2012. gadā iznāca viņa versija par notikumiem pirms filmas Svešais - Prometejs/Prometheus. Režisors atzinies, ka dievina zinātniskās fantastikas žanru un izbauda tā mestos izaicinājumus. Intervijā, kura tapusi filmu studijā Twentieth Century Fox, viņš atklāj, kāpēc ķēries pie Endija Vīra dižpārdokļa Marsietis ekranizācijas.
Ar ko šis stāsts jūs pievilka?
Es domāju, ka šī grāmata ir apbrīnojami praktiska, izklaidējoša un arī izaicinoša. Tas nav kārtējais stāsts par kosmosu, bet vēsta: "Tu vari izdzīvot." Grāmata sniedz lielisku mācību mums visiem - cilvēks, tajā esošās idejas attiecinot uz dzīvi, var tikt cauri jebkādām grūtībām.
Man patīk ideja, ka iespējams apvienot vismodernākās tehnoloģijas - bāzi, kurā galvenais varonis dzīvoja, skafandru - ar tādām lietām kā līmlente, kuru uzlīmējot uz sejas maskas viņš izglāba sev dzīvību.
Kas ir filmas galvenais temats? Vēlme nekādā gadījumā nepamest otru nelaimē?
Tieši tā! Tāda ir NASA un Reaktīvo dzinēju laboratorijas būtība. Reaktīvo dzinēju laboratorija ir zinātnieku apvienība Kalifornijā. Tur rada ierīces un robotus, kas veic dažādus darbus kosmosā. NASA koncentrējas uz cilvēku pilotētiem transporta līdzekļiem, un viņiem ir atšķirīgs ģērbšanās stils. NASA darbinieki staigā uzvalkos un kaklasaitēs, bet Reaktīvo dzinēju laboratorijas ir kā atslābis hipiju bariņš. Taču viņi sastrādājas un nekad nevienu nepamet. Mūsu stāstā - viņi darīs jebko, lai atgādātu Votniju mājās, bet vai Votnijs spēs izdzīvot pietiekami ilgi, lai viņu izglābtu?
Jūs nesen teicāt, ka dievināt zinātniskās fantastikas žanru. Kādēļ jums patīk radīt šīs atšķirīgās pasaules?
Tas ir izaicinājums, un es nevaru iztikt bez kaut kā projektēšanas. Man vienmēr patikusi šī filmu veidošanas puse - radīt citas pasaules. Man vienalga, vai tas ir cits laikmets, kā krusta kari filmā Debesu valstība/Kingdom of Heaven, vai kaut kas futūristisks. Izaicinājums ir tas pats. Kaut kādā ziņā futūristisku pasauli radīt ir daudz grūtāk nekā citu laika periodu, jo vēsturiskam periodam ir daudz atsauču, kurās smelties iedvesmu, bet ar futūristiskām ainām ir tā, ka jācenšas sevi neatdarināt, visu laiku ir jāizdomā jauni skafandri, jauni kosmosa kuģi, jaunas tehnoloģijas. Tas ir aizraujoši.
Marku Votniju filmā tēlo Mets Deimons. Vai jūs abi šajā projektā tikāt iesaistīti vienlaikus?
Nē, Mets bija pirmais. Scenārijs bija rakstīts, kā galveno varoni iztēlojoties viņu, un scenārists Drū Godards bija plānojis pats filmu režisēt. Kāds man teica: "Tev scenāriju vajadzētu izlasīt, jo, iespējams, Godards darīs ko citu." Es ar to iepazinos un no sajūsmas lēkāju. Teicu: "Tā būs mana nākamā filma!" Tobrīd ņēmos ar Prometeju 2, un mans pirmais jautājums Drū bija: "Kāpēc tu to neuzņemsi?" Viņš atbildēja: "Es īsti nezinu." Viss! Es satiku Metu un uztaisīju filmu.
Metam Deimonam tā ir sarežģīta loma, jo lielāko daļu filmas viņš ir viens...
Viņš ir viens pats, un visa "skatuve" pieder viņam. Metam ir jānodrošina, ka tēlojums ir dzīvīgs un uzjautrinošs. Domāju, cilvēki zina - viņam ir laba humora izjūta, un viņš ir spējis to likt lietā. Es to dēvēju par lakonisko jeb karātavu humoru. Tomēr jūs zināt - visi šie elementi nodrošina to, ka sanāk laba filma. Man patika strādāt kopā ar Metu.
Vai jums patika uzņemt filmu Marsietis?
Jā, man patika, bet man patīk daudz kas. Es tagad lasu Prometeja 2 gala versiju. Iespējams, mēs sāksim filmēt janvāra beigās vai februāra sākumā. Ir uzrakstīts turpinājums filmai Pa asmeni skrejošais, un es strādāju pie scenārija kopā ar Hemptonu Fenčeru un Maiku Grīnu, bet režisors būs Denī Vilnēvs.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 1. oktobra, numurā!