Noslēdzis sezonu līdz ar uzstāšanos XXVII Dziesmu un XVII Deju svētkos, orķestris Rīga jau šomēnes sāk jauno sezonu un ir izziņojis galvenos sezonas notikumus līdz gadumijai. Vispirms, kā jau ik gadu ierasts, klausītājus aicina uz diviem koncertiem koncertciklā Vasaras klasika augustā. Tirdzniecībā jau pieejamas biļetes uz orķestra Rīga Ziemassvētku laika koncertiem, kas šogad izskanēs Valkā, Rīgā un Ogrē. Pastāstīt tuvāk par gaidāmajiem notikumiem uzrunājām orķestra Rīga māksliniecisko vadītāju, diriģentu Valdi Butānu.
Vai orķestra darba kontekstā ir vēstāms arī kas pilnīgi jauns?
Mums ir jauna vadītāja – līdzšinējai direktorei aizejot bērna kopšanas atvaļinājumā, par vadītāja pienākumu izpildītāju kļuvusi Selga Laizāne. Viņa ir ļoti jaudīga, ar lielu pieredzi menedžmentā (piemēram, Latvijas simtgades biroja vadībā) un valsts pārvaldē. Bijām pārsteigti un ļoti priecājamies, ka viņa piekrita pie mums nākt.
Tad jau beidzot arī ģimeņu iecienītās orķestra Rīga bērnu programmas nonāks valsts programmā Skolas soma?
Ar bērnu koncertiem nav tik vienkārši. Rīgas dome daudz ko atbalsta, taču neredz par iespējamu atbalstīt bērnu programmas, kas tieši Izglītības, kultūras un sporta departamentam būtu kā cimds ar roku. Protams, ar tām nopelnīt nevaram un tās nav rentablas ar mūsu mazo budžetu, taču ir svarīgas izglītojošajā un sociālajā aspektā, tā arī audzinām jaunos klausītājus. Visu atbalstīt nav iespējams, taču šī, manuprāt, ir ļoti svarīga stratēģiska lieta. Bērnu programmas ir būtiskas jebkuram orķestrim.
Meklējam dažādas iespējas, mēģinām īstenot bērnu programmas dažādu citu rīkotāju pasākumos. Tas mums šosezon arī izdevās, piemēram, šovasar "iespraucāmies" Saldējuma festivālā Vērmanes dārzā, piedāvājot šādu programmu kopā ar pavāru Lauri Aleksejevu un mūzikas žurnālistu Raiti Zapacki. Cikls Nāc, ieklausies orķestrī Rīga! gan šobrīd ir uz pauzes. Ceru, ka tikai uz pauzes, jo, lai to īstenotu pilnvērtīgi un kvalitatīvi, ir vajadzīgs Rīgas domes finansiāls atbalsts. Latvijas Nacionālā orķestra koncertciklam LeNeSoNs un Latvijas Nacionālajai operai šim mērķim ir valsts finansējums… Arī mūsu pavasara festivālam Windstream finansējuma modelis ir sašķobījis, un mēs atkal meklējam jaunus ceļus, kā pārliecināt pašvaldību. Nav viegli, jo mainās vadība un uzstādījumi.
Pirmo koncertu pēc orķestra vasaras atvaļinājuma 15. augustā arī šoreiz diriģēs Ainārs Rubiķis?
Šī mums ir jau pārbaudīta sadarbība ar Aināru Rubiķi un ērģelnieci Vitu Kalnciemu. Atkārtosim vasaras programmu Vasaras klasika: Bahs, Respīgi, Ravēls, kas publikai ļoti patika, un ceram, ka būs atsaucība arī šovasar. Šis ir laiks, kad uz koncertiem Doma baznīcā nāk gan vietējie klausītāji, gan arī daudzi tūristi. Šī ir ļoti laba, muzikāli spēcīga programma, kurā orķestris un ērģeles izpaužas gan atsevišķi, gan arī kopā – itāļu komponista Otorīno Respīgi (1879–1936) četrdaļīgajā opusā Katedrāļu logi (Vetrate di Chiesa) ērģelēm un pūšaminstrumentu orķestrim. Tas ir visas programmas centrālais opuss – ļoti jaudīgs, krāšņs simfoniskais darbs. Lieliskais pārlikumā mūsu sastāvam veido retu instrumentālo salikumu: pūšaminstrumentu stabuļu un Rīgas Doma vareno ērģeļu kopskaņu.
Skaņdarba četrās daļās autors ir tēlojis vairākus katedrāļu logu vitrāžās izmantotus sižetus: piemēram, par erceņģeli Sv. Mihaelu un par Jēzus vecāku došanos uz Ēģipti. Orķestra un ērģeļu saspēle gaidāma skaņdarba kulminācijā – pēdējā daļā, kas saistās ar vitrāžām, kurās iemūžināts mūziķu, studentu un skolotāju aizbildnis pāvests Gregors Lielais. No Otorīno Respīgi darbiem būs iespēja dzirdēt arī 1910. gadā radītās, reti atskaņotās Ērģeļprelūdijas op. 92, ko līdzās vairākiem Baha ērģeļu skaņdarbiem koncertā atskaņos ērģelniece Vita Kalnciema.
Nākamajā jūsu diriģētajā koncertā 29. augustā orķestra dialogs Bahs, Rīga, Ziemeļzeme risināsies ar ērģelnieci Ilonu Birģeli. Par kādu Ziemeļzemi ir runa, un kāpēc skats vērsts uz ziemeļiem?
Šī būs jauna programma ar uzsvaru uz somu mūziku. Man jau sen bija tāda iecere. Līdz šim mūsu vasaras klasikas koncertos skanējusi gan vācu, gan franču mūzika, bet vēl nebijām spēlējuši Ziemeļeiropas – somu, norvēģu – komponistu mūziku. Šim koncertam izvēlējos somu klasiķa Žana Sibēliusa simfonisko poēmu Somija (Finlandia), op 26. un Skumjo valsi Hosē Šīna aranžējumos simfoniskajam pūtēju orķestrim. Somu laikmetīgo mūziku pārstāvēs savulaik tieši mūsu orķestrim veltītais somu komponista Juka Peka Lehto skaņdarbs Motus Contrarius, kas guva laurus orķestra rīkotajā komponistu konkursā 2014. gadā. Pirmoreiz sadarbojamies ar ērģelnieci Ilonu Birģeli. Viņa spēlēs Johana Sebastiāna Baha, Žana Sibēliusa un Tīmo Kīskinena kompozīcijas.
Pa vidu abiem minētajiem kopā ar Valsts akadēmisko kori Latvija un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri piedalīsimies Hektora Berlioza Rekviēma atskaņojumā Starptautiskajā Garīgās mūzikas festivālā 26. augustā Māra Sirmā vadībā. Tādējādi mūsu sezona iesāksies ar trim koncertiem Rīgas Domā. Turpināsim ar latviski skaistiem valsts svētku koncertiem rudenī un ikgadējiem Ziemassvētku koncertiem.
Gaidāmi arī jaundarbu pirmatskaņojumi?
Esam ieplānojuši piedalīšanos Baltajā naktī ar koncertu VEF Kultūras pilī 9. septembrī, kurā spēlēsim interesantu pilnīgi jaunas mūzikas programmu. Tāds ir arī koncertam dotais nosaukums – Jauns. Tajā iekļauts Riharda Zaļupes jaundarba pirmatskaņojums un divu amerikāņu komponistu skaņdarbi. Viens no tiem ir Viljama Boltona Concerto grosso saksofonu kvartetam un orķestrim. Tas ir ļoti mūsdienīgs, komponēts interesantā mūzikas valodā ar bībopa stila džeza elementiem. Solistu lomā esmu uzaicinājis mūsu Atomos saksofonu kvartetu. Šī programma bija paredzēta jau festivāla Windstream noslēgumā, taču pietrūka līdzekļu, un arī tagad vēl gaidām finansējuma galīgo apstiprinājumu. Ļoti gaidām iespēju parādīt aktuālo XXI gadsimta mūziku un speciāli mums rakstīto Riharda Zaļupes mūziku.
Mūsu valsts svētkos ir jāskan vērtīgākajai latviešu mūzikai. Lāčplēša dienas koncertā, ko diriģēšu 11. novembrī, dzirdēsim Platona Buravicka jaundarbu, solistu baritonu Armandu Siliņu, jauniešu kori Sola un kamerkori Ave Sol. 18. novembrī kopā ar kori Latvija pēc ilgāka laika atskaņosim Ērika Ešenvalda kantāti Gadalaiku impresijas.
Programmā Ziemassvētku rapsodija Valkas pilsētas kultūras namā 1. decembrī pirmoreiz uz sadarbību esam aicinājuši pianistu Rihardu Plešanovu. Viņš būs pirmais, kurš pēc paša autora atskaņos Raimonda Paula Rapsodiju redakcijā solo klavierēm un pūšaminstrumentu orķestrim. Savukārt programmā Ziemassvētki džeza un sambas ritmos 26. decembrī Rīgā, Lielajā ģildē, un 27. decembrī Ogres novada Kultūras centrā piedalīsies pianists Andrejs Osokins, kurš būs solists Džordža Gēršvina Klavierkoncerta atskaņojumā.