Tādējādi, inerces pēc arī nosaukuma pēdējo burtu lasot kā krievu valodā, likās, ka pilns nosaukums jāizrunā kā «Kojap». Beigu beigās aizdomas neapstiprinājās, un izrādījās, ka grupa nebūt nav no Krievijas un neturpina Gorky Park jau pasen iesākto krievu roka invāziju Rietumos, – Korn ir no Kalifornijas, kā jau liela daļa pēkšņi modīgā par nu metal sauktā heavy metal un repa sakausējuma grupu. Par šādu burtu griešanu šodien neviens vairs nebrīnās – arī beļģu festivāla Pukkelpop logo pēdējais burts «P» ir otrādi. Korn gadījumā burta «R» rakstīšana spoguļattēlā un arī pirmā burta «C» nomainīšana ar «K» bija kolektīva dibinātāja un ģitārista Džeimsa Mankija Šefera ideja. Tieši viņš izrādījās tas, kurš atbildēja uz grupai elektroniski nosūtītajiem Izklaides jautājumiem neilgi pirms Rīgas koncerta. Cita versija gan vēstī, ka grupas nosaukums nebūt nav radies, visādi apceļot kukurūzu, bet iegūts no Kērnas apgabala Kalifornijā, kurā nākamais grupas dziedātājs Džonatans Deiviss savulaik bija strādājis morgā un viņa joma bijusi līķu sekcija, mēģinot noteikt nāves cēloni.Vai paši jūtaties kā nu metal žanra pionieri un rokmūzikas revolucionāri 90. gados?Cilvēki mēģina mūs tā apzīmēt, taču mēs nekad sevi neesam uzskatījuši par nu metal grupu. Mēs vienmēr esam gribējuši spēlēt mūziku, kas mums patīk, – heavy metal, hiphopu, elektronisko mūziku, fanku un daudz ko citu, kas mūs iedvesmojis un joprojām spīd cauri mūsu mūzikai. Nekad neesam uzskatījuši sevi par kādas kustības vai žanra pionieriem. Vienkārši mēs gribējām gūt baudu no tā, ko spēlējam, tajā augt un būt atšķirīgi no tā, ko bijām jau dzirdējuši. Lūk, un sanāca tas, kas sanāca.Savulaik jūs kā savus iedvesmotājus minējāt Metallica, Led Zeppelin, Faith No More, Red Hot Chili Peppers, Rage Against the Machine, Slayer, Pink Floyd, Ministry, Nine Inch Nails, Pantera, Beastie Boys, Black Sabbath un Jane’s Addiction. Vai tagad favorītu saraksts mainījies?Mēs joprojām mīlam tevis pieminētās grupas, bet mūsu gaume, protams, ir arī attīstījusies un mainījusies. Man patīk Skrillex, 12th Planet, Noisia, Kill the Noise un vesela čupa jaunu elektroniskās deju mūzikas mākslinieku, kuri pašlaik kļūst pazīstami, kā arī dažas jaunākas grupas. Kā tev šķiet, kāpēc Korn ir tik daudz cienītāju?Es nezinu – mēs esam ļoti laimīgi par to. Mums patiešām ir lieliskākie fani pasaulē. Esmu šokēts, redzot mazus bērnus līdzās vecākiem ļaudīm mūsu koncertos, – jūtos patiesi laimīgs, ka mums ir tik apbrīnojami plašs fanu loks. Ko tu domā par nu metal žanru šodien – vai tas joprojām ir dzīvs?
Es domāju, nu metal bija trāpīga frāze, ko kāds nejauši izspļāva, un tā kļuva populāra pirms daudziem gadiem, taču es nedomāju, ka tas ir īsts žanrs. Es šaubos arī, vai Linkin Park un Incubus uzskata sevi par nu metal apvienībām.
Ko domājat par rokmūzikas un mūzikas industrijas attīstību tuvākajā nākotnē?
Tagad ir roks, kas skan nodrāzti un banāli, bet ir arī daudz interesantu un talantīgu mākslinieku, kuriem vērts pievērst uzmanību. Šis ir interesants laiks mūziķiem, kuri gatavi sekot līdzi visiem neticami ātri nākošajiem tehnoloģiskajiem jaunumiem un pielāgoties jauniem mūzikas izplatīšanas veidiem. Zaudētāji būs tikai tie, kuri vilcināsies un centīsies jaunajām tendencēm turēties pretī, – agri vai vēlu tām tik un tā nāksies piekāpties, un, ja tās praksē sevi neattaisnos un cilvēkiem pietrūks kaut kā pagātnē aizmirsta, pie tā vienmēr varēs atgriezties.
Šī būs jūsu otrā uzstāšanās reize Rīgā. Vai ir kas palicis atmiņā no iepriekšējā koncerta?
Rīga ir brīnišķīga pilsēta. Esam laimīgi šeit atgriezties, jo atceros no iepriekšējās reizes, ka fani bija vienkārši neprātīgi. Citur Eiropā tie ir vēsāki.
Jūs eksperimentējāt ar dabstepu un citiem elektroniskās mūzikas stiliem iepriekšējā albumā. Ko varam gaidīt no nākamā?
Mēs tagad vēl tikai kaļam plānus un mētājam idejas, meklējot īsto virzienu. Es domāju, ka šis albums vairāk slieksies roka virzienā, pagaidām vēl pāragri prognozēt, kur mūs aiznesīs radošais process.
Kā rodas jūsu dziesmas? Tās top viegli vai lēni un smagi?
Katrs albums ir citāds. Dažreiz mēs sanākam vienā telpā un kopā džemojam – tā mēs daudz darījām Rosa Robinsona producētajā albumā Korn III: Remember Who You Are. Pēdējā ierakstā mēs iekļāvām daudz dabstepa un elektroniskās mūzikas, tāpēc mums nācās būvēt ģitāras, basa un bungu partijas uz ritmiem, ko mums bija sagatavojuši talantīgi dīdžeji un producenti. Viss atkarīgs no stila, kādā esam nolēmuši ieturēt ierakstu, taču parasti mēs novedam mūziku līdz kondīcijai, kāda mūs apmierina, un tad pievienojas Džonatans ar vokālo melodiju un tekstiem. Savulaik viņa dziesmu teksti tapa bērnības traumu iespaidā – astma, klīniskā nāve, seksuālā izmantošana, sliktas attiecības ar pamāti atstāj iespaidu. Tagad tās jau ir pieauguša cilvēka iekšējās sajūtas un vērojumi.
Ko parasti gaidāt no publikas koncertos? Tās reakcija var mainīt jūsu garastāvokli, vai esat nesatricināmi kā kinoekrāns?
Kad uzstājamies uz skatuves, notiek ciešs kontakts ar publiku. Klausītāju garastāvoklis noteikti tevi ietekmē un patiešām enerģētiski uzlādē – koncerts ir īpašs rituāls, un es mīlu to.
Vari izstāstīt kādu smieklīgu gadījumu no grupas vēstures?
Zini, vecīt, to ir tik daudz, ka nepietiktu laika tos visus atstāstīt, un neesmu pārliecināts, ka lielu daļu no tiem drīkst publiskot. Nesen mums bija jāsāk koncerts, un skatāmies, ka Fīldijs (basģitārista Redžinalda Arvizu iesauka – U. R.) kaut kur pazudis. Pašā sākumā basa partijas nebija, un sākām spēlēt, vēlāk sāka skanēt arī bass, bet Fīldiju joprojām nekur neredzējām – izrādās, viņš stāvēja un sāka koncertu uz sava busa jumta, jo nebija paspējis nokļūt līdz skatuvei.
Vienā koncertā šajā pavasarī jums pirmo reizi kopš savas aiziešanas no grupas 2005. gadā pievienojās kādreizējais Korn ģitārists Braiens Velčs, ar kuru jums ilgi bija diezgan saasinātas attiecības. Vai viņš ir atpakaļ grupā?
Nē, tā bija tikai viena uzstāšanās, un tā bija neiedomājama bauda spēlēt atkal kopā ar viņu, jo tādā brīdī iespējams aizmirst visas nesaskaņas. Braiens ir tik talantīgs, ka mēs viņu vienmēr mīlēsim.
Kuras no grupas dziesmām jums patīk koncertos spēlēt vislabāk?
Ja būtu kādas divas trīs vai piecas dziesmas, ko patīk spēlēt vislabāk, un es tās tagad nosauktu, tas nozīmēt, ka atlikušo koncerta daļu spēlējam formāli, bez emocijām un prieka, bet tā nav. Mūsu koncertu programma parasti ir vienlīdz aizraujoša – spēlējam dažas vecas, labas dziesmas, ko neesam spēlējuši ilgu laiku, ir jaunais materiāls un, protams, klasiskie hiti, kas zināmi visiem. Katra dziesma ir savā ziņā unikāla, lai to būtu prieks spēlēt.
Vai grupā gandrīz pēc 20 gadu kopā būšanas joprojām esat draugi vai tikai biznesa partneri?
Mēs noteikti esam labi draugi, kas var paļauties cits uz citu. Mums visiem tagad ir ģimenes, ar kurām vēlamies pavadīt savu laiku, kad esam mājās, jo ar grupas biedriem esam kopā daudz vairāk – koncertceļojumos un studijā. Visam jābūt līdzsvarā.
Korn
Arēnā Rīga 31.VIII plkst. 19.30
Biļetes Biļešu servisa tīklā Ls 20–30