Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Protesti un pienākums

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Meme
M
Hum, de9signer les films de Miyazaki comme des films qui de9noncent les ravages sur l’environnement cause9s par une haimnute9 aveugle9e par la course au progre8s , c'est intense9ment re9ducteur. Dans Mononoke par exemple, le maeetre de9nonce avant tout la souffrance d'une haimnute9 et d'une nature incapables de re9gler leurs diffe9rents pacifiquement, jamais il ne porte de jugement sur la destruction de la foreat et des esprits sylvestres (confe8re Dame Eboshi, humaine de9termine9e e0 brfbler la foreat mais e9tant avant tout un eatre humain au grand coeur qui a recueillie les estropie9s et les reclus pour en faire un village prospe8re). Confe8re aussi la fin du film of9 le he9ros dit que l'esprit-dieu de la foreat ne peut pas mourir; il est la vie lui-meame . La fin de la nature sauvage e0 laquelle l'on substitue l'industrie de l'homme n'est pas mauvaise en soi, c'est le de9but d'un nouveau commencement dans lequel les hommes doivent apprendre e0 reconstruire leur harmonie pour inte9ragir pacifiquement, en te9moigne kiki la petite sorcie8re of9 la jeune he9roefne apprend e0 vivre dans la ville.Du reste, Miyasaki lui meame avait avoue9 dans une interview qu'il roulait dans une voiture tre8s polluante, et qu'il ne se souciait pas plus que cela des proble8mes d'environnement; selon lui, c'est l'homme qui est menace9 de toute fae7on, non la nature. L'homme est en train de s'autode9truire, mais la nature, elle, substituera encore des millions d'anne9e meame si l'homme n'existe plus.
Yashwant
Y
Hello. How are you? Could you please ovrpide me some contact information. I need a small help. Thank you. Best, Domenico.
jumors
j
es ilgi netiku pie šīs diskusijas - nedeva man portāls, bet virsraksts bija tik labs, tik daudzsološs! Bet mēs te par troļļiem , sviests pēdejais. Es gan raudu par "Karogu", par "Kentauru"<,pat par "Kultūras forumu". Jo šķiet, nu ir atdoti visi posteņi, kas varētu kultūras ikdienu uzturēt. Vai tad visa kopiena nevarētu to Kolmanes pamesto projektu atjaunot kaut uz divreiz mazāk lapām? Galu galā tas varētu būt tāds kā pienākums. Jo ieskata literatūrai ir jābūt, citādi katram rakstošajam vajadzēs staigāt ar tādu plāksnīti uz vēdera kā Centrāltirgus ubagpuikam. Bet ja nopietni, brīnos, kāpēc manus Dienasgrāmatas ierakstus draugos.lv lasa pat "nedraugi". Laikam literatūras trūkums?
Memory
M
p.s. Der ATCERĒTIES sociālās un ekonomiskās katastrofas sagatavošanas pasākumus - pārlasīt 1988.g. jūnija Radošo savienību plēnuma materiālus. Vēsturiskās atmaksas laiks ir pienācis - arī rakstniekiem nāksies to izbaudīt....
Memory
M
Rakstnieki cenšas novērst sociālo un politisko katastrofu? - tak vairāk kā 20 gadus dzīvojam tai ' lielākajā 20.gs. ģeopolitiskajā katastrofā ' (A.Zinovjevs, 1991.g.). Ja 2012.g. pat rakstnieki sāk sajust 1991.g. katastrofas sekas, tad 'točno' skaidrs - decembrī sagaidāms 'pasaules gals' ?
Anete Krasta
A
Hmm, stāvoklis latviešu literatūrā ir atbilstošs IKP cipariem un vairākuma maksātspējai. Par ko te sašust, par ko kaulēties? Izlasot komentārus, samanīju vienu nenosegtu laukumu - 2011. gadā Amazon paziņoja, ka e-grāmatu tirdzniecība nu stabili pārsniegusi visu drukāto grāmatu noietu (2010. gadā tas attiecās vien uz grāmatām cietajos vākos). Cik parocīgie Kindle ir jūsu tuvākajā apkārtnē? Tie pieder vismaz 9 maniem draugiem, varu galvot, ka tuvākā pusgada laikā ar šo ierīci būs aprīkojušies vairākums man zināmo lasošo subjektu. Mēs jau sen grūtsirdīgi noraugāmies savās mājas bibliotēkās, kurās fiziski vairs nav vietas jauniem izdevumiem, ja vien neatsakāmies no daļas tur esošo. Mums ir bērni - viņiem arī vajag grāmatplauktus... Kindle ir reāls glābiņš. Tātad - arī latviešu literatūrai būtu jābūt pieejamai elektroniski un atbilstošos formātos, lai mūsdienīgs cilvēks to varētu izbaudīt, ja rodas vēlēšanās. Lūk, par ko aktīvi jādomā. Bankovskis, Berelis, Perveņecka, Freimane, Naumanis - manā skatījumā vienīgie dzīvie latvju autori, kuru grāmatās vēlēšos ieskatīties atkārtoti. Visus "Stum, stum" un Co jau aizdāvināju projām.
Anete Krasta &gt; Sandrai Jansonei
A
Tepat komentāros taču izksanēja, ka "Pasaulē interneta un digitalizācijas slimība ir sen pārslimota", tāpēc ieminējos par e-grāmatu lasīšanas ierīču uzvaras gājienu, kas faktiski teju tikko sācies un 100% nerims. Vien tur jau tas āķis, ka Latvijā nekāds "uz priekšu" nenotiek. Ja rodas izdevība - paķimerējies ar Kindle. Tas absolūti nav tas pats, kas lasīt grāmatu datora ekrānā (tas arī man šķiet nepieņemami, ja vien ir alternatīvas), turklāt ļoti parocīga skaidrojošā vārdnīca, iespēja iegādāties jebkādu Amazon pieejamo grāmatu ar vienu klikšķi, u.t.t. - ļoti atvieglo dzīvi un tekstu baudīšanu, nemaz nerunājot par info iegūšanu profesionālos vai zinātniskos nolūkos. Apmainīties ar grāmatām man vairs nepatīk, jo ļoti daudzas no tām "aizstaigājušas" uz visiem laikiem.
  • 0
  • 0
Sandra Jansone
S
Literārās gaumes mums absolūti nesakrīt, bet par e-grāmatām piekrītu,kaut gan škiet , ka neviens jau pret to neiebilst. Tik uz priekšu. Man gan e grāmatas nepatīk un kamēr ne Tornitis, ne CB nav izlasītas un cita vajadzība nespiež - palieku pie drukātā teksta. Un ir viena cita lieta - ar draugiem apmainīties ar grāmatām. Tas man patīk.
  • 1
  • 0
Džemma
D
Grāmatas un internets viens otru neizslēdz. Vienmēr būs 'paperback' izdevumu lasītāji. 'Pasaulē' izdod 'labo' literatūru arī lētāk, lasītājam draudzīgāk. Labāk lasīt internetā nekā nekā. Pie papīra esam pieraduši, bet laiks mainās, apokalipse ir atcelta, lasām tālāk. Patiešām jautājums ir par literatūras un info vispār pieejamību. Mums ir nepieciešama iespēja lasīt un meklēt un atrast visa veida informāciju. Strīdi ap e-bibliotēku, runas par to, ka informācija maksā naudu, citi spaidi un žņaugi, kas domāti, lai atrastu veidus, kā iekasēt, ir pret cilvēcību. īstenībā viss patiesi vērtīgais ir par brīvu vai par nelielu, samērīgu samaksu. Neesmu juriste, bet niez mēle teikt, ka šķēršļu likšana lasīšanai ir cilvēka tiesību pārkāpums. Vēl ir vajadzīga prasme ātri atrast un ātri lasīt. Internetā lasīt ir jāmāk un tikai tas, kurš ir spējīgs šķirot tur atrodamo un ātri to apgūt, būs spējīgs vispār apzināties, kas notiek literatūrā un pasaulē. Bet nav tā, ka es gribētu kādu apsūdzēt. Vnk nedrīkst tā komercializēties, kā tas tagad notiek. Literatūra no tā cieš. Ja ir uz spēles biznesa intereses un kultūra, tad nez kāpēc tiek atbalstīta tieši pelnīšanas mašīna, pilns vēders, apmierināta kāre pēc materiālā. Bez grāmatu lasīšanas jau tiešām var iztikt, neviens nav nomiris.
pppp
p
Kaut kāda ļoti dīvaina sajūta pārņem lasot šos komentārus, jo gluži vienkārši nav saprotams par ko ir runa. It kā pieauguši cilvēki, bet nemāk secīgi uzrādīt argumentāciju, bet tikai mētājas ar kaut kādām deklaratīvām frāzēm. Vai kāds var normāli, bez ūdens paskaidrot par, ko ir runa rakstā un diskusijā komentāros? Saprotu, ka runa nav par to, ka literāti gribētu naudu, bet par ko tad? Kaut kāds aizbildniecisks sašutums, ka redz latvieši degradējas, jo nelasa vietējo autoru darbus? Par to, ka vispār nelasa? Ja tā, tad šādas norieta žanrā rakstītas žēlabas nav nekas kas jauns un diez vai var sniegt kādu pienesumu. "viss ir briesmīgi, cilvēki nelasa, tikai iepērkas, ēd un tērē laiku neinteliģentās izklaidēs" - šādā vecišķa vaimanāšana ir daudz bezgaumīgāka par svētdienas pavadīšanu tirdzniecības centrā, vai līgošanu ar šašliku un lēto divlitru alu. Tieciet taču pāri šai infantilitātei - tipa, mēs domājošie un metafizisku refleksiju nomākti grūtsirži, bet viņi - lētas izklaides patērējoši fizioloģiski bioroboti. Ja autori grib sacīt, ka šobrīd ir tā, ka cilvēki nelasa literatūrtu latviski, tad ir jāsalīdzina ar kādu posmu, kurā cilvēki lasīja vairāk un ne ar padomju laiku, kad lasīšanai bija pavisam cita motivācija. Latvieši salīdzinājumā ar pārējām Eiropas valstīm lasa mazāk daiļliteratūras? Ja Ir kāda statisktika - lūdzu parādiet un pakomentējiet. Ja mēģina no šī nekonkrēto ideju jūkļa kaut ko izsijāt, tad laikam sanāk, ka aksiomātiski tiek pieņemts, ka latviešu valodai pašai par sevi ir nereducējama ( jo varētu jau teikt, ka latviski nevar pateikt neko tādu, kas literatūrā nav pateikts vai ir pasakāms citā valodā) vērtība. Ejam tālāk. Noskaidrojām, ka valoda ir vērtība un tās uzturēšanā būtiska ir vietējā literatūra, tātad valstij vairāk ir jāatbalsta (tad tomēr it kā ir prasība pēc finansiāla atbalsta) literārie centieni visdažādākajās formās. Ja tik tālu ir pareizi, tad tomēr nevar saprast, kāpēc autoriem šķiet, ka vairojot literatūras skaitu latviešu valodā, cilvēki pēkšņi sāks vairāk lasīt grāmatas? Es teiktu, ka iespējas veicināt interesi par literatūru nav rodamas apjoma radīšanā vai dziļumā (atbalstiet "gudru" literatūru, nevis sēnalas!), bet strukturālā līmēni, proti, pavisam vienkāršajā pieejamības jautājumā. Vai drīzāk nevajadzētu lasīšanas kūtrumu saistīt ar, piemēram, to, ka likumdošana ir organizēta tā, lai ka e-bibliotēkai bija jābeidz darbs? Vai nav tā, ka vaina ir distribūcijas kanālos nevis kaut kur metafiziskās dzīlēs, kas liek vaimanāt par tautas gara degradāciju un zīmēt visdrūmākās ainas, kas lipinātas no banālām distopiju klišejām (piem. pēdējais perveņeckas raksts satori.lv)? Domājiet par to, kā apiet izdeniecības, lai cilvēks, samaksājot apbusēji godīgu samaksu (esošo e-grāmatu cena ir joks), varētu grāmatu izlasīt savā e-lasītājā, nevis sapņojiet par to, kā visa Latvija pēkšņi sēdēs parkos un brauks sab. transportā ieurbušies jaunākajā Ikstenas, Repšes prozā vai Langas dzejoļu krājumā. Tas ir lielākais uz ko jūs varat cerēt, nevis vilkt ārā no skapja apputējušo "rakstnieks - sabiedrības sirdsapziņa" motīvu - tas vairs nestrādā un tur neko nevar darīt, bet jūs domājat, ka atbilde ir tēlot kaut kādu 1978 gada I. Ziedoni vai O. Vācieti. Literātam un (īpaši) dzejniekam ir jānodarbojas ar pašstilizāciju, jādzer, jāraud un jāiesaistās vienas nakts sakaros, nevis jātēlo kaut kāds menedžeris, kuram ir lietišķas attiecības ar valsti.
Sandra Jansone
S
hm - gan jau, ka zini , ka attīstītās valstīs kaut vai tā pati klasika ir izdota kabaas grāmatu formātā. Un paldies, ka tā - tik daudz ko esmu lasījusi pateicoties tieši Taschenbuch. Lai daiļajam un dārgajam ir blakus iespēja nopirkt gudro , vērtīgo , bet lēto.
  • 0
  • 0
pppp
p
Ok, noformējums ir būtisks, bet es saku, ka situācijā, kad ar LV literatūras tirāžu ir švaki, tas varētu būt tas, ko pirmo mest pār bortu, līdz nāks labāki laiki un cilvēki ar prieku pirks caku cakām izcakotas grāmatas. Tā ir stratēģija un domājot stratēģiski, nav īsti pareizi turēties pie dzelžainas pārliecības, ka kaut kam ir jābūt tieši tā un ne savādāk. Es, piemēram, tagad skatos uz savā plauktā esošajiem Atēnas izdotajiem Kafkas stāstiem un turpat blakus ir samērā sens Kafkas angļu paperback`s un man tiešām nešķiet, ka es Atēnas Kafku lasot iegūtu kaut ko vairāk, vai justos labāk. Bet tas, protams, ir subjektīvi - jums varbūt tā ir ļoti būtiska lasīšanas pieredzes daļa, bet domāju, ka tirāža palielinātos, ja cilvēkiem būtu iespēja izvēlēties - tādi kā jūs varētu pirkt grāmatu cietos vākos, bet es ņemtu lētāko paperback`u vai e-grāmatu, tikai tad jābūt adekvātai cenu politikai, nevis tādai, ka e-grāmata ir par 1.50 Ls lētākā, kā cakainā cietvāku versija, kaut arī izmaksu ziņā e-grāmata noteikti ir daudz lētāka. Izdevniecība grib šo starpību savākt un tas galīgi nav autora interesēs, jo viņš jau neiegūst par to e-grāmatu vairāk, izdevniecība vienkārši ietaupa. Godīgi būtu, ja šis ietaupījums atspoguļotos e-grāmatu cenā, kas tālāk veicinātu teksta izplatību, autora atpazīstamību un beigu beigās LV kultūras/valodas attīstību. Ņemot vērā nelielo Latvijas populāciju, nevar apvienot divas lietas, proti, lielu peļņu un lielu tirāžu - vienīgais, ko var izdarīt ir atrast labāko iespējamo līdzsvaru starp tekstu pieejamību un autoru, kā arī izdevniecību peļņu. Jautājums tāpēc ir vai TIEŠĀM tiek darīts viss, lai šī attiecība būtu līdzsvarā un ja nē, tad kurš šajā trijstūrī ir visaizdomīgākais un man jau šķiet, ka tās ir izdevniecības, bet aicinu katram izdarīt savus secinājumus. AUTORS, grib lai viņu lasa, tāpat autors grib, lai attīstās latviešu valoda un arī saņemt par to atalgojumu, LASĪTĀjS grib lasīt nemaksājot kosmiskas summas, IZDEVNIECĪBA grib tikai nopelnīt - šķiet, ka šajās interešu krustugunīs pastāv diezgan neatrisināma pretruna, īpaši attiecībā uz to, ka autori grib, lai viņu darbi nokļūst pie pēc iespējas vairākiem cilvēkiem, jo to bloķē izdevniecību vēlme pēc iespējas vairāk nopelnīt, kas uzliek cenas barjeru starp lasītāju un autoru.
  • 0
  • 0
hm
h
PP, daļēji, protams, piekrītu - par to nepārspīlēšanu. bet nepiekrītu, ka tikai informācija ir svarīga. neaizmirsīsim tomēr, ka DAIĻliteratūra ir arī estētiska vienība un - ne tikai saturiski. līdz ar to arī noformējums ir būtisks.
  • 0
  • 0
pppp--&gt;hm
p
Nav jau gluži tā, kas pastāv tikai divas galējības - apkalti zelta vāki vai noplukusi "mīkstvāku burtnīca". Ir iespēja iespiest pietiekami kvalitātīvu grāmatu un tai pat laikā nepārspīlēt. Piemēram, Tapala sērija, kur izdoti Nīčes, Dž. S. Milla darbi - ļoti gaumīgi un reizē bez pārmērībām. Nav jau tā, ka tu to literatūras darbu tik ļoti nēsāsi no vienas vietas uz otru kā kaut kādu apvidus karti, vai pasi - izlasi, ieliec plauktā un, kad vajag, paņem vēlreiz, nav jau bibliotēka, kur grāmatas lasa simtiem cilvēku (tos eksemplārus, kas jādod bibliotēkām, varētu radīt izturīgākus). Un ne jau nesējā ir vērtība, bet gan INFORMĀCIJĀ. Tik pat labi kāds 1917 gadā varēja teikt, "bez gramafona plates nav mūzikas", bet mēs redzam no mūsdienu perspektīvas, ka tā nav un nekas neliecina, ka literatūrai jābūt piesaistītai papīram līdzīgi kā mūzika nav uz mūžu jāsalaulā ar plati - tas vienkārši ir pieradums un nevajag meklēt kaut kādu metafizisku jēgu grāmatas papīra materialitātei. Papīrs deg, internets gan ne. Tas nenozīmē, ka nebūs papīra mediju - protams, būs, tāpat kā TV sadzīvo ar kino, radio un internetu, vienkārši nevajag raudāt par kaut kādu zudušo paradīzi, bet adekvāti uztvert realitāti, kur vietas ir visiem - autoriem, grāmatām, .pdf failiem, lasītājiem profesoriem un nelasītājiem šoferiem - tikai jātur acis un ausis vaļā, nevis jāvaimanā par "gara krīzi" utml pseidoproblēmām. Man gan šķiet, ka tavs hipotētiskais vidusmēra lasītājs labāk izvēlēsies grāmatu kas maksā 3Ls un būs pieticīgāk iespiesta, kā tā, kurai vāku zīmējis mākslinieks X, papīrs importēts no tālās valsts Y un vāks ir bez maz vai mūžīgs, bet kuras cena būs 7ls. Atcerieties, kā bija ar Dienas izdotajām budžera grāmatām, kuras cilvēkiem patika? Bija tā, ka lielās izdevniecības pēkšņi bija tik ļoti norūpējušās par lasītāju acīm un iespēju attiecīgās grāmatas nodot "no paaudzes paaudzē" - lietas par kurām attiecīgās izdevniecības stāv un krīt, drukājot grāmatas koka vākos par 10 ls gabalā. Skaidrs, ka pamatā tam bija nespēja pieņemt, ka atnāk te kaut kāda Diena un drukā grāmatas par 3ls, ja reiz visi klusām ir vienojušies, ka latvietim jāmēģina iesmērēt pēc iespējas labāki vāki un papīrs un kaut kur pa vidu lai ir arī pats teksts.
  • 1
  • 0
hm
h
par to nu gan es šaubos, ka sākot latv.literatūru izdot noplukošos, neizteiksmīgos variantos, to diži pirks. kā tās grāmatas izskatīsies starp citām grāmatnīvcu plaukots? man šķiet, tas būtu tikai vēl viens iemesls, lai vidusmēra lasītājs pateiktu - phē, pat smuki pasniegt neprot, tad kas tur par saturu var būt. un diez vai latv.literatūru vajadzētu padarīt par tikai datora ekrānā eksistējošu vai mīksvāku burtnīciņām. grāmata tomēr ir vērtība. un tieši ar to jāsāk. un pie tā jāpaleik. bez grāmatas nav literatūras. visas pārējās formas - e-varianti utt. ir tikai papildu, veicinošās formas utt. bet tās nevar kļūt par latv.literatūras eksistences pamatveidolu.
  • 0
  • 0
pppp---&gt;&gt;&gt;
p
Es pilnīgi nezinu ar ko sākt, jo jūsu komentārs ir absolūti bezsaturīgs un pilns patvaļīgu pieņēmumu. Neesmu teicis, ka atpūšos un brīvo laiku pavadu lielveikalā, WTF? Es teicu, ka uzskats par to, ka cilvēkiem ir "jāmāca" lasīt tās grāmatas, kuras pašam šķiet labas ir tik pat muļķīgi un neproduktīvi, kā vispār nelasīt un pavadīt brīvo laiku lielveikalā - kā no tā var izsecināt to, ka ES "atpūtu rodu lielveikalā"? Lūdzu parādiet man avotu uz kuru jūs atsaucaties sakot, ka grāmatu izdošanas apjomi LATVIJĀ ir auguši par 4-6 procentiem. Un ja tā arī ir, tad taču uztraukumam nav pamata - cilvēki pērk, lasa un viss notiek - par ko satraukties? "Vairāk nekā muļķīgs ir ierakstu klausīšanās pretnostatījums dzīvai mūzikai" Šeit arī es jūs aicinu citēt to vietu, kur es saku, ka ierakstu klausīšanās var aizstāt dzīvo mūziku. Es teicu, ka internetā autors var pārdot ierakstus, apejot izdevniecības un līdzīgi var darīt ar grāmatām, kas pielāgotas lasīšanai grāmatu lasītājos. Jūs gribat teikt, ka jums mājās nav neviena ieraksta, jo vienmēr ejat klausīties dzīvos ierakstus? Kā tad jūs klausāties Vīnes klasiķus, vai kaut vai Noru Bumbieri? Protams, ka cilvēki iet klausīties mūziķus, kas viņiem patīk, bet tas jau nenozīmē, ka viņi negrib viņu ierakstus, jo mūziķi jau nevar uzaicināt uz savu istabu, kad gribas paklausīties kaut ko no viņa. Un jūsu sniegto manas domāšanas diagnozi es laikam nevarēšu komentēt, jo tas ir tas ir jūsu gaumes spriedums un tur neko nevar padarīt. Varu tikai piebilst, ka es kultūras apdraudējumu saskatu tieši tādā pozīcijā kādu pārstāvat jūs - ortodoksālā un ļoti šaurā izpratnē par to, kas ir kultūra un kāda ir tās attīstības dinamika. Tieši tie, kam galvā ir visādas "sarkanās līnijas" un stingri definēti, no senās Grieķijas, vai padomju estētikas rokasgrāmatām palienēti priekšstati kas ir "īsta" māksla un kas nav, veicina mākslas, valodas un kultūras eroziju.
  • 0
  • 0
&gt;&gt;&gt;PPPP
&
Fakts, ka nesapratāt apliecina manā komentārā secinātā pareizību. Ja pilnvērtīgāko izklaidi un atpūtu atrodat lielveikalā un komunikācija, un māklas baudīšana interneta vidē ir ideāls uz ko tiecaties, nav brīnums, ka tādā veidā sagrābstītās zināšanas tālāk par formālu zināšanu nesniedzas. Pasaulē interneta un digitalizācijas slimība ir sen pārslimota, grāmatu izdošana katru gadu palielinas par 4%-6% procentiem. Vairāk nekā muļķīgs ir ierakstu klausīšanās pretnostatījums dzīvai mūzikai. Ir satraucoši lasīt PPPP komentārus, jo tāda pazīcija norāda gan uz kultūras apdraudējumu, gan uz, maigi sakot, savdabūgu domāšanu, gan morāles deformāciju.
  • 2
  • 0
ppppp
p
Vārdu sakot, problēma ir tajā, ka literāti vēl dzīvo modernisma priekšstatos par mākslu un mākslinieka misiju un postmoderno realitāti uztver kā kaut ko briesmīgu un sasirgst ar paranoju, ka tagad viss ir cauri - cilvēki tikai ēdīs, nelasīs utml. Tas taču ir tik klasiski - apstāties kādā punktā un teikt: "nu viss, tagad ir pagrimums" - to darījuši gan Špenglers, gan Heidegers un vēl daudz citi, kaut vai Adorno, bet dzejnieki un rakstnieki turpina rakstīt, mākslinieki zīmēt, arvien no jauna pārtematizējot pasauli, un viss notiek. Nu nebūs tagad 1980 gada dzejas dienas un milzīgi puķu klēpji dzejniekiem, bet vai tad to vajag? Vienmēr ir bijis tā, ka lasa tie kam patīk un nelasa tie, kam nepatīk/neinteresē - lasīšanas "zelta laikmeta" taču nekad nav bijis. Ja vien jūs nedomājat padomju laiku, kad pirka visu pēc kārtas, neatkarīgi no mākslinieciskās kvalitātes.
  • 0
  • 1
pppp----&gt;&gt;&gt;&gt;
p
Nesapratu, uz kuru manu izteikumu attiecas jūsu komentārs. Ja par "sarkanajām līnijām", tad pārmetumi ir nevietā, jo aicinājums precizēt tik miglainu un anti-analītisku izteikumu, kā to par "sarkanajām līnijām" nekādā veidā nevar būt kaut kas slikts. Slikti ir pateikt kaut ko tādu un izlikties, ka viss ir kārtībā un aicinājumu uz konkrētību uztvert kā uzbrukumu.
  • 0
  • 0
pppp
p
Tieši tā - par to jau es runāju, ka, manuprāt, ir iespējams tāds modelis, kur autors un lasītājs ir apmierināti, bet šobrīd pa vidu stāv izdevniecība, kas uzliek savu procentu un grāmatas līdz ar to kļūst lasītājam grūti pieejamas. Cita lieta ir arī tas, ka literāti tomēr ir kaut kādā ziņā vairāk konservatīvi un savu darbu par iznākušu uzskata tikai tad, kad to var ielikt plauktā. Mūziķi gan diezgan labi ir apguvuši interneta piedāvātās iespējas savu darbu līdz klausītājam nogādāt nepastarpināti. Tāpat bieži ir dzirdēts uzskats, ka lasīt pa īstam nozīmē turēt rokās grāmatu un dzirdēt, kā čaukst lapas, bet tas ir pārejoši, jo pieļauju, ka kādreiz pa īstam rakstīt nozīmēja dzirdēt kā skan rakstāmmašīna. Ja es būtu literāts, es izdotu savu darbu vienkāršā "paperback" versijā un kā e-grāmatu. Reizēm šķiet, ka latvijas autori (vai arī tās ir izdevniecības?) pārcenšas ar maketu, mēģinot vākā integrēt ne tikai meža bildi, bet pašu mežu un tas sastāda jau daļu grāmatas cenas. Tas droši vien saistīt arī ar to, ka cilvēku apziņā vēl ir tas padomju grāmatu "muguriņu" fetišs, kas būtiski bija, lai grāmatas smuki izskatās plauktā. Es domāju, ka laiks tomēr ir tāds, kad nevar gribēt visu - skaistu vāku, pirmās klases papīru un tai pat laikā lielu tirāžu. Svarīgi ir dabūt grāmatu līdz lasītājam un pašam saņemt godīgu atalgojumu un nekas neliecina, ka šāds modelis būtu principā neiespējams, bet tas nav risināms kratot pirkstu un sakot, ka cilvēki ir muļķi, jo nelasa grāmatas. Vienmēr būs tā, ka lata romānus lasīs vairāk par, piemēram, Bankovska Eiroremontu (starp citu, lielisks darbs) - tas jau vispār nav apspriežams jautājums, jo tad jau ir jāuztraucas arī par to, ka privatā dzīve ir populārākā par rīgas laiku un tā līdz bezgalībai.
  • 2
  • 1
&gt;&gt;&gt;PPPP
&
Satraucoši, tomēr jāatzīst, ka Jūsu komentāram ir liela vērtība. Tas ļoti labi ilustrē visu jomu diletantu audzināta nākotnes cilvēka morāli, domāšanu un kultūru. Šeit, tā dēvētie troļļi, izsaka bažas, ka daži uzurpē pēdējā vārda tiesības un sēj Jūsu, PPPP, demonstrētās aprobežotības sēklu. Te netiek apšaubīts un noliegts visu literātu darbs un finansējuma piešķirums. Papūlieties to saprast un nenodoties demagoģijai.
  • 2
  • 0
Džemma
D
Ir taču latviešu valodai nereducējama vērtība un valstij ir tā jāatbalsta. Domāju, ka vairāk jāatbalsta "gudrā" literatūra, jo vieglās literatūras izdevēji jau sen sapratuši, ka ne uz vienu nav ko cerēt, tas ir arī bizness vai vismaz ekonomisks aprēķins, lai nerastos finansiāli zaudējumi. Redzam taču, ka triviālajai literatūrai ir savs mārketings, sava iedibināta sistēma, piemēram, Lata romānus var abonēt. Regulāri iznāk jauna grāmata, daudz nemaksā. Salidzini - vai vienu grāmatu par 10Ls vai arī 6 par 1.50. Lūk, tīrā azarta pēc tiek gaidīts, lasīts, cerams apspriests ar kādu "kurš ar kuru precēsies" tanī jaunajā grāmatā. Labi strādā šī sistēma un, ja tā strādā, tad droši vien zaudējumus nenes arī finansiāli, citādi jau būtu aizklapēts ciet. E-bibliotēka varēja būt šāds efektīvs tekstu izplatīšanas ceļš. Bet kur tad lielās izdevniecības nopelnīs, ja viņus apies? Tā teikt, es tev, tu man un laimīgu jauno gadu, a kā mēs nopelnīsim, ja dārgās grāmatas vairs nepirks? tad viņiem nav biznesa. Piemēram ZvABC uztver grāmatu kā preci, bet e-bibliotēka galveno uzsvaru liek uz tekstu pieejamību lasītājiem. Domāju, ka šeit notiek cīņa par noieta tirgu. cik daudz būs tādu, kas pirks grāmatu par 10 Ls, ja var to pašu iegādāties par stipri mazāku naudu? Vajadzētu gan grozīt likumus tā, lai tie pēc iespējas vairāk cilvēkiem dod iespēju lasīt, likumus, kas saistās ar cilvēka tiesībām, es pat gribētu teikt. Var būt esošie likumi ir labi, bet tiek interpretēti, liekot pirmajā vietā izdevniecību intereses nevis lasītāju intereses. Valsts pienākums ir rūpēties par lielo lasītāju masu - vienreiz pārdomā un izveido kkādu kultūrpolitiku, kur lasīšana latviešu valodā pati par sevi ir vērtība. Izdevēji rūpējas paši par sevi. Rakstnieki raksta.
  • 0
  • 1
Andris Kolbergs saka:
A
"Šodien katrs var nosaukt sevi par mākslinieku vai kinematogrāfistu. Ir nodzēstas sarkanās līnijas, kas vēl nemaz ne tik sen neļāva mākslai ar diletantismu saplūst. Šodien diletantisms svin svētkus visās jomās, politiku ieskaitot.
pppp
p
Interesanti, kas ir šīs sarkanās līnijas, kuras "vēl nemaz ne tik sen neļāva mākslai ar diletantismu saplūst"? Lūdzu, nosauciet vēsturisko brīdi, kad šīs līnijas tika nodzēstas un, kāds bija kultūrvēsturiskais konteksts, kurš to veicināja. Un varbūt jūs varētu ilustrēt ar konkrētiem mākslas darbu piemēriem, kuri radās laikā, kad sarkanā līnija neļāva mākslai ar diletantismu saplūst un piemērus no laika, kad līnijas vairs nav. Ceru, ka neatteiksieties precizēt šo savu ideju, jo citādi tā pagaidām ir tik pat aptuvena un nekonstruktīva, kā šeit atrodamo troļļu izteikumi. Es tāpat ceru, ka tā nebūs žēlošanās par postmodernismu, jo šādā gadījumā man viss ar jums ir skaidrs un par to nav jēgas runāt, jo šādas slēpšanās aiz "sarkanajām līnijām" bieži vien ir vāja mākslinieka pazīme, kas kā mazs birokrātiņš turas pie sava portfelīša un "pareizās metodes".
  • 0
  • 0
Problēma
P
Vai te nav latviešu rakstniecības problēmas skaidrojums ? Ka katrs sevi iedomājās par talantīgu literātu ? Bet negūst novērtējumu sabiedrībā ?
  • 4
  • 0
Daiga Mežaka
D
"Everyone is an artist" "Creativity isn't the monopoly of artists. This is the crucial fact I've come to realise, and this broader concept of creativity is my concept of art. When I say everybody is an artist, I mean everybody can determine the content of life in his particular sphere, whether in painting, music, engineering, caring for the sick, the economy or whatever. All around us the fundamentals of life are crying out to be shaped or created. But our idea of culture is severely restricted because we've always applied it to art. The dilemma of museums and other cultural institutions stems from the fact that culture is such an isolated field, and that art is even more isolated: an ivory tower in the field of culture surrounded first by the whole complex of culture and education, and then by the media which are also part of culture. We have a restricted idea of culture which debases everything; and it is the debased concept of art that has forced museums into their present weak and isolated position. Our concept of art must be universal and have the interdisciplinary nature of a university, and there must be a university department with a new concept of art and science". /Joseph Beuys/
  • 0
  • 0
Stjuarte
S
Provokatore trollene vabrūt janosone varbūt sandra sāk savu darbu dienu un turpina familiāri un prasti uzbāzties, sniegt padomus, izvērtēt, spraukties par katru cenu rakstnieku vidū, lai viņi savā starpā nevarētu sarunāties? Ko darīt ar ciemiņu, kas uz ballīti ieradies neaicināts, piedzēries un vēl turklāt ar smirdīgām zeķēm kājās? Nu ja. Atliek pārvietoties uz citām telpām, kur neaicinātiem provokatoriem uztaisa sejas kontroli un neielaiž. Tad trollenei būs jāmeklē cits darbiņš savā speciālitātē - kloākas izrasīšana un uzturēšana.
otrais pilots
o
Cik prasti...
  • 2
  • 0
Daiga Mežaka
D
…tik maz kas ir mainījies… tāpēc sacīšu vēlreiz un vēlreiz, un vēlreiz… Par komentāriem, manas pārdomas, kuras esmu izteikusi arī citās vietnēs. Man patīk jēdziens – izglītots cilvēks. Diezgan interesantas domas šajā sakarā var rast filozofa Arne Næss izteiktajā viedoklī – izglītots ir pretstats šaurai virspusējai atttieksmei/nostājai. Izglītotība - tā ir skaidra, precīza doma. Izglītota sabiedrība ir kas cits, nekā informēta sabiedrība. Kā cilvēkam mums ir nepieciešamas zināšanas un informācija, mums ir nepieciešams ieskats, bet zināšanas vien nenodrošina izglītotību. Izglītotība ir spēja iedzīvoties. Tā ir citu cilvēku un iepriekšējo paaudžu domu un jūtu respektēšana. Izglītotība ir attieksme/nostāja. Un tādēļ, ja kāds vaicā – Kāpēc? - tas liecina vienīgi par personas ieinteresētību dotajā jautājumā, ļausim arī viņam izteikties un tādējādi abām pusēm aktīvi piedalīties šai izglītošanās procesā. Neviens mēs neesam labi vai slikti, stipri vai vāji... bet visi mēs esam labi un slikti, stipri un vāji… Būsim pacietīgāki (arī es) kā dodot, tā ņemot un mēģināsim neaizvainot viens otru, mēģināsim būt labāki klausītaāji, bagātināsim cits citu ar savu pieredzi un dzīves redzējumu. Paldies Artim par rakstu! Paldies portālam KD, lai uzdrošināšanās un veiksme pavada jūs arī turpmāk!
Maira Asare
M
Pēc Arta Ostupa teksta un tam sekojošo komentāru izlasīšanas gribas atgriezties pie tekstā pieminētā: "starp privilēģijām un pienākumiem pastāv teju tautoloģiskas attiecības". Vai tikai man liekas, ka par to tiek aizmirsts, turklāt plašos apmēros - sākot no varas turētājiem un līdz pat anonīmu komentāru rakstītājiem? Tiek aimirsts, ka vara un tās dotās iespējas ir vienlakus privilēģija un pienākums, un arī atbildība. Un tikpat naski tiek aizmirsts, ka iespēja paust savu viedokli, izgāzt niknumu, pakārtot personīgus rēķinus un citādi izpausties, resp., piepildīt publisko telpu ar vārdiem, kurus agrāk varēja izpaust vien ļoti šaurā telpā, arī ir nekas cits kā mūslaiku tehnoloģiju dotā iespēja un privilēģija (salīdzinot, teiksim, ar mūsu vecmāmiņām), kas tāpat uzliek šādus tādus pienākumus, piemēram, savu viedokli jēdzīgi argumentēt un pamatot ar savām pesonīgām reālām zināšanām. Rakstnieku un dzejnieku privilēģija - rakstīt, tapt publicētiem, izdot grāmatas un rakstīt tajās savus autogrāfus tiem, kuri to lūdz - tāpat uzliek pienākumu atbildēt par katru savu uzrakstīto un publicēto vārdu. Bet - ir grūti atbildēt par katru savu uzrakstīto vārdu tiem, kuri nav un pat netaisās šo vārdu lasīt vai darbojas pēc zināmajā fabulā minētās lapsas principa - fui, tās ogas ir zaļas un skābas (ja kāds nezin - lapsa gribēja apēst vīnogas, bet nevarēja tās aizsniegt). Visiem, kuriem jau ' šai vietā niez pirksti izteikties - šobrīd runāju par VISU mūsdienu latviešu literatūru un tās autoriem, jo neticu, ka ir kāds, kurš tiešām izlasījis visas mūsdienu latviešu autoru grāmatas, pie pilnas apziņas būdams, var apgalvot, ka viņam riebjas pilnīgi VISS. Iespējams, ka tas ir iemesls tam, ka rakstniekiem tā īsti nav, ko atbildēt visiem šīem brēcieniem, ka visa latviešu literatūra kopš Blaumaņa ir podā metama, un šī paša iemesla dēļ sakarīgs dialogs neveidojas un saruna par lietām, par kuam vajadzētu runāt savādāk, arvien atgādina sakliegšanos starp divām ierakumu pusēm, apmēram "mēs-tauta" un "jūs-rakstnieki". (Vai vajag piebilst, ka īpaši kareivīgas intonācijas šim "dialogam" piedevusi rakstnieku visai taisnīgā prasība pēc normālas samaksas par viņu darbu?) Kopumā lasot Arta gudro un domāt aicinošo rakstu un komentārus pie šī un citiem rakstnieku un dzejnieku tekstiem šeit un citos portālos, visiem tiem, kas šobrīd ir pie "teikšanas" un visiem tiem, kas pie lielās teikšanas nav un tamdēļ izsakās šepat un citos portālos, gribas pajautāt - vai visi, kuri ir priviliģēti būt jebkuras mākslas, tostarp literatūras patērētāji, nesajūt arī pienākumu par šo privilēģiju maksāt vismaz ar cieņu pret tiem, kas to radījuši, arī gadījumos, ja jums šis radītais nav īsti saprotams vai vispār liekas nepieņemams. Lai būtu saprotamāk - man negaršo viss, ko piedāvā kulinārijas un konditorejas tirgotavas, bet es tomēr turos pie tā, ka "man negaršo" nevis kliedzu, ka "tas ir draņķis un tā ražotājs maita un diedelnieks, ja tam vēl atļāvies uzlikt cenu". Varbūt arī šis ir privilēģeju un pienāku salāgojums?
Ļ. cien. Māra Asare
Ļ
Jums piekrītu, ka viss pēc Blaumaņa rakstītais noteikti nav podā metams un arī viss mūsdienās tapušais nav podā metams, tomēr, nenoliedzami ir darbi, kuros priekšplānā ir jūtama Soduma minētā tendence izcelties un nekas vairāk, darbi, kurus, nevis lasītājs uzsūc, bet kuri tiek ieviesti ar paņēmienu "es pa priekšu grozījos". Jums nepiekrītu, ka dažu autoru provocētie lasītāju komentāri ir attiecināmi uz visiem literātiem un visu mūsdienu latviešu literatūru, tādēļ nav korekti pasludināt konfliktu starp literātiem un lasītājiem (troļļiem), tāpat nav korekti pieprasīt jebkura darba sapratni un dievināšanu tūlīt un tagad, bet, ja to nesaņem, noniecināt lasītājus. Ja PR, pašslavināšanās šovi un lasītāju pazemības pieprasījumi netraucēs vārda meistaru darbu dzīvi lasītāju sabiedrībā, objektīvs vērtējums, cieņa un materiāls novērtējums, ticu, tiks saņemts.
  • 7
  • 0
Sandra Jansone
S
Labrītiņ, jā, Maira. Tā ir. Ja pavērtējam vakardienas komentārus. Tad , manā skatījumā vienīgie Māris Bērziņš , Anta, Vādonis un protams, es, spriedām par Ostupa rakstīto. Langu , aizvainoja mans aizrādījums, ka viņa nav nekāds Imants Ziedonis , kas var gaidīt , ka TV un Radio viņu uzaicinās izteikties. Pašai jāpiesakās. To viņa neprata ne norīt , ne izspļaut. Tad ar spožu ideju nāk Kolmanis - bet ne jau lai atsauktos Ostupam, bet lai formētu un formulētu "patieso" visu rakstnieku ienaidnieka tēlu - troļļus. Sajūsmā iegaudojās Langa, spēcīgi iekaucās Berelis un visa diskusija aiziet par tēmu - dumie troļļu treļļi un gudrie daudzcieši rakstnieki. Ostups lūpas sakniebis turpina spītīgi gaidīt, nu ko gaidīt - kā teica mans pasniedzējs - nav , ko gaidīt , ka cepts gailis sāks knābāt. Nav ! Nezinu kā tas nākās , bet pēdējais spilgtākais iespaids no latviešu rakstītās jaunrades man ir Freimanes "Ardievu, Atlantīda". Bet mēs jau zinām , kas tas par darbu. Citi darbi - mani neuzrunāja - tas tā maigi teikts. Domāju, ka rakstniekiem ir rūgtums, ka viņi netiek novērtēti tā , kā viņuprāt, viņi to ir pelnījuši. Tas daudz izskaidro. Manuprāt.
  • 8
  • 0
Inga Pētersone
I
Sandra Jansone, tev uz darbu nav jāiet? Nevar tak tādu vārdu caureju laist visos portālos un zem visiem rakstiem! Un ja nu priekšniecība pieķer! Valdies!
Sandra Jansone
S
Inga, nevaru solīt , nevaru. Piedod. Lūdzu piedod. Es pati sev kungs un kalps. Tāds gadsimts , mīļā :))
  • 4
  • 0
Džemmai - Langa
D
Jā, diemžēl ir izdarīts viss, lai saskarsmes nebūtu. Mērķtiecīgi. Skaldi un valdi politika. Laba augsne troļļu pavairošanai;
jūsuprāt plebejs
j
Paši vien saskaldāt - Jums vien saprotamās ģenialitātēs, pelēkā masā, troļļos un Dievs vien zina kādās vēl neradību kārtās. Laiks izsvērs gan Jūsu ģenialitāti, gan mūsu (ne) vērtību.
  • 9
  • 0
Džemma
D
bet velns, kas pazīstams, vairs nav tik melns. galvenais būtu rast izturību nepakļauties skaldi un valdi diktātam. tagad, postpostmodernismā (joks) mēs tak ticam tikai tam, ko paši savā pieredzē pārbaudījuši. tas nozīmē, ka daudzreiz nemaz nav tā, kā šie saka. un mēs zinām, ka birokrātija un sistēma tā saka, lai laistu dūmus acīs. līdz kkādam līmenim var to ignorēt un sagatavoties. stāsts par suņiem un karavānu. vēl viens stāsts - Nīče esot teicis, ka cilvēki pārlieku jūtīgi esot. visi jau nevar būt stipri, bet tādi tomēr ir. nu piemēram, kas uzreiz nesaraujas, kad izdzird par sevi kritisku vārdu. man gribas domāt, ka mūsu rakstnieki un citi kultūras ļaudis ir stipri un drosmīgi.
  • 0
  • 3
Vārds
V
Vajadzēja sākt ar naudas prasīšanu Saeimā troļļu iznīcināšanai. Kā vienmēr sapratne nāk pēc darbiem. Skumji.
  • 4
  • 0
Džemma
D
jā, bet nemitīgi diskutēt par būtisko ir pienākums, to man domāt Hesle pareizi teicis. grūts un nepateicīgs ir tāds darbs, bet, ja daudzreiz saka, kas literatūrai un kultūrai vispār uz sirds, tad jau izdzirdēs gan. tikai nemest plinti krūmos. kur ir literatūrkritiskais mēnešraksts? kur runā par literatūru tie, kam tā patīk? domāju, ka mums sabiedrībā ir problēmas ar komunikāciju. tās vnk nav. nav Karoga, nav sarunas. arī citās jomās - prezidents bija izdomājis, ka vecgada vakarā ar ļaudīm nerunās. pārāk daudzi jau ar daudziem vairs nerunā. tādēļ vien ir kādam jārunā. var jau būt, ka funkcionāru atmazkas jāuztver kā troļļu troksnis, kuru jāignorē. un nav jāiet laukā no kabineta, pirms nav kaut kas panākts.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

2024. gads teātrī. Teātris nav ēka

Gandarījumu ir sagādājuši oriģināldarbi, kas runā par šīs zemes cilvēkiem, viņu vēsturi un šodienu, cerībām un vilšanos, stereotipiem un vērtībām

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja