Vēstules no Ņujorkas I

Ar prieku lasu Zanes iespaidus - tie ir cilvēciski jauki, rada klātesamības sajūtu. Neklausieties, Zane, žultainajos komentāros - to raksta ambiciozas, uzpūtušās vardes piesmirkušā dīķī. Rakstiet vēl, es lasīšu!

sadi eksemplari, kas ar NEPOTISMA PALIDZIBU ieguvusi Fulbraita stipendiju (tas attiecas ari uz citam arvalstu fondu un labdaribu sponsoretam stipendijam), apkauno Latvijas prestizu vairak neka simtiem sadzerusos turistu no Latvijas, kas blandas pa pasaules lielakam pilsetam notrallinot no ES fondiem sazagto. Diemzel si jauna sieviete to neapzinas un tadel uzdrosinas skali un publiski reklamet savu mulkibu. Ja kadu interese detalas par FULLBRITE FELLOWSHIP iesaku pameklet www.google.com. Kauns Latvijai, kas pazemo savu tautu un Fullbrite Fellowship

vai DOKUMENTĀLO FILMU VEIDOŠANA nav vienreiz tā lieta, kas būtu apgūstama mīļajā LV? kur varbūt amerikāņiem būtu jābrauc mācīties uz LV nevis otrādi? (par to, ka Fulbraita stipendijas vērtība strauji krītas ar šādām stipendiāšu "grēksūdzēm", kuras stipendijas saņemšanu svin tā, ka nevar acis noturēt vaļā Ņujorkā iebraucot, --- es neizteikšos. ne aiz skaudības. nē. aiz žēluma. jo, kā dziesmā dzied - "Ņujorka ir tā pilsēta, kas neguļ - New York is the city that doesn't sleep." Žēl, ka Ņujorkā iebraucot, pirmās atmiņas ir par to, ka acis nevar noturēt vaļā...)