Pēc ilgiem gadiem, kad dzejas klasiķis Māris Melgalvs bija daudzu lielisku un populāru Pērkona dziesmu vārdu autors, viņš atkal tiek godā celts. Vārda meistara citāti no Instrumentu dziesmas Visā visumā Visums ir viss der gandrīz katra par 2019. gada mūzikas ierakstu gada balvas Zelta mikrofons ceremoniju tapuša sižeta vai ziņas virsrakstam. Protams, izņemot frāzi "ū ū ū-ū-ū", kurai labāk par balsīm piestāvētu varenas ērģeles, bet tās autors noteikti nav Melgalvs.
Komponists Juris Kulakovs vienmēr atceras un atgādina Melgalva viņam reiz veltīto komplimentu par izcilo dzejas dzirdi, un tagad to, augušam sava tēva – ģitārista Leona Sējāna – grupas Pērkons mēģinājumos un koncertos, pārmantot jeb uzsūkt izdevies Reinim Sējānam, Instrumentu dalībniekam un Zelta mikrofona gada labākās dziesmas autoram. Tā ir tik lipīga, ka kļuva gan par žūrijas favorītu, gan par pagājušā gada lielāko radiohitu, un reizēm to arī pats iedrošinos publiski atskaņot cilvēkiem no vinila platē iznākušā Instrumentu albuma Cilvēks.
Pēc ilggadējiem centieniem radīt starptautiski konkurētspējīgu produktu, kam nav bijis lemts izdoties, Instrumenti sapratuši, ka no latviešu valodas un savas tautas nekur nav jābēg. Pagaidām tas ir attaisnojies. Šī tendence novērojama arī citu popmūzikas autoru un izpildītāju darbos – latviski tagad dzied Aminata, debijas balvas ieguvēja Patrisha, arī jaunās dziedātājas Kato un Loreta Reide.
Māra Upmane-Holšteine, saņemot balvu par grupas Astro’n’out albumu Multivitamīnu multipaka kā labāko popmūzikas kategorijā, pareizi uz skatuves teica – Astro’n’out – tas ir producents Rūdolfs Budze jeb DJ Rudd, un viņa nopelns ir arī Dona milzīgā popularitāte. Var patikt vai, kā visādiem ar underground apsēstajiem rudakiem, nepatikt, bet sistēma darbojas, kā savulaik dziedāja Dambis no grupas Inokentijs Mārpls.
Fakts, ka neviena balva netika manam un daudzu citu mūzikas cienītāju pagājušā gada absolūtajam favorītam – grupas Nikto albumam, – apbēdina, bet nepārsteidz, zinot procentuāli lielai latviešu daļai joprojām piemītošo nepatiku pret krievu valodu, kurā ir Nikto dziesmas. Visticamākais, tāpēc arī šis albums neiekļuva pat gada labāko desmitniekā (atšķirībā no Austras balvas), no kura pat tiem žūrijas locekļiem, kas pirmajā balsojumā ar visām četrām bija par Nikto, nu bija jāsarindo "atlikušie" albumi no pirmās līdz desmitajai vietai, lai kopsavilkuma rezultātā atkal uzvarētu Instrumenti, ar ko arī vēlreiz apsveicu.
Uzvarētāji svētkus svinēja, kā aizkulisēs tenkoja, kādā Blieķu ielas bārā Pie Lielā Renāra, nevis Vecrīgas Rokkafejnīcā Latvijas Mūzikas producentu apvienības (LaMPA) ballītē, kas ātri apsīka. Apvienība vairs nav kā spēcīgs stumbrs, pie kura pārējie turas kā zari un dzen savas lapiņas, tā drīzāk ir kļuvusi par pasākumu aģentūru, kas nodrošina šo visu, un ar to arī misija beidzas. Līdz nākamajam rudenim, kad mūziķiem atkal būs jāiesniedz savi ieraksti.