Latviskais pirts rituāls. Pirts rūķa stāsti

Manuprāt Prātnieka sarkasms nebija domāts par atejas rituālu, bet gan par to , kā daudzi , jo daudzi Latvijai piederīgu cilvēku meklē ceļu pie cilvēkiem ar dvieļiem galvā, kuriem bija dziļi pie kājas kur kārtoties, nezinot mūsu senču tradīcijas senumu, būtību. Latvietis nez kāpēc pērk indijā ražotus zirņus, uzskatot , ka tie ir pareizāki, grauž tos un stāsta apkārt kā atveras čakras, lai gan pats nenojauš , ka mūsu senči tās sauca par saulītēm jau izsenis. Un dainu spēkam , viedumam, kā arī senumam vispār daudzu cilvēku prātos labākajā gadījumā aprobežojas ar kaut kādu nesaprotam bārdainu onkulīti pie kaut kāda tur skapīša. Kurš aiz neko darīt vai tāda interesanta hobija dēļ, ņēma un mocīja sevi ar to vākšanu un krāšanu.Tomēr katram mums savs ceļš ejams, galvenais jau ka ejam un nestāvam uz vietas savā garīgajā izaugsmē un mīlestībā.

Atbildot Prātniekam: Neredzu pamatu tādam sarkastiskam komentāram. Latviešu tautasdziesmās un ticējumos ir gana daudz norāžu par latviešu pirts tradīcijām, ko nekādā gadījumā nevar attiecināt uz kaut kādu mistisku "atejas rituālu".

Grāmata ir nopērkama arī veikalā Linu Lāde, Smilšu 16, Rīgā.