Rotko saulriets

Šodien biju Rotko Mākslas centrā (Daugavpilī biju pirmo reizi, šoreiz darba sakarā, bet ļoti gribēju apvienot to ar centra ekspozīcijas apskati, diemžēl laika trūkuma dēļ ar kolēģiem aplūkojām tikai A ekspozīciju - Rotko veltīto). Patika gaisotne un mūzika, uzzināju arī kaut ko par Rotko dzīvi un ģimeni (uzsvars uz "kaut ko", jo gan es, gan kolēģi bijām vīlušies - it kā viss apstātos ar bērnību Dvinskā)... Diemžēl tādas īstas skaidrības par to, kāda bija Rotko personība un kā viņš kļuva pasaulslavens mākslinieks, neradās. Sabijāmies, kad iegaudojās signalizācija kolēģes neveiklas pieliekšanās dēļ... Kaitināja pareizrakstības kļūdas... Bet kopumā milzīgs lepnums un prieks kā par mākslinieku, kurš dzimis tepat, Latvijas teritorijā, un kļuvis slavens visā pasaulē, tā arī par centra veidotājiem, kas radījuši paliekošu un infrastruktūru attīstošu vienību, kurš, cerams, būs visos Ziemeļeiropas (jā, jā, jā) ceļvežos!

Vispirms jau liels paldies mākslinieka ģimenei — lielā mērā pateicoties tieši viņiem Daugavpils cietoksnī grausta vietā iekārtota sakopta izstāžu zāle. Tas priecē! Tā nu pirmās izdevības ar draugiem devāmies uz Daugavpili, cerībā uz jaunu tikšanos ar iemīļoto mākslinieku. Ekspozīcija iekārtota visai moderni, un mēs arī pacentāmies izbaudīt to pēc pilnas programmas. Ļoti patika intraktīvais noformējums, iespēja skārienjūtīgajos ekrānos izvēlēties aplūkojamās bildes. Muzikālais noformējums un iespēja atsēsties, izbaudot kontaktu ar mākslu. Paldies! Tomēr vairākas lietas apbēdināja. Kādu brīdi domāju, vai maz vērts runāt par nepatīkamo, taču beigās saņēmmos — ja jau visi izliksies, ka "nekā tāda", tad jau tās nepilnības paliks uz visiem laikiem. Bet tā kā es lepojos gan ar Rotko un šādu muzeju Latvijā, tad es vēlos, lai nepilnības tiktu novērstas :) Un tātad: ROTKO UN LATVIJA? 1. Izstādē pamatīgs uzsvars likts uz tekstiem: trijās valodās (latviešu, angļu un krievu) apstāstīti gan atsevišķi Rotko dzīves notikumi, bagātīgi izvietoti viņa citāti. Diemžēl tieši tekstu latviskā sadaļa izceļas ar paviršiem un nemakulīgiem tulkojumiem, teksti pludo no gramatiskām un interpunkcijas kļūdām, paužot pilnīgu nevērību un necieņu pret latviešu valodu. Rupjas valodas kļūmes ir gan izvietotajās ekspozīcijās, gan interaktīvajos materiālos. Pamatē to novēršānai pietiktu palūgt tekstus pārlasīt jebkuru Daugavpils latviešu valodas skolotāju. 2. Ekspozīcijā viena telpa atvēlēta videostāstam par Rotko. Zale lieliski aprīkota, sēdeklī ērti, skaņas izolācija nevainjama! Diemžēl video nav titrēts, un no Rotko meitas aizrautīgā un raitā stāstījuma lielākā daļa muzeja apmeklētāju negūst neko. Absolūtais vairums pāris minūtes pieklājīgi pavēro ekrānu un tad klusītēm izslīd ārā. Mūsdienās nav ne mazāko grūtību video papildināt ar titriem, citādi šāda videozāle ir vienkārši bezjēdzīga. 3. Rotko dzimtas vēsturei veltītā ekspozīcijas daļa apbēdina visvairāk: tāda sajūta, ka ekspozīciju veidojuši pamatskolnieki bez zināšanām par mākslinieku, bez izpratnes par stāstījumu un pavisam bez nojautas par tehniskajām iespējām. Stāsta par Rotko ģimeni būtībā nemaz nav! Nav pastāstīts ne kā ģimene ieradās Daugavpilī, ne arī kā pameta to, sekojot tēvam uz Ameriku, ne arī šādas rīcības iemesli. Izstādē nav ne vārda par tēva ticību humānismam, kā vārdā viņš trūcīgos pacientus ārstēja par brīvu, ne viņa centieni dot bērniem labāko iespējamo izglītību — lielā mērā tieši agrā bērnībā gūtā izglītība atstāja lielu iespaidu uz Rotko daiļradi. Nav neviena vārda par tālo ceļojumu un pirmajiem gadiem Amerikā, kad tēvs saslima un nomira, pametot māti un bērnus vienus svešā malā, bez iztikas līdzekļiem un valodas zināšanām. Nav neviena vārda par Rotko izgļitību, par viņa nonākšanu līdz mākslas pasaulei un vietas iekarošanu tajā. Par viņa aizraušanos ar sociālistu idejām. Par darbu augstskolās, par sagaidīto pasaules slavu. Par to, kas vienu no mūsdienu pasaules slavenākajiem un pirktākajiem māksliniekiem noveda līdz depresijai, laulības šķiršanai un pašnāvībai. Būtībā ekspozīcija piedāvā nesaistītus fragmentus, atsevišķas un nejauši izvēlētas mozaīkas lauskas, kas neveido stāstu, neilustrē leģendu. Ekspozīcija gluži vai izvairās palīdzēt apmeklētājiem apjaust kopsakarības, kas noveda trūcīgu imigrantu bez valodas zināšanām mūsdienu mākslas pasaules olimpā un atkal atpakaļ nebūtībā. 4. Tepat Daugavpilī, Novadpētniecības muzejā jau vairākus ggadus aplūkojamas lieliski izgatavotas un iespaidīgas Rotko slavenāko darbu kopijas, kas burtiski izstaro enerģiju. Ja jau ekspozīcijas veidotāji maksimāli vairījušies izstāstīt stāstu par pašu mākslienieku, kāpēc gan vairīties demonstrēt viņa daiļrades daudzpusību, spēku un eksresiju, piedāvājot ieskatu labākajos darbos? Viskreņķīgākais ir tas, ka uz katra soļa redzams — sliktās ekspozīcijas iemesls nav Latvijai tik tradicionālās finansējuma problēmas: visur izmntoti dārgi un kvalitatīvi materiāli, moderna video un skaņas tehnika un aprīkojums. Iemesls ir steiga un paviršība? Vai arī atbildīgo personu absolūta neizpratne un nespēja piepildīt atvēlēto un brīnišķigi aprīkoto telpu ar saturu, ar stāstu, ar jēgu. KOPSAVILKUMS Ekspozīcijas apmeklējums nepiepilda cerības. Pēcgaršā paliek paviršība un nespēja izstāstīt stāstu par Rotko viņa dzimtajā pilsētā tā, lai atnākušie būtu guvuši ko vairāk par iespēju pablenzt uz novatoriskiem risinājumiem — pustumsā uz sienas eleganti slīdošām bildītēm un kvalitatīvi atskaņotu fona mūziku. Es ļoti gribu ticēt, ka situācija ir labojama!

Pladies, Anna, par vēl vienu ierosmi doties uz D-pili.