Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +11 °C
Apmācies
Otrdiena, 22. oktobris
Irīda, Īrisa, Airisa

Rotko saulriets

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
skaistule
s
Klementinai, un pudele ruma. Pieņemu,ka kaut kur Daugavplī ir pieejams internets.Varat apskatīties un izlasīt, kas ir Apvienoto nāciju,Eiropas savienības u.c. dokumentos deklarēts, kuŗas valstis tiesiski ir Ziemeļeiropā Austrumeiropā,Rietumeiropā un kādēļ. Mums ir svarīgi to visu zināt.
zināšanas un realitāte
z
skaidrs. tu lepojies ar to, ka ZINI, kas ir uzrakstīts uz papīra. jauki! bet vai nebūtu slikti arī bišku ņemt vērā reaitāti? abstraktas tēzes un realitāte dažkārt ir atšķirīgas lietas :))
  • 0
  • 0
Dr.xy
D
TV kanals RTL ,pirms daziem gadiem,programma "Ar apslepto kameru" demonstreja raidijumu par makslas kritikiem. Tika atklata jauno, talantigo Afrikas gleznotaju darbu izstade.Ielugti bija bija valsti pazistami makslas eksperti.Ekspertu viedoklis par gleznam bija loti pozitivs.Afrikas gleznotaju darbi sanema augstu novertejumu. Izstades turpinajuma notika ekspertu iepzistinasana ar jaunajiem Afrikas genijiem. Arikas genialie gleznotaji izradijas simpamzes. Makslas eksperti,kritiki un parejie lietprateji kartejo reizi paradija savu kompetenci.
ROTKO
R
atvainojiet lielie muzeju speciālisti un izstādes recenzenti ... bet visparastākajā bērnu spēlītē par slaveno Daugavpils mākslinieku var uzzināt 5x vairāk, kā lepno izstādi apmeklējot par Ls 7.- (bijām divatā). Ja neskaita dažus oriģinālus, pārējais ir vienkārši haltūra :(( LINKS : http://coord.info/GC3XMC8
milics
m
Ja pasaulē raibu pleķu mālēšanu sauc par ģeniālu mākslu, tad jādomā vai asaule nav deģenerējusies līdz kliņķim.Mana mazmeita arī māk mālēt pleķus.Varbūt tad viņa arī ir ģēnijs.
to milics
t
vecīt, vai esi dzirdējis versiju, kāpēc autovadītājiem ir svētīgi noziedot pāris latiņus milicim, pie gadījuma? tāpēc, lai višņ saviem bērniem var nopirkt kādu bilžu grāmatu vai krāsainos zīmuļus. un viņi neizaugtu tikpat stulbi kā tēvs. atvaino protams, bet tā ir sūrā dzīves realitāte :)
  • 6
  • 2
Dr.xy
D
Varbut "makslas lietprateji" varetu man paskaidrot kadel divas no manam gleznam vel joprojam nav pardotas ? Pirma glezna negeris tuneli,kura jau sen ir pazistama ari Latvijas makslas ekspertiem. Otra glezna ir emocionali specigaka.Ziema,apsnigusi koki,kalni un lejas,no baltajiem kalniem,jautri calodami brauc lejup slepotaji baltos terpos,ir ziema,viss ir balts,tikai balts,emocionali un geniali balts.Emocionalus pardzivojumus man sagadaja ari gleznas ramja izvele.Sakoncentrejot visus garigos spekus un emocijas,beidzot radas atrisinajums,ari gleznas ramim ir jabut baltam.
Anniņa vanniņā...
A
Tik tiešām jauki jau palasīt Rancānes "peldošās fantāzijas" par "Daugavils īpašo enerģētisko lauku"- ha, ha, ha! Hei, vēl no Latvijas neaizmukušie - atbrauciet uz Daugavpili, tādu "lauku"sajust dabūsiet, ka, it īpaši kurzemniekiem un zemgaliešiem, neliels nervu šoks garantēts - ja padomju okupācijas laika krieviski bezkaunīgā gaisotne aizmirsusies, tad ir iespēja atsvaidzināt "gaišās atmiņas". Un nekādi stāsti par "īpašo enerģētiku" to nespēs mainīt, tādēļ Rotko centrs nekas cits kā pliki izkalkulēts biznesa projekts arī nav. Anniņ - rakstiet labāk liriskas apceres un pastaigājiet pa Daugavpils mikrorajoniem, ne tikai apmeklējiet teātri un Rotko centru! Būs veselīgas "lauku maiņas"! :)
tad
t
Taikai slikto redzi, jo tālu no tautasi stāvi, mikrorajonu "slavinātāja".
  • 0
  • 3
Die Reize nuch Amerika!
D
Ach, Mein Gott! Nu gan atraduši visi te par ko cepties, it īpaši tā grafomāniskā Klementīne un Skaisle arī "labā", kā vienmēr! Nu piedzima kādreiz Vitebskas guberņas mazpilsētā ēbrēju ģimenē puika, kas vēlāk Amerikā kļuva slavens abstraktajā mākslā. Ar padomju ideoloģju apmātajiem, uz "mūžiem humānu apsvērumu dēļ atstājamajiem" padomju civilokupantu pēctečiem šodienas Daugavpilī Rotko, stingri ņemot, pie vienas vietas - viņiem "dzimtā mātuška psrs" ar tagadējiem krievu telekanāliem ir galvenais "mākslas avots". Tas tiešām būs insteresants stāsts ārzemju tūristiem "par dižo daugavpilieti", kuru pašu šajā pilsētā nepazīst un galīgi neizrāda vēlmi iepazīt. Nu Anniņa jau cenšās ar "latgalisku sirdsdegsmi" iedegt ilūziju par "mūžīgo vērtību" nostiprināšanās skaistumu, bet tās tikai ilūzijas mūsdienu Latvijas reālajā sociālpolitiskā un kultūras situācijā, kas tāla no Ēlertes "atklājuma" - ideālās valstsnācijas, kas tikai "jāiemācās". Un tas tiešām bija interesanti 9. maijā - Rotko centrā notika elitāra konference, kamēr Daugavpils centrs bija pārpildīts ar cilvēkiem, kuri skaidri demonstrēja sev aktuālo impēriskās uzvaras "mākslu" visā tās spožajā kailumā! Kā ik gadu! Ikh bin an opgekokhter, dos ze ikh shoyn ak!
Agnese
A
Šodien biju Rotko Mākslas centrā (Daugavpilī biju pirmo reizi, šoreiz darba sakarā, bet ļoti gribēju apvienot to ar centra ekspozīcijas apskati, diemžēl laika trūkuma dēļ ar kolēģiem aplūkojām tikai A ekspozīciju - Rotko veltīto). Patika gaisotne un mūzika, uzzināju arī kaut ko par Rotko dzīvi un ģimeni (uzsvars uz "kaut ko", jo gan es, gan kolēģi bijām vīlušies - it kā viss apstātos ar bērnību Dvinskā)... Diemžēl tādas īstas skaidrības par to, kāda bija Rotko personība un kā viņš kļuva pasaulslavens mākslinieks, neradās. Sabijāmies, kad iegaudojās signalizācija kolēģes neveiklas pieliekšanās dēļ... Kaitināja pareizrakstības kļūdas... Bet kopumā milzīgs lepnums un prieks kā par mākslinieku, kurš dzimis tepat, Latvijas teritorijā, un kļuvis slavens visā pasaulē, tā arī par centra veidotājiem, kas radījuši paliekošu un infrastruktūru attīstošu vienību, kurš, cerams, būs visos Ziemeļeiropas (jā, jā, jā) ceļvežos!
aha
a
piekrītu! izstāde iekārtota dāārgi ... bet gaužām pavirši :((
  • 1
  • 0
skaistule
s
Ir apvainojoši lasīt, ka Latvija ir Austrumeiropas valsts.Tāda mēs nekad neesam bijusi. Mēs esam Ziemeļeiropas valsts kā viena no 10. Tas būtu jāzina visiem latviešiem, it sevišķi, kultūras darbiniekiem. Te zināšanu paviršība nav pieņemama. Arī, tāda Mihaēla iela Cietoksnī Latvijas brīvības laikā nebija.
Klementīne to skaistulīte
K
Mīļā sirds! Tāpēc vien ka kāds uzvelk galvā RIMI maisiņu, lai neredzētu dzīves realitāti, mēs vēl nekļūstam par Ziemeļvalsti. Attopies — šajā valstī vairāk kā puse iedzīvotāju nerunā valsts valodā, jo nevēlas vai pat neprot, un uzskata mūsu zemi par Baltijas guberņas likumīgu daļu, kas vēsturiskas kļūdas dēļ juku laikos uz mirkli nonākusi aborigēnu rokās, ko var viegli labot. Un uz to jau iet: Rīgu pārvaldošā promaskaviskā mafija gan likumīgās zagšanas, gan korupcijas ziņā tuvojas Maskavas tikumiem un kultūras izpratnei, nevis Eiropai. Sliktākās prognozes liecina   ja tā turpināsies, jau tuvāko 5 gadu laikā šādā vai tādā formā tiks legalizēta krievu valoda pašvaldību, vēlāk jau arī valsts līmenī. Ja sekojot Antonijas ielas režisoriem (kas prasmīgi dabūjuši savā pusē arī dumjos ūbernacionāļus) neizdosies vēl arī pievienoties Eirozonai, tad ar to brīdi var uzskatīt, ka esam likumīga Autrumu milža rietumu province. Ap 1995.gadu to saprata arī ASV, un ļoti zīmīgā kārtā no Ziemeļvalstu grupas mūs pieskaitīja Austrumeiropas valstu grupai, ar visām no tā izrietošajām sekām kultūras, zinātnes un rūpniecības sadarbības jomās. Tā ir Tava izvēle — turpināt dzīvot ar sarkano / rozā maisiņu galvā, vai ne. Tomēr, mūsu atbildība ir noskatties kā tas viss notiek, vai pateikt savu jā latviskai Latvijai. Un jāsāk ar neiecietību pret valodas kropļošanu, tai skaitā Rotko mākslas centrā, Daugavpilī. Jauku jums dienu!
  • 8
  • 1
un pudele ruma
u
Aizvainojoši? Cienītā, nosauciet kādus rādītājus, kas Latviju un tās iedzīvotājus mūsdienās vieno ar Ziemeļeiropu, teiksim, Skandināviju. Esam tipiska Austrumeiropas valsts ar raksturīgu saimniekošanu, iedzīvotāju mentalitāti utt. Slāviska Austrumeiropas valsts, piebildīsim, ne tikai šeit dzīvojošo krievvalodīgo, bet arī latviešu pasaules uzskata un dzīvesveida dēļ. Nav ko uzdot vēlamo par esošo, jāsāk no tās vietas, kurā esam.
  • 8
  • 0
Klementīne
K
Vispirms jau liels paldies mākslinieka ģimenei — lielā mērā pateicoties tieši viņiem Daugavpils cietoksnī grausta vietā iekārtota sakopta izstāžu zāle. Tas priecē! Tā nu pirmās izdevības ar draugiem devāmies uz Daugavpili, cerībā uz jaunu tikšanos ar iemīļoto mākslinieku. Ekspozīcija iekārtota visai moderni, un mēs arī pacentāmies izbaudīt to pēc pilnas programmas. Ļoti patika intraktīvais noformējums, iespēja skārienjūtīgajos ekrānos izvēlēties aplūkojamās bildes. Muzikālais noformējums un iespēja atsēsties, izbaudot kontaktu ar mākslu. Paldies! Tomēr vairākas lietas apbēdināja. Kādu brīdi domāju, vai maz vērts runāt par nepatīkamo, taču beigās saņēmmos — ja jau visi izliksies, ka "nekā tāda", tad jau tās nepilnības paliks uz visiem laikiem. Bet tā kā es lepojos gan ar Rotko un šādu muzeju Latvijā, tad es vēlos, lai nepilnības tiktu novērstas :) Un tātad: ROTKO UN LATVIJA? 1. Izstādē pamatīgs uzsvars likts uz tekstiem: trijās valodās (latviešu, angļu un krievu) apstāstīti gan atsevišķi Rotko dzīves notikumi, bagātīgi izvietoti viņa citāti. Diemžēl tieši tekstu latviskā sadaļa izceļas ar paviršiem un nemakulīgiem tulkojumiem, teksti pludo no gramatiskām un interpunkcijas kļūdām, paužot pilnīgu nevērību un necieņu pret latviešu valodu. Rupjas valodas kļūmes ir gan izvietotajās ekspozīcijās, gan interaktīvajos materiālos. Pamatē to novēršānai pietiktu palūgt tekstus pārlasīt jebkuru Daugavpils latviešu valodas skolotāju. 2. Ekspozīcijā viena telpa atvēlēta videostāstam par Rotko. Zale lieliski aprīkota, sēdeklī ērti, skaņas izolācija nevainjama! Diemžēl video nav titrēts, un no Rotko meitas aizrautīgā un raitā stāstījuma lielākā daļa muzeja apmeklētāju negūst neko. Absolūtais vairums pāris minūtes pieklājīgi pavēro ekrānu un tad klusītēm izslīd ārā. Mūsdienās nav ne mazāko grūtību video papildināt ar titriem, citādi šāda videozāle ir vienkārši bezjēdzīga. 3. Rotko dzimtas vēsturei veltītā ekspozīcijas daļa apbēdina visvairāk: tāda sajūta, ka ekspozīciju veidojuši pamatskolnieki bez zināšanām par mākslinieku, bez izpratnes par stāstījumu un pavisam bez nojautas par tehniskajām iespējām. Stāsta par Rotko ģimeni būtībā nemaz nav! Nav pastāstīts ne kā ģimene ieradās Daugavpilī, ne arī kā pameta to, sekojot tēvam uz Ameriku, ne arī šādas rīcības iemesli. Izstādē nav ne vārda par tēva ticību humānismam, kā vārdā viņš trūcīgos pacientus ārstēja par brīvu, ne viņa centieni dot bērniem labāko iespējamo izglītību — lielā mērā tieši agrā bērnībā gūtā izglītība atstāja lielu iespaidu uz Rotko daiļradi. Nav neviena vārda par tālo ceļojumu un pirmajiem gadiem Amerikā, kad tēvs saslima un nomira, pametot māti un bērnus vienus svešā malā, bez iztikas līdzekļiem un valodas zināšanām. Nav neviena vārda par Rotko izgļitību, par viņa nonākšanu līdz mākslas pasaulei un vietas iekarošanu tajā. Par viņa aizraušanos ar sociālistu idejām. Par darbu augstskolās, par sagaidīto pasaules slavu. Par to, kas vienu no mūsdienu pasaules slavenākajiem un pirktākajiem māksliniekiem noveda līdz depresijai, laulības šķiršanai un pašnāvībai. Būtībā ekspozīcija piedāvā nesaistītus fragmentus, atsevišķas un nejauši izvēlētas mozaīkas lauskas, kas neveido stāstu, neilustrē leģendu. Ekspozīcija gluži vai izvairās palīdzēt apmeklētājiem apjaust kopsakarības, kas noveda trūcīgu imigrantu bez valodas zināšanām mūsdienu mākslas pasaules olimpā un atkal atpakaļ nebūtībā. 4. Tepat Daugavpilī, Novadpētniecības muzejā jau vairākus ggadus aplūkojamas lieliski izgatavotas un iespaidīgas Rotko slavenāko darbu kopijas, kas burtiski izstaro enerģiju. Ja jau ekspozīcijas veidotāji maksimāli vairījušies izstāstīt stāstu par pašu mākslienieku, kāpēc gan vairīties demonstrēt viņa daiļrades daudzpusību, spēku un eksresiju, piedāvājot ieskatu labākajos darbos? Viskreņķīgākais ir tas, ka uz katra soļa redzams — sliktās ekspozīcijas iemesls nav Latvijai tik tradicionālās finansējuma problēmas: visur izmntoti dārgi un kvalitatīvi materiāli, moderna video un skaņas tehnika un aprīkojums. Iemesls ir steiga un paviršība? Vai arī atbildīgo personu absolūta neizpratne un nespēja piepildīt atvēlēto un brīnišķigi aprīkoto telpu ar saturu, ar stāstu, ar jēgu. KOPSAVILKUMS Ekspozīcijas apmeklējums nepiepilda cerības. Pēcgaršā paliek paviršība un nespēja izstāstīt stāstu par Rotko viņa dzimtajā pilsētā tā, lai atnākušie būtu guvuši ko vairāk par iespēju pablenzt uz novatoriskiem risinājumiem — pustumsā uz sienas eleganti slīdošām bildītēm un kvalitatīvi atskaņotu fona mūziku. Es ļoti gribu ticēt, ka situācija ir labojama!
Normunds Naumanis
N
Pladies, Anna, par vēl vienu ierosmi doties uz D-pili.
Džemma
D
Vecās raudzes dzejniece uzrakstījusi. Neuzrunā viņa mani. Diemžēl. Viņas 'flavor' ir pārāk specifisks. Toties Rotko gribētu gan redzēt. Būs jābrauc svētceļojumā uz Dvinopoli. :)
Džemma
D
Rūdolfam kā salkani, tā nelabi; kā nelabi, tā atkal švaki.. :)
  • 0
  • 7
Rūdolfs (jā, tas pats klasiķis)
R
Man atkal no Tava "flavor" un smaidiņiem teikuma beigās salkani paliek.
  • 8
  • 0
neskaislis, dzimis Daugavpilī
n
Interesanti, vai pilsētas, kurā sen pats vairs nedzīvoju, joprojām dominējošais krievvalodīgais lumpens kaut nedaudz tomēr "sagremos" Rotko mākslu vai arī mums būs iespēja redzēt neparasti uzjautrinošu rēviju - pilsētu, kurā ik dienu izsmalcināti viesi - Rotko mākslas fani un vietējie aborigēni konsekventi dzīvo divās paralēlās pasaulēs un visi domā tikai par naudu; viesi - par to naudu, kuru simbolizē Rotko pa daļai pseidomāksla kā postindustriālās sabiedrības "labākās daļas dzīves marka", aborigēni - par to, kad visa šī hu....stvo vienreiz beigsies un būs Ulda Dumpja kolhoza priekšsēdētāja ("Ar būdu uz baznīcu") vārdiem sakot "tā maize, desa un kārtīgas siltumtrases" kādreiz padomju Latvijā plaukstošajā komunisma paraugpilsētā.... :)
S
S
Ļoti labi, ka tajā pilsētā tu vairāk nedzīvo, bez tevis gaiss tīrāks kļuva!
  • 2
  • 6
Skaisle
S
Skaisti un vienlaicīgi, šausmīgi bezcerīgi. Nē, būs jau kas iet uz muzejiem un bauda mākslu utt., bet vai tie būs latvieši?
Skaisle
S
Skaisti un vienlaicīgi, šausmīgi bezcerīgi. Nē, būs jau kas iet uz muzejiem un bauda mākslu utt., bet vai tie būs latvieši?

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja