās, kurās līdzās pastāv vairākas reliģijas un konfesijas, valsts uzdevums ir nodrošināt mierīgu to līdzāspastāvēšanu. Tāpēc ir riskanti vieniem piešķirt privilēģijas, kuras varētu vēlēties arī citi.
Ziemassvētku brīvdienas ir tipisks piemērs. Teju katru gadu Saeimā notiek diskusijas par to, vai atzīt par valsts svinamo dienu un brīvdienu ne tikai protestantu un katoļu, bet arī pareizticīgo Ziemassvētkus, kuri, kā zināms, tiek svinēti pēc vecā Jūlija Cēzara laika kalendāra. Viens no argumentiem, kas tiek izmantots pastāvošās kārtības aizstāvībai, ir tas, ka Ziemassvētki nebūt nav reliģiski svētki un tātad neprasa citu analoģisku reliģisku svētku atzīšanu. Varu piekrist tādā ziņā, ka es, piemēram, Ziemassvētkus svinu, bet man tas drīzāk ir ģimenisks rituāls, kura saistība ar kristietību ir tikpat nozīmīga kā Jāņu saistība ar saules kultu vai Jāni Kristītāju. Rietumos pat ir tendence apzīmējumu "Ziemassvētki" aizstāt ar "svētku sezonu". Protams, zināms liekulības moments tajā ir, jo tas, ka šī "svētku sezona" sakrīt tieši ar rietumnieku Ziemassvētkiem, nav nejaušība.
Tomēr vērts pamanīt, ka to pašu argumentu nevar izmantot Lieldienu gadījumā. Manuprāt, Lielajai piektdienai un Otrajām Lieldienām kā valsts svētkiem patiešām nav iespējams iedomāties nereliģisku attaisnojumu. Tad kāpēc pareizticīgajiem nedot brīvdienu viņu Lieldienās (kas šogad būtu 29. aprīlis un 2. maijs)? Te gan viena īpatnība – politiskajā diskusijā pareizticīgo svētku aizstāvji daudz lielāku uzmanību pievērš Ziemassvētkiem, nevis Lieldienām, lai gan kristietības kontekstā Lieldienas būtībā ir nozīmīgāki svētki.
Man ir aizdomas, ka arī tas nav nejauši. Pieļauju, ka iemesls pareizticīgo Ziemassvētku aizstāvībai nav gluži reliģisks, drīzāk runa ir par "svētku sezonu" un šo svētku aizstāvji vēlas tādu "svētku sezonu", kas vairāk sakristu ar Krievijas tradīcijām, saskaņā ar kurām svētki tiek svinēti no Jaungada līdz Ziemassvētkiem (tā, starp citu, ir jauna postpadomju tradīcija, kādas pirmsrevolūcijas laika Krievijā nebija). Tas vairāk līdzinās prasībai oficiāli atzīt divus Jaungada svētku salūtus – pēc Maskavas un Rīgas laika. Neredzu iemeslu, kāpēc Latvijā tā būtu jādara. Tāpēc es aizstāvētu pozīciju, ka pareizticīgo Ziemassvētki netiek atzīti par valsts svētkiem, bet Lieldienas kā oficiāli svētki būtu atceļami vispār, jo tie ir privāta, nevis valsts lieta.