Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Tā diena ir klāt

Var izslēgt TV pārraidi. Arhitektūru neizslēgsi. Ja nu vienīgi aizverot acis.Par arhitektūru runā reizi gadā. Tad, kad notiek Gada skate. Citējot kāda kultūras raidījuma redaktori: ko gan par jums biežāk lai runā? Tomēr, riskējot izklausīties pēc tāda, kas smagi cietis no uzmanības trūkuma, gribu iebilst - tieši arhitektūra ir tā, kas ietekmē mūsu ikdienu.

Mēs varam par to priecāties, varam uz to dusmoties, bet nevaram no tās izvairīties, to ignorēt. Mēs tajā dzīvojam.Sliktu grāmatu var aizvērt neizlasītu. Garlaicīgu filmu pamest seansa vidū. Var izslēgt TV pārraidi, bet uz teātri pat nemaz neaiziet. Arhitektūru neizslēgsi. Ja nu vienīgi aizverot acis. Bet cik tad ilgi tā ar aizvērtām acīm sēdēsi? Man ir teikuši - no šejienes vienmēr var aizbraukt. Kā daudzi to jau ir izdarījuši. Bet nemāniet sevi, tā ir tikai dekorāciju nomaiņa, jo tai labākajā vietā tevi atkal sagaida... arhitektūra. Citāda, raibāka, iespējams, kvalitatīvāka, bet tik un tā cilvēku radīta. Pat radikāļiem, dodoties uz dzīvi meža biezoknī, kādu pajumti vajadzēs. Un tā jau atkal ir arhitektūra.Iespējams, pār kolēģi izgāzta naida iemesls slēpjas tavas daudzdzīvokļu mājas idiotiski ieprojektētajās durvīs, bet smaida iemesls ir stiklotās fasādes saules zaķīšu spēle istabas griestos. Nejaušības momenti, kas varbūt nemaz nav tik nejauši. Prieku var projektēt. Tāpat kā ēkas. Un neviens labāk par tevi pašu nezina, kas vajadzīgs tavai laimei. Tāpat videi, kas veidojas tev apkārt, ir nepieciešams tavs viedoklis, tava balss.Var jau pateikt, ka arhitekti ir nejēgas. Var jau pateikt, ka tas viss ir sūds. Palikt patīk/nepatīk, riebjas/neriebjas kategorijās. Bet var veicināt diskusiju, var mēģināt saprast, kāpēc citas ēkas liek smaidīt, citas - ātrāk tās pamest. Un nevajag teikt, lai to dara viņi. Nav nekādu viņu, tāpat kā mēs. Tā robeža starp disciplīnām ir nemanāma. Arhitektu Gunāru Priedi cilvēki pazīst kā dramaturgu, Hārdiju Lediņu - kā mūziķi, bet pasaulslavenais arhitekts Tadao Ando patiesībā ir profesionāls bokseris un arhitekta izglītību tā arī nav ieguvis.Tā diena ir klāt. Diena, kad runājam par arhitektūru. Atmet aizspriedumus, ka tur tikpat nekā nebūs, un aizej apskati labāko, kas pēdējā gada laikā Latvijā tapis. Atceries, kas lika tev pasmaidīt, piedomā, kas lika vilties. Kas ir tas, ko vēlējies, bet tomēr tā arī neieraudzīji. Atstāj ziņu. Komentāros, tviterī, uz lapiņas pie izstādes darba. Nav nozīmes, kur. Nozīme ir tam, ko sajuti. Saki, runā. Ne tikai reizi gadā. Tu zini, ko tu vēlies. Mēs varam to uzzīmēt. Izklausās aizdomīgi viegli. Bet tā jau vienmēr - labākās lietas ir tās, kuras nesarežģī.