Publicitātes foto

Juris Zvirgzdiņš. Kad muzejā iespīd mēness jeb Tobiass un draugi sargā Rīgas vēsturi. Māksliniece Ingrīda Pičukāne. Liels un mazs, 20121/4

Intervija ar Juri Zvirgzdiņu. Kā rakstīt bērniem?

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

11 komentāri

5. augusts, 2013, 1:55

Amaya

I thank you humbly for shriang your wisdom JJWY

Atbildēt
0
0

22. jūlijs, 2013, 16:41

Pasaule ir jauka

Digimoni, Pokemoni, Ņinzjas un Emulatori,lūk, tie ir īstie, kas domāti bērniem, rokās iespiežot Colas bundžu un tūtu ar popkornu. Bērniem veltītie uzvedumi teātros, piemēram "Makss un Morics", "Karlsons", "Punktiņa un Antons"- izlīda kā sēnes no kaut kurienes un kā tārpu saēstas pa fikso sašļuka. Bija švammētas galvas, Bokas k-dze kā vīrietis, pārspīlēta tizlošanās,lidojumi pa gaisu...Vien dvēseles pietrūka. Bērnu grāmatas un izrādes bērniem prasa darbu ar pilnu krūti, ar pliku rosīšanos par maz.

Atbildēt
0
1

21. jūlijs, 2013, 19:30

Kā to lai saprot?

Joka pēc, izlasīsim, sameklējot guglē, Jura Zvirgzdiņa "Eņģelīša Ziemsvētkus" un tur klātrakstītos komentārus! Kā tos savienot ar še lasāmajiem? Lūdzu, izskaidrojiet, būšu pateicīgs.

Atbildēt
0
0

22. jūlijs, 2013, 13:01

123 - 456

Saku uzreiz, neko no Zvirgzdiņa lasījis neesmu un nezinu arī kā viņa grāmatas patīk bērniem. Tāpēc par šo tēmu neko daudz pateikt nevaru. Esmu labvēlīgi noskaņots, tāpēc vēlu, lai bērni viņa grāmatas lasītu un lai patiktu - gan esošās, gan nākošās. Visas veiksmes autoram!

22. jūlijs, 2013, 10:57

456

Neizpratne rodas no tā, ka Jura Zvirgzdiņa sacerējumu lasīju vairākās bērnu auditorijās, viņi klausījās ar patikšanu. Šo to gan vajadzēta paskaidrot, vai tas kas ļauns? Jūs rakstāt tā, ka pietrūkst vien vārda "Tikai" pieaugušajiem.

21. jūlijs, 2013, 22:56

123

Atradu, izlasīju:. http://www.diena.lv/kd/literatura/engelisa-ziemassvetki-13984759 Visi pieci komentāri tur ir pozitīvi. Tas patiesi priecē. Atbildot uz jautājumu "kā to savienot ar še lasāmajiem", teikšu, ka vienkārši, jo komentāri tur un te nav pretrunā. Pēc komentāriem var spriest, ka pieaugušajiem autora daiļrade patīk. To liekas neviens te arī nenoliedz.

21. jūlijs, 2013, 16:59

Jā...

Savai meitai(5-6gadi) lasīju vienu Zvirgzdiņa grāmatu un ik pa brīdim ievēroju,ka viņa neklausās,novērš uzmanību uz kādām blakus lietām,lai gan ir liela grāmatu fane(tajā brīdī bija klausītāja,tagad jau lasa pati).Arī es secināju,ka nav īsti bērniem rakstīts-kā jau raksta šeit komentāros-tā bija bērnu grāmatu pieaugušajiem.

Atbildēt
2
1

21. jūlijs, 2013, 14:21

rūķēns

Lai gan krietnu daļu cilvēkam atvēlētā laika esmu nodzīvojis, daudzos gadījumos neizprotu dalījumu- bērniem vai pieaugušajiem. Nevajadzētu visus bērnus mērīt ar vienu mērauklu. Man, piemēram, pirmskolas vecumā neizdzēšamus iespaidus atstāja opera "Otello". Paldies Jurim Zvirgzdiņam par brīnišķīgo Ziemsvētku pasaku par puisieti-eņģelīti un meiteni-zirneklīti, tur katrs varēja priecāties atbilstoši savai izpratnei. Ne jau tas ir rādītājs, ja bērns ņerkstēs, ka par gudru un garlaicīgu. Plika atraktivitāte un tukša dzīšanas pēc oriģinalitātes,manprāt, ir stulba. Paldies Jurim Zvirgzdiņam, VEIKSMI un LAIMĪGU CEĻU SPALVAI, kas iemērkta rakstnieka tintes pudelē!

Atbildēt
2
2

21. jūlijs, 2013, 19:23

Re, kā

Šodienas bērnam ( ar izņēmumiem) galvenais nav skatīties, klausīties,savākt savu uzmanību, kas gabalos saraustīta, bet gan APLIECINĀT SEVI, sak, es tagad te esmu, jūs esat tikai mani kalpotāji! Vecāki, kuri apmeklējuši galvenokārt disenes, vērojuši seriālus un šovus, Zvirgzdiņa tekstu priekšā jūtas kā aplauzušies, jo citi vainīgi, ka, redz, augstlabdzimtības nesaprot!

21. jūlijs, 2013, 14:02

Recepte

Juri, mēģini rakstīt bērniem, nevis bērnu grāmatas pieaugušajiem. Protams , nebūtu Tev par skādi kādu bērnu audzināt, tad varētgu dzīvot laikam līdzi, , bet laikam par vēlu.

Atbildēt
5
1

21. jūlijs, 2013, 19:10

Receptītei un Jā...

Mēģini iztēloties to, ko lasāt, bilde rādīsies interesantāka. Bērni lai noliek malā mobiļņikus un atiet nost no datoriem, jo viņi nespēj vairs koncentrēties. Kad Tev būs daudz gadu, es noteikti pavaicāšu, vai negribi kādu bērnu uzaudzināt, un tad tik šļoderē laikam līdz. Varētu to darīt tūlīt, bet par agru! Jā, šī latviešu tautas savstarpējā, grūti izprotamā komunikācija...viena vienīga bezkaunība, smalkjūtības un izpratnes trūkums, trula ironija, cinisms...