Vēlu sestdienas vakarā kopā ar teju astoņiem tūkstošiem laikabiedru milzīgajā Arēnā Rīga noklausoties Rīgas 2014 – Eiropas kultūras galvaspilsētas – gada atklāšanas lielkoncertu, kura īpašā rota bija mūsu izcilākie mūziķi visos žanros, tomēr neatstāja sajūta, ka piedzīvoju notikumu visiem un nevienam.
Kā tad tā, ja publiku jau pašā koncerta sākumā Auļu pavadījumā enerģētiski uzlādēja spēkpilns etnodziedātāju Kristīnes Kārkles-Puriņas un Zanes Šmites dziedājums – sena līvu šūpļadziesma? Ja savā vislabākajā formā izpaudās mūsu pasaules operzvaigznes. Ja, klausoties Otello monologu tenora Aleksandra Antoņenko izpildījumā, no pārdzīvojuma īstuma skudriņas skrēja pār muguru, savukārt Egils Siliņš līdzās Verdi Makbetam acu priekšā uzbūra mūsu pašu Emīla Dārziņa Spāniešu romances romantisko skaņu ainavu, savukārt šarmantās jaunās dziedātājas Elīnas Šimkus soprāns tik pārliecinoši uzmirdzēja Pučīni Lauretas ārijā un arī Jāzepa Vītola Mirdzas dziesmā (ar slavenajiem Aspazijas vārdiem: mēness starus stīgo…).
Koncerta muzikālais saturs bija patiešām plašs. No simfoniskās un kora mūzikas līdz džezam un populārajai mūzikai ar Maestro Raimondu Paulu pie klavierēm un solistiem Intaru Busuli un vispusīgo Ilonu Bageli. Uz skatuves – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un mūsu koru kultūras pīlāri: Valsts akadēmiskais koris Latvija, Latvijas Radio koris un koris Kamēr… Kādu brīdi uz tās saimniekoja pat jauniešu elki – grupa Instrumenti, turklāt arī ar īpašu veltījumu Rīgai – vairākās paaudzēs dziedāto nezināma autora romanci Miglā asaro logs ar Rīgas apdzejotāja Aleksandra Čaka vārdiem. Pie diriģenta pults vakara gaitā cits citu nomainīja Māris Sirmais, Valdis Butāns, Mārtiņš Ozoliņš un Jānis Liepiņš. Programmā – gan izcilāko Vakareiropas komponistu, gan latviešu komponistu mūzika cauri laikiem un, protams, Vāgners kā kultūrtilts starp abām, latviešu radošajā pienesumā īpaši akcentējot Rīgu. Ko gan vēl vairāk vēlēties? To, lai izcilie mākslinieki un mūzika izgaismotos mērķtiecīgā koncerta dramaturģijā.
Koncertu veidojuši cienījami ļaudis: režisors Andrejs Žagars, scenārija autore rakstniece Nora Ikstena, videomāksliniece Katrīna Neiburga. Tomēr ir no sirds žēl, ka izcilie mākslinieki un mūzika tika salikti kopā haotiskā, tā vien šķiet, ka uz ātru roku sameistarotā, rasolā, kur mūzikas radīto noskaņu un tempu nokāva neveiksmīgais, vienveidīgais video, arī diskutablā dzejnieku izvēle, nekonsekventais scenārijs un vakara vadītāju aktieru Gundara Āboliņa un Baibas Brokas mutē liktie neveiklie teksti, kuros Maestro Raimonds Pauls vārda vistiešākajā nozīmē salikts kopā ar šprotēm. Turklāt tā vietā, lai palepotos ar personībām, kuras jau iepriekšējos gadsimtos ieradušās Rīgā kā vienā no Eiropas kultūras centriem, nez kādēļ īpaši tika uzskaitīts, kādi ievērojami komponisti pie mums nav rādījušies. Par viešņas – Eiropas komisāres – pārmērīgi garo uzrunu, kas vēlajā vakarā jau pārauga nogurdinošā lekcijā, nerunāsim – tā jau ir stihiska nelaime, ko no malas nav iespējams apturēt.