Parastie stāsti un lapsa

Kad sastapsies ar hiēnām un šakāļiem, būsi dikti laimīgs/ga,ka viltniece un kuplaste Tevi apciemojusi. Mazliet sentimenta nebūs par skādi, lai radot tulznas neuzberžas, tā kaut kā.

Dzīvo un ceri...Un uzmanies, lai nav kā pasakā par "Laimes mātes trīs vēlēšanās", to gan izlasi,lai būtu sagatavots un prasmīgs. :) Tātad Tev un sev un visiem citiem LAIMĪGI!

Nē, nē, viņa ir mana meitene, ja viņa ienāktu māna fazendā, viņa sajustos laimīga, un es ar! :)

ir sens ticējums: ja kāds braukā garām, ir iespējams, ka reiz iebrauc iekšā, bet tad Tev var klāties visādi, ne jau nu gluži tā, kā esi iedomājies,jo no rakstniecēm un bitēm nekad nekā nevar zināt. Lai Tev veicas!

Paldies par laba vēlējiem. Jums arī, to pašu nē,toties divreiz vairāk.Esam pabijuši dialogā,tajā fundamentālajā vērtību kulē,ja tā robusti varētu izteikties,kura,piemēram mūsu valdībai nav aizsniedzam,jo karājas pilnīgi citā vietā, kā pārējiem. Visa laba vēlēdams,dodos dusēt saldi uz abi gali.Re,cik mēs esam savstarpēji iecietīgi un goddevīgi,lūk,mākslas lielas spēks! Tāpēc vajadzētu sacīt paldies arī Sniedzītei, bet mēs konsekventi turēsimies pie-nē,lai nedomā,ka mēs kādi putna bērni,no zariņa noņemami,vai ne?

Nu jā, katrs jau Sniedzītes vēstījumu var ierotēt sev vēlamā gultnē.Manām raizēm par jauko dramaturģi bija absolūti piezemēts raksturs.Attiecībā uz rudastēm - diemžēl neesmu nekāds Mazais Princis, kurš orientējās Lapsu psiholoģijā. Veiksmi Jums arī turpmākā mūsu sabiedrības skatījumā caur lapsoloģisku prizmu!

god. Kolēga, mēģināsim vienotiem spēkiem izlasīt Sniedzītes, joka pēc nosauksim to par esejas paveidu, garadarbu. Domāsim,lūdzu, tēlaini, stādīsimies visu priekšā,kā ir un kā nav,kā tikai varbūt varētu būt, kā bija un nekad vairs nebūs utt. un piešķirsim katram tēlam, šinī gadījumā tai te lapsai citu-lielāku nozīmi nekā pirmajā brīdī gribētos. Personificēsim! T. i.piešķirsim rudajam dzīvniekam ( šausmīgi skan, vai ne, ja nu tā ir sievieš-kārtas lapsa, par lap-šiem tak vēl nekas labs nav dzirdēts, turklāt arī tēviņi tiek uzrunāti kā mātītes- par lapsām, it kā sajaucot dzimumus,kaut kā tā), nedzīvam priekšmetam vai arī dabas parādībām cilvēkam piederīgas īpašības. Var arī darīt visu to pašu, bet galīgi otrādi- piedēvēt cilvēkam priekšmetu un pārdabisku parādību spējas. Tas visspilgtāk mūsu sabiedrībā izpaužas tādos mirkļos, kad uzrunājam, piemēram Laimes māti. Pirmkārt viņa ir pārāk iedomīga, otrkārt, kas viņa man par Māti, ja nekad nav mājā. Labi, par to Lapsu. Iedomāsimies, ka mēs abi, sabiedrības šūniņa, esam, lai Dies nedod, iemiesojušies tajā "rudmiesē": Viens grib uz krogu (es), otrs ( Jūs) tiecaties pretim kādam templim. Mistikas dēļ konkrētus nosaukumus neizvirzīsim,tikai došu mājienu, ka tas atrodas sv Sīmaņa baznīcas aplocē. Viss, vairāk netaujājiet nekā, ievērosim dis-kredi-tētību ( tas ir sajaukums no jēdzieniem- disene, noslēpums un bezatbildīga naudas grābšana ). Tātad, tajā Lapsī ieburti mēs abi, kas katrs grib kaut ko diametrāli citu ( pretēju, pat pretlikumīgu),izlīgums vai vienošanās nav iespējama. Tā kā Lapsis pats sevi uz pusēm pārraut nespēj, lai nokļūtu vēlamajā galapunktā- idealizētā mērķī,kā arī vienlaikus,iepriekš plānotā, iecerētā veidā, viņš streipuļo. Tātad Lapsisa tēlā iekomponēts viss mūsu kopīgais mantojums ( mājas)- diskomforts un bezjēga. Par puišeļiem nespriediet, lūdzu, tik bargi un slepkavnieciski, visi tādi nav, meitenītes arī ne. Sniedzīte paņēma puiku mašīnā, jo tā sievietes mēdz darīt, nostrādā mātes un visas citas jaukās jūtas uzreiz. Patiesi, paldies Dievam, ka viss ir beidzies labi, lai gan nevar jau zināt, vai patiesi Viss ir beidzies...Nu,labi,lai jau... Tad vēl pievērsīsim beigu daļā uzrādītajai anomālijai( pretstats kārtīgai diktatūrai),kas pausta caur melodramatisku ainu- latvietis samīļojis latvieti, cildinājuši viens otru līdz tādam absurda ( bezjēgas) stāvoklim, ka vairs negribas šķirties. Baismīgi, bet SKAISTI! Un fināls vispār ir sarežģīts, neiesaku nevienam lasīt uz nakti: Kaut gan mums bieži ir zināms ar ko tas beigsies, respektīvi ņems nelabu galu, mēs tomēr ticam veiksmīgam/ labam iznākumam- ceram, ticam un mīlam! Nē, par pēdējo tur nekas nebija teikts, to es radoši ievazāju klāt. Tā, gana būs, vēl tikai pateikšu, ka man neprātīgi tēlojumi ar romantisma iezīmēm tīk labāk, kā trilleri ar nemitīgām šausmām. Mēs abi, pat ja Jums tas nemaz nepatiktu, esam izlasījuši vienu un to pašu stāstu,tas mūsu atsvešinātības režīmā nav maz. .Esam bagātāki kļuvuši! Piedodiet, eju pārlūkot, vai maks nav pazaudējies, at-tā!