Tālā valoda

I like to party, not look articles up online. You made it hpaepn.

Sveiki!Gribētos uzzināt cikos sāksies čempionāts un kas viņā īsti nirisonāsies?Vai tur nirisonāsies tikai ušu federācijas pārstāvji, vai arī no asociācijas un citām vietām.Un vai tur būs tikai taolu.p.s. prasu tikai tāpēc, ka dotajā adresē nav sniegta nekāda informācija.

Lai nu tevi nesāpina atgriezeniskās teisas trūkums, tad saņemos un komentēju :)Pasākums kā tāds bija tiešām izdevies (par pārsteigumu man, jo biju nedaudz skeptiski nosakņota, baidoties tieši par aktivitāti uz jautājumiem, komentāriem utt.). Tomēr man arī radās šādi tādi secinājumi - galvenais ir tāds, ka bibliotēku jomas darboņu auditorija ir ļoti dažāda un visai redzami atšķiras zināšanu un interešu līmenis. Ir daudz to, kam ir grūti saskatīt kaut ko tālāk uz priekšu un domāt par to, ka var kaut ko mainīt arī tradicionālajā pieejā. Tomēr ir arī tādi, kam gribas tvert to jauno, sekot līdzi attīstībai un veicināt dažādus jauninājumus arī bibliotēku darbā. Bet, protams, BibCamp ir viena lieliska iespēja šo auditoriju apvienot un mēģināt izlīdzināt šīs atšķirības.Prieks bija par lielo interesi, domāju, ka šāds pasākums noteikti ir jāturpina un tad arī konservatīvākie apradīs ar šādu brīvu un neformālu pieeju informācijas iegūšanai un apmaiņai.

paldies par uzmundrinošiem atbalsta vārdiem!

kā tīmeklīts Tava valoda pin domu un aicina

Paldies Liāna par rakstu. Slavināt gan vajadzētu pēc pozitīva rezultāta, īpaši ja ir zināma tukšo solījumu pieredze.

Prieks, ka vismaz viena intelektuāļu grupa - šai gadījumā rakstnieki - izslējusies pilnā augumā. Inteliģencei būtu jāmaina domāšanas paradigma no mūžīgā "nevar", "tas nav iespējams", "diez vai" uz konkrētu mērķu sasniegšanas praksi. Šobrīd lielākais mērķis ir mainīt KKF finansēšanas modeli atpakaļ uz iepriekšējo. Tur gan būtu jāpapūlas arī teātru cilvēkiem, vizuāļiem, kultūras mantojuma pārstāvjiem, etc. Gaidu arī finanšu ministra Vilka publiski paziņojumu - vismaz par to, ka 2013. gada budžeta kontekstā tiek modelēta situācija, kurā KKF jau saņem iezīmēto nodokli. Citādi - kāpēc tad kultūras darbinieki vispār maksā nodokļus un uztur FM ierēdņus un politiķus? Vai tad Latvijas ierēdniecība vēlas "piebeigt" latviešu kultūru? Pie darba, draugi ierēdņi, tā ir mūsu kopīgā lieta!

Pesimisms vai optimisms ir tik vien kā svārsta kustības pa kreisi vai par labi, ne vairāk kā kustība, tādēļ šīs sajūtas pat nav būtiskas. Nedomāju, ka kultūras ministre vieglprātīgi sola - valstij Ls 300 000 salīdzinoši ir sīknauda. Rakstniekiem jādomā jābūtības formā un jāatmet mazuma kompleksi. Domubiedru grupai ir darbības plāns, ko mēs īstenosim. Savukārt kultūras ļaudīm jāsāk rosīties un uz papīra kolekcionēt parakstus, lai atsāk finansēt VKKF no "netikumu nodokļa". Vakar visabsurdāko lomu izpil'dīja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Baiba Bāne, kura visiem klātesot, lai arī jau desmit reizes tika atgādināts, ka igauņu KKF budžets šogad ir 12 miljoni latu, turpināja klāstīt, ka Latvijā VKKF finansēšanas modelis esot 'daudz labāks". Viņas superizpildīgā attieksme, meli, elementāras loģikas trūkums un nihiliskā, nicīgā attieksme pret rakstniekiem - viņa mūsu acu priekšā uzpeldēja kā pastāvošās varas iemiesojums ļaunā izpildījumā. Savukārt kultūras ministre - savu ieapēju robežās - bija cilvēcīga un pretimnākoša. Vakar notika tikai pirmais Operas cēliens, Arti.

Bet, tā kā kultūras ministre cer uz brīnumu naudas meklēšanā, pesimisms nemazinās.

Odena citāts ir labs. Precīzi.

Paldies, Liāna. Pēc šī man gribētos citēt (pēc atmiņas) arī Vitgenšteinu: "Tavas valodas robežas ir arī tavas robežas".

vēlu, lai Jums būtu tāda sapratne sabiedrībā kāda bija O.Vācietim, I.Ziedonim, V.Belševicai, arī M.Zālītei un bija jau vēl. Un tas notika zibenīgi, nekādi gadi nebija jāgaida. Apziņa, ka viņi ir tepat kaut kur tuvumā, vien. Kā viņi to panāca, par to ir vērts padomāt.

Patiešām jēdzīgs/vērtīgs ieraksts, paldies!

Saeimas komisija: rakstniecība pelnījusi lielāku valsts atbalstu Publicēta: 15:43 14.02.2012. 2012.gada 14.februāris. Informāciju sagatavoja Saeimas Preses dienests. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 14.februārī, pārrunājot atbalstu literatūrai un grāmatniecībai, aicināja Kultūras ministriju meklēt papildu atbalsta mehānismus šai nozarei. Šodien komisija kopā ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi tikās plašā rakstnieku, grāmatnieku un valsts iestāžu pārstāvju lokā. Spraigā diskusijā meklējot risinājumus nozares atbalstam, klātesošie bija vienisprātis par rakstniecības un izdevējdarbības nozīmi, stiprinot valsts pamatus, kā arī sargājot un attīstot latviešu valodu. "Šodienas diskusija izgaismoja, cik sliktā situācijā atrodas mūsu literatūras nozare. Kultūras ministrijai kopā ar nozares pārstāvjiem jāturpina uzsāktais dialogs par to, kuri ir neatliekamākie darbi rakstniecības un grāmatniecības atbalstam," akcentēja komisijas priekšsēdētājas biedre Vineta Poriņa. Rakstniecības pārstāvji uzsvēra, ka pēdējo gadu laikā dažādi atbalsta pasākumi no valsts puses ir samazināti līdz minimumam un arī finansējums Valsts kultūrkapitāla fonda literatūras nozares mērķprogrammām ir ārkārtīgi samazinājies. Turklāt šogad no uzņēmuma "Latvijas Valsts meži" veiktā 800 tūkstošus latu lielā ziedojuma kultūras nozarei rakstnieki izslēgti no iespējamo saņēmēju loka. Stāstot par nepietiekamo finansējumu, dzejniece, žurnāla "Latvju Teksti" redaktore Liāna Langa uzsvēra, ka rakstniecība veido intelektuālo diskursu, kas nepieciešams kopējai valsts konkurētspējai, un tieši literatūra un grāmatniecība ir lielākās radošās nozares Latvijā. Viens no nozares priekšlikumiem ir atgriezties pie sākotnējā Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeļa, kad tam tika novirzīta daļa no akcīzes nodokļa ieņēmumiem, un veidot īpašu nacionālās rakstniecības atbalsta programmu. Šādai programmai rodot 300 tūkstošus latus, varētu sniegt atbalstu ne tikai jaunu oriģināldarbu tapšanai, bet arī lasīšanas veicināšanas programmām. Būtiska ir arī vērtīgo grāmatu plašāka pieejamība lasītājiem, tāpēc būtu jāatjauno bibliotēku iepirkumi. Vairāki komisijas deputāti arī rosināja meklēt papildu finansējumu no pelnošajām valsts kapitālsabiedrībām. Deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) pauda sašutumu, ka pašlaik latviešu rakstniecība atrodas tik sliktā stāvoklī kā pašos savos pirmsākumos 19.gadsimtā un tiek izdots tikai viens literatūras žurnāls. Kultūras ministre skaidroja, ka liela uzmanība tiks pievērsta, lai topošajā Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam uzsvars būtu uz vērtībām un kultūru. Ir jāmācās no iepriekšējām kļūdām un dokuments jāveido, lai attīstības plāna prioritātēm un noteiktajiem mērķiem tiktu pakārtots gan Eiropas Savienības fondu, gan valsts budžeta līdzekļu izlietojums, pauda Ž.Jaunzeme-Grende. Tāpat Kultūras ministrija šogad izstrādās stratēģiju par kultūras un radošo industriju attīstību, minēja ministre. Papildu informācija: Saeimas Preses dienests

Bairons ir sacījis, ka pietiek vienas pilītes tintes, lai rosinātu domāt miljoniem cilvēku. Kaut nu tā būtu. Paldies, Liāna.