Patiesība ir konkrēta*

Vai nav pārāk skaudri uzrakstīts? "Brīva un neatkarīga doma ir apdraudēta, un līdz ar to ir apdraudēts tā saucamās pilsoniskās sabiedrības pamatu pamats" Vai tagad visa pasaule domā sadoties rokās un viens (starpvalstiski) otram palīdzēt risināt viens otra - svešas - problēmas? Tā ir amerikāņu sērga jaukties iekšā svešos konfliktos, svešu vietu tradīciju ritumā, kuri tiek tulkoti un interpretēti salkani, banāli holivudas filmu domāšanas sekluma līmenī. Elektroniskie mediji ir atvērta telpa. Man neviens neliedz izteikties un tādu ir milioniem, kuriem izteiksmes, vārda brīvība nozīme jau citu - jaunu nebrīvību, citus limitus, t.i. garīgus, domāšanas, lēna laika, emocionālus, sociālus, kulturālus.. Diemžēl galvenās sabiedrības kaites nav šajā esejā minētās.. Iespējams tas ir īsa atmiņa, saraustīts laiks un birokrātijas, kopēšanas/vairošanas kultūras noteikti rituāli, paātrinājuma nemītīgā forsāža, cilvēciskuma absolūts deficīts - īsāk sakot sabiedriski nerisināmas, tikai individuāli, ļoti lokāli risināmas lietas.. kā jau tas vienmēr arī bijis, jo piemērot vienu "ārtniecības" līdzekli daudziem nozīmē banalizēt. Žēl, ka rakstā bija tik maz par to, kas teikts izcilajā virsraksta domā.. bet paldies par pēdējo teikumu gan. Īsa saruna neko nedotu gan, jo uzamnīgums un vērīgums raupja prāta, raupjas iztēles cilvēka skatam ir kā sīkumainība, nebūtiskas nianses.. ar to arī atšķiras mākslinieki- to darbi - , kuru pozīcija tieši dēļ savas konkrētības/precizitātes arī ir daudz politiskāki, jo stabilāki, tīrāki, un tapēc arī vienīgais, kas kaut ko kultūrā jebkad ir mainījis ir tieši māksla un tieši mākslas vēsture ir vienīgā leģitimā vēsture.

Neņemiet ļaunā, tā iegadījās,ka Jūsu vārds man pirmajā brīdī neko neizsacīja. Protams, ka bija savs priekšstats par JTI darbību, netradicionālām teātra mākslas izpausmēm Latvijā un pasaulē.Bet ļoti fragmentāri. Tālāk notika tā, it kā kāds manu mazzinību būtu kā zirgu ratos iejūdzis.Atradu agrāku gadu publikācijas, interviju T Vēstn. Šķiet, tas ir ieguvums, ja informācija, kas tevī dzīvo pārāk vispārināti, sāk turēties kopā, pateicoties konkrētiem vārdiem. Šoreiz tas būs arī Jūsējais. Paldies. P.S. Vienīgais kreņķis paliek, ka man, tāpat kā bezgaldaudziem citiem, šīs romas, venēcijas, gracas būs vienīgi aprakstos pieejamas. Īsa saruna ar mūsu politiķiem mainīs viņu ieskatus? Lai šī naivā ideja, utopija dara gaišu mūsu ticību neiespējamajam.

Paldies par rakstu ! Tas bija (ir) nepieciešams un vajadzīgs.

Gundega! Paldies par "skatu". Ar nepacietību gaidu "Homo Alibi", kuru kādreiz varētu apmeklēt arī kultūras ministre (tas, ka pilsētas mērs to nedarīs, ir daudz maz skaidrs).

...uzdot neērtus un negaidītus jautājumus, padarīt cilvēkus vērīgākus, jūtīgākus, atbildīgākus un, man ir iemesls domāt, ka arī labākus. ...nemelot un runāt, izpaust, izdvest un izkopt īstenības, taisnības un patiesības sēklu, tai vietā lai kalpotu šauru grupu (resoru) interesēm, naudas maisu industrijām, kas vēlas padarīt sabiedrību sev līdzīgu. Kāpēc šodien kultūras darbinieki tiek kritizēti - tāpēc ka viņi ir kļuvuši par mīkstmiešiem, kas tikai īd, vaimanā un ubago sev jūdasa grašus vieglākai dzīvītei. Paldies.

te jau atkal - skribenta dzīves pamatuzdevums ir turpināt atkārtot, ka Latvijā rakstnieku nav. SKRIBENT, tev jau labi ļaudis daudzkārt teikuši - tev laiks zāles dzert, zāles dzert!