Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +5 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Starptautiskās Vāgnera biedrību asociācijas prezidente Eva Mertsone. Gredzenu pavēlniece

"Latvijas Nacionālajā operā iestudētais _Nībelunga gredzens _ir apbrīnojams," pēc Rīgas Operas festivāla apmeklējuma saka Starptautiskās Vāgnera biedrību asociācijas prezidente Eva Mertsone

Riharda Vāgnera Nībelunga gredzena uzvedums Latvijas Nacionālajā operā pagājušajā nedēļā sapulcināja skatītājus no visas pasaules. Viņu vidū bija arī Eva Mertsone no Hannoveres, Starptautisko Vāgnera biedrību asociācijas vadītāja kopš 2009. gada, taču biedrībā viņa darbojas jau 30 gadu. Asociācija apvieno 138 reģionālas Vāgnera biedrības visā pasaulē, tajās kopumā ir 22 800 locekļu. "Mēs esam Riharda Vāgnera mūzikas draugi un fani. Biedru vidū ir gan profesionāli dziedātāji un instrumentālisti, gan cilvēki, kuri nav tik cieši saistīti ar mūziku. Vāgners vieno pilnīgi visus,"apgalvo Eva Mertsone. Katra Vāgnera biedrība darbojas patstāvīgi, īsteno savas idejas un projektus. Asociācija ir jumta organizācija, starptautisks biedrību tīkls. "Mans pienākums ir pārstāvēt visas Vāgnera biedrības kā vienu kopumu," skaidro Eva Mertsone.

Asociācija piesaista finansējumu un piešķir radošās stipendijas jaunajiem mūziķiem, veicina interesi un sapratni par Vāgneru, atbalsta pētnieciskus projektus, sadarbojas ar Baireitas festivālu, piedalās ikgadējā starptautiskā Riharda Vāgnera kongresa, Vāgnera dienu Venēcijā, starptautiskā jauno Vāgnera dziedātāju konkursa, kā arī režisoru un scenogrāfu konkursa Ring Award rīkošanā.

"Mūsu galvenais mērķis ir ievest Vāgnera pasaulē jaunus mūziķus un dziedātājus. 1882. gadā, gadu pirms komponista nāves, viņam radās brīnišķīga ideja, ka jaunie talanti būtu pelnījuši apmeklēt Baireitas festivālu bez maksas, lai klausītos mūziku un skatītos iestudējumus jaunuzceltajā Festivāla opernamā (Vāgneram bija arī utopiska ideja, lai Baireitas festivāla apmeklējums būtu par brīvu pieejams absolūti visiem klausītājiem – J. J.). Baireitā var gūt priekšstatu, kā jāskan un jābūt uzvestām Vāgnera operām saskaņā ar viņa paša vēlmēm. Vāgners vēlējās, lai daudzsološie mākslinieki varētu tur sajust viņa mūzikas garu. Ja viņiem tas iepatiktos, viņi varētu turpināt nodarbības un kādu dienu paši tur uzstātos. Tā bija viņa ideja. Šī iniciatīva visiem iepatikās. Taču kurš maksā par biļetēm uz Baireitu? To dara Vāgnera biedrības," stāsta asociācijas vadītāja.

Baireita gaida jaunos

Pirmā biedrība tika nodibināta 1871. gadā Manheimā, jau gadu vēlāk Vāgnera draugu apvienības, kas atbalstīja un popularizēja komponista daiļradi, darbojās Vīnē, Berlīnē, Leipcigā un Londonā. Mūsdienās Vāgnera biedrības katru gadu sniedz iespēju bez maksas apmeklēt Baireitas festivālu 250 jaunajiem talantiem – viņi tur pavada veselu nedēļu un noskatās trīs Vāgnera operu iestudējumus. "Viens no mūsu stipendiātiem bija diriģents Korneliuss Meisters, kura vadībā Rīgā izskanēja Nībelunga gredzens. Es viņu ļoti labi pazīstu. Viņš parādījās no nekurienes! Es atceros, ka pirms vairākiem gadiem Korneliuss atnāca pie manis un teica: "Mertsones kundze, kādu dienu es diriģēšu Baireitā!" Es viņam atbildēju: "Labi, Kornelius, uz priekšu! Strādā!" Viņš to noteikti panāks, es esmu pārliecināta, ka viņš ir ceļā uz Baireitu. Pēc dažiem gadiem mēs viņu tur dzirdēsim," saka Eva Mertsone.

Katru gadu divas stipendijas Baireitas festivāla apmeklējumam tiek piešķirtas arī Latvijai. "To saņēmējus nosaka Latvijas Nacionālā opera," piebilst asociācijas prezidente. Stipendiātu vidū bijuši dziedātāji Andris Ludvigs, Liene Kinča, Kristīne Opolais, Inga Kalna, koncertmeistars Mārtiņš Zilberts, režisors Viesturs Kairišs, māksliniece un scenogrāfe Ieva Jurjāne un citi. Šovasar uz Baireitu dosies bass Rihards Mačanovskis. Šī stipendiju programma Latvijā darbojas kopš 1994. gada. "Es ļoti vēlētos, lai Rīgā tiktu atjaunota Vāgnera biedrība, kas šeit kādreiz pastāvēja. Rīga ir īstā Vāgnera pilsēta, un šeit noteikti ir jābūt īpašai biedrībai," teic Eva Mertsone.

Viņa uztur labas attiecības ar Riharda Vāgnera mazmazmeitu Evu Vāgneri-Paskjē, kura ir viena no Baireitas festivāla direktorēm, Ņujorkas Metropolitēna operas mākslinieciskā konsultante un visā pasaulē ievērojama operas menedžere. "Mūs ar Evu Vāgneri-Paskjē vieno idejas par jauno dziedātāju un mūziķu atbalstu. Es zinu, ko tas nozīmē, jo pati esmu bijusi vokāliste. Pašlaik esmu vokālā pedagoģe. 30 gadu esmu pasniegusi Hannoveres Mūzikas, teātra un mediju augstskolā," stāsta Eva Mertsone. "Esmu soprāns, taču Vāgnera mūziku nekad neesmu dziedājusi. Mana balss nepiestāvēja Vāgneram, tā bija piemērota Mocartam un Štrausam. Es vienmēr esmu zinājusi, ka nedziedāšu Vāgneru, taču tas nekas – apkārt ir tik daudz labu Vāgnera speciālistu. Tev nav jādzied Vāgners, ja tu to nespēj."

Radošās veselības pārbaude

Asociācijas prezidente katru vasaru dodas uz Baireitu, taču ne tikai lai apmeklētu izrādes Festivāla opernamā, Vāgnera biedrību apvienība tradicionāli rīko ikgadēju savu stipendiātu – jauno dziedātāju – galā koncertu, uz kuru, tāpat kā uz visām operām, biļetes vienmēr ir pārdotas. "Tā ir lieliska iespēja iepazīstināt festivāla publiku ar jaunajām balsīm, kā arī parādīt to, ko dara Vāgnera biedrību saime." Šajā koncertā uzstājušies gan Andris Ludvigs, gan Liene Kinča.

Uz jautājumu, vai viņa zina, cik daudzos teātros Eiropā un visā pasaulē Vāgnera 200. jubilejas gadā tiek iestudēts Nībelunga gredzens, Eva Mertsone atbild: "Es nezinu un, piedodiet, pat nevēlos zināt! Parasti Gredzenu var atļauties tikai lielākie, lepnākie teātri, taču pamazām tetraloģiju uzved arī pārējie opernami, un tiem tas ļoti labi izdodas. Teātrim tā ir laba radošās veselības un spēku pārbaude, tā ir nenovērtējama pieredze gan māksliniekiem, gan klausītājiem. Ja ir labas balsis, kāpēc lai neiestudētu Nībelunga gredzenu?"

Rīgas Operas festivālā Eva Mertsone bija ieradusies ar draugiem, kolēģiem unVāgnera biedrību pārstāvjiem no Dienvidāfrikas, Kalifornijas, Austrālijas, Francijas un Vācijas. Kādi ir iespaidi par Nībelunga gredzenu Latvijas Nacionālajā operā? "Cepuri nost! Tas ir intriģējošs skatuvisks piedzīvojums. Spilgtas balsis – paldies visiem dziedātājiem! Paldies orķestrim, kuram ir bijis tik daudz darba, jo šī ir ārkārtīgi sarežģīta partitūra! Paldies diriģentam Korneliusam Meisteram! Tas, ko mēs šeit dzirdējām un redzējām, ir izcili. Mēs noteikti atgriezīsimies Rīgā – jau 2014. gada sākumā uz operas Rienci pirmizrādi."

Dziediet slaidi!

Eva Mertsone atzīst, ka viņai ir tuva Vācijas operas teātru Nībelunga gredzena iestudējumu estētika: "Mani uzrunā moderni uzvedumi – jā, dažreiz tie mēdz būt neglīti, taču tas liek skatītājiem domāt un iedziļināties gan mūzikas, gan izrādes, gan mākslas būtībā. Man patīk, ja uz skatuves nav pārāk daudz visa kā – tas palīdz labāk ieklausīties, pievērst uzmanību pašiem māksliniekiem, kā arī uzveduma autoru motivācijai, idejai un tās īstenošanai. To es arī ieraudzīju Nībelunga gredzena izrādēs Rīgā – tetraloģijas risinājums šeit ir burvīgs un iespaidīgs. Es to apbrīnoju un novērtēju. Es zinu, par ko runāju, jo esmu redzējusi daudzus Gredzena uzvedumus. Es regulāri apmeklēju Vāgnera mūzikas koncertus un izrādes, taču katru sezonu ne vairāk kā divus Nībelunga gredzena ciklus. Ar to pietiek, biežāk un vairāk nav vērts – man nepatīk ceļot no pilsētas uz pilsētu un visur klausīties Gredzenu, tad jau tu nespēj atcerēties, kur kas bija un kurš ko dziedāja."

"Es nevēlētos izcelt dziedātājus, kuri Rīgā man patika vislabāk," saka Eva Mertsone. "Es pati esmu dziedātāja un zinu, kā tas ir. Kad esi uz skatuves, tu centies izdarīt visu pēc iespējas labāk. Ir dienas, kas ir veiksmīgas, un ir dienas, kas nav tik veiksmīgas. Balss var skanēt dažādi. Es apbrīnoju visu Rīgas Nībelunga gredzena ansambli, es biju laimīga dzirdēt daudz gados jaunu dziedātāju." Viņa atgādina, ka pats Vāgners cienīja itāļu belcanto tradīcijas un savas mūzikas izpildītājiem ieteica neforsēt balsi. "Ja partitūrā ir rakstīts forte, dziediet mezzo-forte. Ja rakstīts piano, dziediet pianissimo. Nemēģiniet pārkliegt orķestri, nevajag dziedāt pārāk skaļi un radīt troksni," iesaka Eva Mertsone. "Vāgnera mūzika ir jādzied uzmanīgi un slaidi, tad balss lidos pāri orķestrim. Ja solists dziedāšanā iegulda pārāk daudz enerģijas, forsē balsi un visādi pārcenšas, jo viņam šķiet, ka orķestris viņu apslāpē, viņš pazūd šajā mūzikā. Tāpēc ir vajadzīgs tik meistarīgs un talantīgs diriģents kā Korneliuss Meisters, kurš prot sabalansēt orķestra un balsu skanējumu."

Modernā revolūcija

Kurš dzirdētais Gredzens ir Evas Mertsones personiskais favorīts? Varbūt kāds no vēsturiskajiem diskiem? "Nē, nekādu disku. Es neciešu ierakstus! Jūs tos varat klausīties katru dienu – un katru reizi tas ir viens un tas pats. Kad ejat uz teātri, katru reizi jūs sagaida kaut kas cits, pat ja klausīsieties sen pazīstamu operu. Ejot iekšā, jūs nekad nevarat paredzēt, kādā noskaņojumā jūs iziesiet ārā vakara beigās. Tieši tāpēc teātris spēj sagādāt brīnumu. Mans iecienītākais Nībelunga gredzens ir franču režisora Patrisa Šero iestudējums Baireitas festivālā ar Pjēru Bulēzu pie diriģenta pults. Pirmizrāde notika 1976. gadā, un skatītāji bija nikni un neapmierināti. Es skatījos šo uzvedumu, kad tas tika demonstrēts Baireitā pēdējo reizi 1980. gadā, – ovācijas ilga 90 minūšu. Tas bija estētiski augstvērtīgs iestudējums, piepildīts ar dziļām psiholoģiskām idejām. Es joprojām atceros šā fenomenālā Nībelunga gredzena skatus." Patriss Šero piedāvāja revolucionāru un modernu Vāgnera lasījumu (darbība notika industriālās revolūcijas laikā uz hidroelektrostacijas fona), kas nu jau tiek uzskatīts par klasiku.

"Rīgas Nībelunga gredzens ir ļoti īpašs, jo jums bija jāatrod savs ceļš: jūs redzat, ko dara Baireitas festivāls, Milānas La Scala un citi, jūs dzirdat dziedātājus, kuri dzied citos teātros… Jūs visu izdarījāt pareizi, un rezultāts ir fantastisks. Man ir prieks, ka esmu redzējusi Rīgas Gredzenu. Es šeit viesojos pirmo reizi. Es jau 20 gadu pasniedzu meistarklases Tallinā, un man kāds pajautāja: kāpēc jūs nebraucat uz Rīgu? Es teicu: tāpēc, ka mani neaicina un man nepatīk doties uz kādu pilsētu kā tūristei. Es vēlos būt patīkamā mūzikas mīļotāju kompānijā. Beidzot to visu ir izdevies noorganizēt, un es esmu klāt. Es jūtu, ka mana sirds tagad ir Rīgā, un šajā teātrī man patīk pilnīgi viss," priecājas Eva Mertsone.

Noderīga informācija

Starptautiskā Vāgnera biedrību asociācija www.richard-wagner-verband.de

Starptautiskais Riharda Vāgnera kongress www.wagnercongressgraz.com

Starptautiskais Režisoru un scenogrāfu konkurss www.ringaward.com

Baireitas festivāls www.bayreuther-festspiele.de

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Izdots monogrāfisks mākslas albums Ludolfs Liberts

Apgāda Neputns apjomīgo darbu sērijā Lielā mākslas klasika tapis fundamentāls izdevums: monogrāfisks mākslas albums Ludolfs Liberts. Sastādītāja un galvenā redaktore Laima Slava. Autoru kolektīvs. Gr...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja