Cenšoties darīt pakaļ beidzot atvērtajai Rietumu pasaulei, kur mūzikas autori lielākoties paši rakstīja arī dziesmu tekstus, 90. gadu sākumā latvieši sajuta tieksmi savos izdziedātajos vārdos paust to, ko jūt paši, nevis šķirstīt grāmatas un meklēt dzejoļus. Tolaik tā šķita tāda sabrukušās padomju sistēmas kārtība, ka arī tā sauktajā populārajā mūzikā aiz dziedātāja, kurš parasti pats neko nesacerēja, stāvēja mūzikas autors – komponists – un vārdu autors – dzejnieks. Paši autori parasti nemaz nejuta, ka viņiem īsti nav ko teikt, jo paškritika nerodas tāpat vien uz līdzenas vietas – tikai gudrajam lemts saprast to, kāds patiesībā esi muļķis.
Protams, ir izņēmuma gadījumi, kad mūzikas autors un izpildītājs sacer labus tekstus, turklāt tie paši parasti prot nesapīties meistarībā, ietērpjot mūzikā arī citu autoru dzejoļus. Šeit kā spilgts piemērs jāmin Edgars Šubrovskis. Viņa kādreizējais cīņu biedrs Andris Indāns no mūziķu apvienības Tornis un grupas Kartāga laikiem vēl krietni pirms Raiņa lielās jubilejas aktivitātēm aizsāka tādu izlašu veidošanas modi, ka ar dzejas klasiķu darbiem rodas jauna, mūsdienīga mūzika – vairākus gadus tapusī izlase Strāvoklis iznāca 2011. gadā. Kad abu dzīvesbiedru – Raiņa un Aspazijas – gads beidzot bija klāt, Radio Naba veidoja izlasi Pretējības, kurā daiļā dzimuma mākslinieces sacerēja un izpildīja jaunas dziesmas ar Aspazijas vārdiem. Nu pienācis laiks Eduarda Veidenbauma grozīšanai kapā no vieniem sāniem uz otriem un atpakaļ kā uz grila, jo šogad kopš viņa dzimšanas būs pagājuši simt piecdesmit, un šeit īsti nebūtu vietā raudu balsī, pirms katra vārda ieturot pauzi, teikt: "Šogad viņam apritētu..." Tik ilgi neviens nedzīvo, un arī Veidenbaums pats nemaz nepielika pūles sava mūža novilcināšanai, mirstot 24 gadu vecumā jau 1892. gadā, nepieredzējis pat Pirmo pasaules karu, jo sāpju un vaidu viņam tāpat netrūka.
Sajutis dzejnieku kā dvēseles radinieku, ar viņu aizrāvās Juris Kulakovs, sacerot vairākas dziesmas Pērkonam, no kurām populārāka ir Iedzer, brāli! un veselu ciklu Ievai Akuraterei. Divdesmit gadu vēlāk albumā Triumvirāts ar Veidenbauma dzeju vairākos skaņdarbos viņa 120 gadus atzīmēja industriālās mūzikas projekts Borodarho, kura autors performances mākslinieks Kristaps Pūce aizgāja no dzīves tieši šogad, kad Veidenbaumam nākamā apaļā jubileja... Tāda draudīga stafete sanāk! Jau pirmatskaņots Andra Dzenīša dziesmu cikls Četras Eduarda Veidenbauma dziesmas un veltījums, savukārt izlasi Veidenbaums. Vaidi un gaidi, kurā ar dzejnieka mantojumu bīstami spēlējas aktuālie alternatīvās un elektroniskās mūzikas mākslinieki Roberts Gobziņš un Westbam, Martas asinis, Tehnikums, Kodek, TV Maskava, MMMM, Hipstokrātija, Čipsis un Dullais un citi, izdošanai decembra sākumā gatavo Radio Naba. 2. decembrī Latvijas Universitātes Nebijušo gadījumu koncertzālē Aspazijas bulvārī 5 notiks koncerts par godu Veidenbauma jubilejai. Tajā piedalīsies mākslinieki, kuri pārstāvēti jaunajā izlasē, kā arī Juris Kulakovs un Ieva Akuratere ar klasisko programmu Septiņarpus dziesmas ar Eduarda Veidenbauma vārdiem.
Klasika nemirst – mirst tikai klasiķi, bet tas "viss tikai murgi un nieks" – pagriezies uz "kārtējiem" otrajiem sāniem, no kapa par sevi atgādina pats autors.