Vispirms mazliet par iracionālo – izrādās, KDi ir medijs, kas spēj pareģot nākotni vismaz pusgadu uz priekšu! Pavasarī 16. maija numurā raksta fragments par Kaspara Rogas dokumentālo filmu Meklējot Mr. Kauliņu noslēdzās ar teikumu: "Tad nu gan Rogam būs ko brīnīties, ja viņu vēl arī nominēs Nacionālajai kino balvai Lielais Kristaps kategorijā Labākā debija..." Un nu tas ir noticis, Lielā Kristapa nominācijas ir izsludinātas, un Kaspars Roga var brīnīties vai priecāties, atrodot savu vārdu starp labākajiem šāgada debitantiem. Tālāk gan neko neprognozēsim, ir taču kaut kas jāatstāj arī providences/ žūrijas ziņā…
Ir piepildījušās vēl dažas iepriekš izteiktas prognozes – piemēram, konkurence spēlfilmu jomā tīri skaitliskā ziņā bija pat lielāka nekā simtgades gadā, jo arī tas ir noticis – simtgades filmu programma iegriezusi Latvijas filmu nozares zobratus jaunā enerģijas līmenī, darbs mutuļo visās jomās, katras atsevišķas filmas ražošana arī vairs neievelkas skumji bezcerīgā daudzu gadu garumā, bet brašā riksī iet uz priekšu no viena posma uz nākamo. Piemēram, patlaban aktuālajā kinorepertuārā skatāmās un arī vairākām Kristapa balvām nominētās spēlfilmas Jelgava ’94, Oļegs un Nekas mūs neapturēs (visas trīs pretendē uz balvu arī kategorijā Labākā pilnmetrāžas spēlfilma) pirmo valsts atbalstu filmas ražošanai ir saņēmušas pirms diviem (Oļegs pirms trim) gadiem, tad arī sākta filmēšana, un tie vairs nav nekādi bēdu stāsti par septiņus vai desmit gadus vilktām filmām, kādu mums netrūka vēl tikai pirms neilga laika.
Vēl viens pavērsiens Lielā Kristapa tradicionālajās norisēs ir fakts, ka šogad atkal nodibināta balvu kategorija Labākā televīzijas filma vai seriāls, un var viegli uzminēt, ka Nacionālās kino balvas rīkotājus uz šādu soli iedvesmojis simtgades seriāls Sarkanais mežs, kam ir vairākas Lielā Kristapa nominācijas arī par aktierdarbiem un citu profesionāļu paveikto. Patiesībā gan atjaunotā kategorija, gan konkrētais seriāls ir apliecinājums, ka arī Latvija nestāv malā, kad pasaule griežas uz citu pusi, – jēdziens "TV seriāls" jau labu laiku vairs nav nekas apsmaidāms vai nicināms, straumēšanas platformu attīstība ir sagādājusi cienījamu teritoriju dažādu kvalitatīvu seriālu izvietošanai un skatīšanai katram izdevīgā laikā, tāpēc arī šo TV produktu kultūra attīstās mākslinieciski augstvērtīgu darbu virzienā.
Jācer, arī Latvijā Sarkanais mežs ir pirmais vēstnesis no jaunā laikmeta, kur "ziedēs tik rozes un nesāpēs sirds", kvalitatīviem TV seriāliem būs iespējams nodrošināt arī valsts atbalstu, tajos savu varēšanu apliecinās visu kinoprofesiju pārstāvji un no tā tikai iegūs gan filmu nozare, gan skatītājs.
ahh