Gandrīz pusotra miljarda eiro – tas skan vareni, tomēr jārēķinās, ka šī summa septiņos gados tiks sadalīta starp dažādiem kultūras projektu īstenotājiem visās 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Piemēram, šogad konkursiem – daļa no tiem jau ir izsludināta – ir atvēlēts 170 miljonu eiro finansējums. Radošā Eiropa/Creative Europe ir jauna ES programma, kas paredzēta Eiropas kino, kā arī citu kultūras un radošo nozaru atbalstam, lai palielinātu to ieguldījumu jaunu darbvietu izveidē un izaugsmes nodrošināšanā. "Programma atbalstīs desmitiem tūkstošu mākslinieku, kultūras un audiovizuālās nozares profesionāļu un organizāciju izpildītājmākslas, tēlotājmākslas, izdevējdarbības, filmu, televīzijas, mūzikas, starpdisciplīnu mākslas, kultūras mantojuma un videospēļu nozarē. Finansējums tām nodrošinās iespēju darboties visā Eiropā, sasniegt jaunas auditorijas un attīstīt digitālajā laikmetā nepieciešamās prasmes," lepni ziņo Eiropas Komisija.
Lai informētu par programmas iespējām Latvijas kultūras nozares organizācijas un sniegtu palīdzību pieteikumu iesniedzējiem, Latvijā ir izveidots Radošās Eiropas birojs, kurā darbojas divi līdzšinējie informācijas centri – Eiropas Savienības kultūras kontaktpunkts un MEDIA Desk Latvia. Vairāk par jauno programmu KDi stāsta Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta Kultūras nodaļas vadītājs Karels Bartaks, kurš nesen viesojās Rīgā.
Kāda ir programmas Radošā Eiropa nozīme Eiropas mērogā?
Tā ir jāskata plašākā kontekstā, un konteksts ir tāds, ka Eiropas Savienībai faktiski nav kompetences noteikt, vadīt un regulēt kultūrpolitiku. Kultūra pavisam nedaudz tiek minēta ES līgumos, tāpēc mums katru reizi, kad tiek gatavota kultūras atbalsta shēma, ir jāaizstāv šīs programmas nepieciešamība. Ir tādi politiķi un spēki, kuri uzskata: ja ES nav kompetences kultūrpolitikā un šajā jomā nav atbilstošas likumdošanas, kas ir saistoša visām dalībvalstīm, Eiropas mērogā nav jāpiešķir finansējums kultūras projektiem un tas ir jāatstāj katras valsts ziņā, jo savu kultūrpolitiku katra nacionāla valsts regulē pati.
Mums, Eiropas Komisijai, katru reizi nākas mobilizēt spēkus, aicināt palīgā kinorežisorus, māksliniekus un citus radošo profesiju pārstāvjus, lai pārliecinātu skeptiķus par Eiropas kultūras programmas lietderību un nozīmīgumu. Šoreiz mēs aktīvi izmantojām arī ekonomiskus argumentus. Ir pierādīts, ka kultūra un radošās industrijas spēj veicināt lielāku, ātrāku pieaugumu un jaunu darbvietu rašanos nekā citas nozares. Tāpēc Eiropas atbalsts kultūrai var pozitīvi ietekmēt ekonomikas rādītājus un mobilitāti. Mums bija ļoti ilgs pārrunu process gan ar ES dalībvalstīm, gan ar Eiropas Parlamentu. Mums izdevās panākt kopējā finansējuma apjoma palielināšanu par deviņiem procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Programmas Radošā Eiropa budžets septiņos gados, no 2014. līdz 2020. gadam, ir 1,46 miljardi eiro.
Ja jūs šo summu sadalīsiet starp 28 dalībvalstīm septiņu gadu periodā, jūs redzēsiet, ka finansējums, kuru teorētiski varētu iegūt katra valsts, ir neliels. Taču mēs skaidri zinām, ka projektiem, kuri tiek atbalstīti, bieži vien ir nepieciešams samērā pieticīgs Eiropas finansējums, un tas kļūst par pamudinājumu piesaistīt papildlīdzekļus no citiem avotiem, no privātā sektora. Ja kultūras projektu realizētāji saņem 100 000–200 000 eiro no ES programmas, tiem jau ir vieglāk meklēt sponsoru un citu naudas devēju atbalstu.
Kādas ir Radošās Eiropas prioritātes?
Viena no tām ir mobilitāte. Mēs vēlamies panākt aktīvāku mākslinieku un viņu darbu apriti Eiropā, tas ir īpaši aktuāli māksliniekiem no mazajām valstīm. ES tirgus ir ļoti fragmentēts, katrā zemē ir savas kultūras tradīcijas un valoda, pat vairākas valodas. Šī daudzveidība ir gan Eiropas bagātība, gan apgrūtinājums sasniegt un uzrunāt citu valstu lasītājus, filmu skatītājus, teātra apmeklētājus, mūzikas klausītājus.
Otra prioritāte ir palīdzība Eiropas kultūras pakalpojumu sniedzējiem pielāgoties digitālā laikmeta prasībām. Deviņdesmit pieci procenti no kultūras organizācijām mūsu tirgū ir mazas un ļoti mazas kompānijas, kurās strādā viens divi cilvēki. Tām ir grūti konkurēt ar lieliem uzņēmumiem, kuriem ir pavisam citas iespējas attīstīt savu tehnoloģisko bāzi.
Trešā prioritāte ir atvieglot pieeju aizdevumiem. No 2016. gada Radošā Eiropa ietvers 121 miljona eiro finanšu garantijas mehānismu, lai palīdzētu kultūras un radošo nozaru pārstāvjiem vieglāk piekļūt banku piedāvātajiem kredītiem, kurus garantēs Eiropas Investīciju fonds. Pašlaik mazajiem kultūras projektu realizētājiem ir sarežģīti saņemt kredītus, jo starp kultūras un banku sektoru valda zināma nesapratne un neuzticība.
Ceturtā prioritāte ir darbs ar auditoriju, tās piesaistīšanu un izglītošanu. Mēs vēlamies turpināt atbalstīt augstākās kvalitātes kultūras projektus, neparastus, drosmīgus avangarda darbus, kuri veicina sabiedrības attīstību un atklāj kaut ko pilnīgi jaunu. Taču visās šajās iniciatīvās ir nepieciešama auditorijas klātbūtne un līdzdalība, tāpēc mums ir jāveicina cilvēku interese par šiem darbiem, lai viņi nāk uz izstādēm, koncertiem, filmām, lai viņi skatās, klausās, lasa un vērtē.
Programmas galvenais uzdevums ir radīt Eiropas pievienoto vērtību – mēs cenšamies veicināt iniciatīvas, kuras katra atsevišķā ES dalībvalsts nespēj īstenot saviem spēkiem. Projektos, kuri saņem atbalstu, ir svarīgs pārrobežu aspekts.
Vai programma aptver visas kultūras jomas?
Jā. Apakšprogramma MEDIA aptver audiovizuālos projektus – filmas, TV pārraides, videospēles –, savukārt apakšprogramma Kultūra aptver visus pārējos žanrus, to vidū ir literatūra, teātris, deja, mūzika, vizuālā māksla, dizains. Mēs esam atbalstījuši pat grafiti mākslas projektus. Jāsaprot, ka Radošās Eiropas kopējais finansējuma apjoms ir piliens okeānā. Tie ir tikai 0,2% no Eiropas Savienības budžeta, tomēr radošajām organizācijām šis atbalsts ir nozīmīgs, jo īpaši mazajās valstīs. Ja jūs esat mākslinieks vai kultūras projektu īstenotājs no Latvijas, Slovākijas, Slovēnijas vai Portugāles un strādājat savā valodā savā nelielajā tirgū, jums ir ārkārtīgi grūti piesaistīt auditoriju no citām valstīm, un šī programma sniedz šādu iespēju.
Viena no apakšprogrammas Kultūra sadaļām paredz literatūras tulkošanas projektus, kā arī digitālo tehnoloģiju izmantojumu gan literāro darbu izplatīšanā, gan popularizēšanā. Tas nozīmē, ka Latvijas autoru un izdevniecību darbi varētu tikt tulkoti Eiropas valodās, savukārt latviešu valodā – citu Eiropas valstu rakstnieku darbi. Šajos projektos var tikt pieteikta tikai daiļliteratūra ar augstu literāro vērtību.
Apakšprogramma Kultūra paredz atbalsta sniegšanu Eiropas sadarbības projektiem, Eiropas tīkliem un Eiropas platformām. Tīkli ir spēcīgas, ietekmīgas un strukturētas organizāciju grupas, kas pārstāv dažādas kultūras un radošās nozares. Savukārt platformu izveide ir jauna iniciatīva. Tīklos notiek informācijas un pieredzes apmaiņa, tiek sekmēta speciālistu kvalifikācijas celšana un nozares attīstība, savukārt platformas paredz vairāku valstu kultūras projektu īstenotāju sadarbību dažādu programmu un repertuāra veidošanā. Tās var būt jaunas izstāžu, izrāžu un koncertu sērijas, kas tiks demonstrētas dažādās valstīs vairāku gadu garumā.
Janvāra vidū es apmeklēju jauno grupu skati un konferenci Eurosonic, kas ik gadu notiek Groningenā Nīderlandē. Tā ir mūzikas industrijas darbinieku tikšanās vieta – Eiropas festivālu, klubu, koncertzāļu pārstāvji, koncertu rīkotāji un mūziķu aģenti apspriež sadarbības iespējas, veido kopīgus projektus, plāno turnejas, un mēs esam gatavi to atbalstīt. Ja viņi zaudēs naudu, organizējot jauno, uzlecošo Eiropas mūziķu koncertus, mēs esam gatavi kompensēt šos zaudējumus. Līdzīgas shēmas jau sen darbojas Eiropas filmu industrijā, kuru atbalsta apakšprogramma MEDIA. Tajā ir dažādas sadaļas, taču būtība ir vienkārša: filmu projekti tiek atbalstīti izstrādes un izplatīšanas posmā, taču mums nav pietiekami daudz līdzekļu, lai finansētu filmu uzņemšanu. Mēs atbalstām projektu attīstīšanu, kā arī Eiropas filmu izplatīšanu kinoteātros, titru sagatavošanu – tas veicina kinodarbu apriti starptautiskā mērogā.
Daudzas filmas, kas kļūst populāras Eiropā, tiek rādītas ārpus to izcelsmes valstīm, tikai pateicoties MEDIA finansējumam. Citādi šie darbi tā arī paliktu savā vietējā tirgū un nekad nepārvarētu citu valstu robežas.
Uz atbalstu var cerēt ne tikai akadēmiskās, bet arī populārās kultūras projekti?
Jā. Piemēram, viena no mūsu aktivitātēm ir balvas European Border Breakers Award pasniegšanas ceremonija festivālā Eurosonic. Šī Eiropas Savienības godalga kopš 2004. gada tiek piešķirta desmit jaunajiem Eiropas mūziķiem, kuri guvuši vērā ņemamus panākumus ārpus dzimtenes (šāgada laureātu vidū ir zviedru duets Icona Pop, vācu dīdžejs un producents Zedd, britu duets Disclosure, franču mūziķis Woodkid u. c.; iepriekšējos gadus balvu saņēma tikko savu karjeru sākušās zvaigznes Adele, Anna Kalvi, Karla Bruni, Keitija Melua, Demjens Raiss, Mumford & Sons – J. J.).
Pērn šī balva tika pasniegta Igaunijas grupai Ewert & The Two Dragons, kura nu jau koncertē visā pasaulē. (Latvijas mūziķi laureātu vidū vēl nav bijuši – J. J.)
Eiropā notiek veiksmīga teātru sadarbība, kuru mēs atbalstām. Trīs vai četras teātra kompānijas no dažādām valstīm apvieno spēkus, veido kopīgas izrādes, kuras, piemēram, var noskatīties Briselē. Tās notiek dažādās valodās, tiek nodrošināts tulkojums. Skatītāji nāk un pēta – kas tie ir par aktieriem, kas ir režisors. Māksliniekiem tas varētu būt veiksmīgas starptautiskas karjeras sākums.
Radošā Eiropa atbalsta arī Eiropas kultūras galvaspilsētas. Kā jūs sekojat līdzi norisēm tajās?
Eiropas Savienība piešķir šo titulu, mēs organizējam konkursu, kurā pilsētas par to cīnās, un pēc tam sniedzam samērā nelielu finansējumu – pusotru miljonu eiro katrai Eiropas kultūras galvaspilsētai. Parasti katras pilsētas izmaksas projekta īstenošanai ir 10–15 reižu lielākas. Taču, saņemot pat nelielu Eiropas ieguldījumu, pilsētas spēj piesaistīt publiskā un privātā sektora finansējumu, lai īstenotu savas ieceres. Ja viss ir labi organizēts un pārvaldīts, pilsētai tas varētu būt ļoti izdevīgs projekts. Mums ir vairāki pozitīvi piemēri, ka šis tituls pilsētām reāli palīdz nopelnīt.
Lūdzu, nosauciet tos.
Labs piemērs ir 2013. gada kultūras galvaspilsēta Marseļa. Tūristu skaits tur palielinājās trīs reizes. Marseļā tika uzlabota infrastruktūra, uzbūvēti jauni muzeji, kas piedāvā interesantu programmu, – tas ir pamats turpmākajai attīstībai un pilsētas nākotnei. Tas turpinās piesaistīt apmeklētāju uzmanību. Marseļas kultūras radiācija ir izplatījusies ļoti tālu. Svarīgi, ka arī pašā Francijā šo pilsētu tagad uzskata par kultūras galamērķi, jo agrāk ar kultūru un mākslu tā netika asociēta. Daudzi zina, ka Marseļa ir vieta, kuru vērts apmeklēt, pat ja Eiropas kultūras galvaspilsētas gads ir pagājis. Citi pozitīvi piemēri ir Lille (2004), Liverpūle (2008) un Linca (2009). Var teikt, ka šīs pilsētas joprojām izmanto kultūras galvaspilsētas titulu un visus labumus, kurus tas ir devis. Tur aktīvi brauc tūristi. Protams, ir arī pilsētas ar ne pārāk veiksmīgi pieredzi.
Kuras tās ir?
Tāda ir otrā 2013. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta Košice Slovākijā, kā arī 2010. gada titula īpašniece Pēča Ungārijā. Neveiksmes iemesli ir dažādi. Ungārijā problēma bija tā, ka laikus netika pabeigts lielceļš starp Budapeštu un Pēču. Tā ir neliela pilsēta, kura cerēja, ka programma pirmām kārtām piesaistīs apmeklētājus no galvaspilsētas. Izmantojot lielceļu, uz Pēču no Budapeštas var tikt stundas laikā, pa apvedceļu – trīsarpus stundās. Tā nu neviens neapmeklēja Pēčā rīkotos pasākumus.
Košicē bija līdzīga problēma: sešdesmit procentu notikumu bija plānoti vēsturiskajās kazarmās, kuru rekonstrukcijas pabeigšana aizkavējās par pusgadu. Telpas tika atklātas tikai 2013. gada septembrī – pirmais pusgads gandrīz pilnībā tika zaudēts. Šādas lietas mēs nespējam ietekmēt. Katrai pilsētai ir gandrīz seši gadi, lai sagatavotos kultūras galvaspilsētas gada programmas īstenošanai. Ja šis laiks tiek izmantots efektīvi, arī rezultāts ir labs.
Radošā Eiropa
Programma Radošā Eiropa, kas apvieno apakšprogrammas MEDIA un Kultūra, nodrošina 1,46 miljardus eiro septiņu gadu periodā (2014–2020), lai stiprinātu Eiropas kultūras un radošās nozares
2014. gada konkursiem ir pieejams finansējums 170 miljonu eiro apmērā
Apakšprogramma MEDIA paredz atbalstu ES filmu un audiovizuālās industrijas projektiem attīstīšanas stadijā, kā arī pabeigto darbu izplatīšanā un popularizēšanā
Apakšprogramma Kultūra paredz atbalstu transnacionāliem sadarbības projektiem, lai stiprinātu kultūras un radošo nozaru spēju sadarboties starptautiskā mērogā, kā arī literatūras tulkošanas projektiem
Kas tiek atbalstīts
Kultūras un radošo organizāciju pārrobežu sadarbības projekti ES un ārpus tās
Tīkli, kas palīdz kultūras un radošajām nozarēm darboties starptautiskā mērogā un stiprināt savu konkurētspēju
Literāro darbu tulkošana un popularizēšana ES tirgū
Kultūras pakalpojumu sniedzēju platformas, kas popularizē jaunos māksliniekus un veicina eiropeisku kultūras un mākslas darbu veidošanu
Spēju attīstīšana un profesionāla apmācība audiovizuālās jomas profesionāļiem
Spēlfilmu, animācijas filmu, radošu dokumentālo filmu un videospēļu projektu izstrāde demonstrēšanai Eiropas kinoteātros, televīzijas kanālos un citās platformās
Audiovizuālo darbu izplatīšana un pārdošana Eiropā un ārpus tās
Filmu festivāli, kas popularizē Eiropas filmas
Finansējums starptautiskiem filmu kopražojumiem
Auditorijas piesaistīšanas pasākumi, lai veicinātu izglītotību filmu jomā un palielinātu interesi par Eiropas filmām
Radošā Eiropa atbalsta arī Eiropas kultūras galvaspilsētas un Eiropas mantojuma zīmi, kā arī Eiropas apbalvojumus literatūras, arhitektūras, mantojuma aizsardzības, kino, kā arī rokmūzikas un popmūzikas jomā
Radošās Eiropas birojs Latvijā
ES kultūras kontaktpunkts Latvijā
E-pasts: [email protected]
Mājaslapa: www.kkplatvija.lv
Twitter: www.twitter.com/kkplatvija
MEDIA Desk Latvia
E-pasts: [email protected]
Mājaslapa: www.mediadesklatvia.eu
Informācija par programmu: ec.europa.eu/creative-europe
P.S. Pēc intervijas publicēšanas KDi redakcija saņēma vēstuli no Ungārijas vēstniecības Latvijā. Tajā norādīts, ka Ungārijas vēstniekam Gāboram Dobokai nav pieņemams Karela Bartaka apgalvojums par Eiropas kultūras galvaspilsētas gada norisēm Pēčā, "jo tas ne mazākā mērā neatbilst faktiem".
Ungārijas vēstniecība ziņo, ka M6 ātrgaitas autoceļš Budapešta–Pēča tika nodots ekspluatācijā 2010. gada martā.
2010. gadā tūristu skaits Pēčā bija 900 000 cilvēku, kas bija trīs reizes vairāk nekā iepriekšējos gados. Pēčas pilsēta bija rēķinājusies, ka nakšņotāju skaits viesnīcās palielināsies par 16-18%, bet 2010. gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu tas palielinājās par 23-24%. Par 20% palielinājās uzturēšanās dienu skaits. Pēču apmeklēja gan ungāru tūristi (71,5%), gan ārzemju tūristi (28,5%). Tūristu skaits no Austrijas palielinājās par 713%, par pilsētu interesi izrādīja arī tūristi no Japānas un Izraēlas.