Viesturs Meikšāns: Ļaunums nepastāv ārpus cilvēka

tur nekas nav līdzams, jo EGO apakšprogramma ir uzinstalēta duālisma principā

Purvīša balva operā, viennozīmīgi!

"Skatuviskā dinamika man ir asinīs. Jau otrajā kursā, sākot pirmos režijas šļupstus, es sapratu, ka man prasās nemitīgas pārmaiņas, dinamika. Laika gaitā attīstu izteiksmes līdzekļus. Tas nav nekas šausminošs, man tas ir organiski," apgalvo Viesturs Meikšāns - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - No kurienes un kā tieši tā skatuves dinamika ir radusies Meikšānam asinīs? - Izklausās tā it kā viņš būtu ieņemts un piedzemdēts uz skatuves, vecākiem piedaloties kādā nemitīgi mainīgā, dinamisk;a iestudējumā, ko?

Starp citu, arī pats esmu bijis horeogrāfs...romantiskās operas... Tur ir romantisks šarms...Nē, tieši par Verdi es nebiju domājis...vienalga varu (strādāt) ar to Šekspīru...Taču man nav obligāti koncentrēties tieši uz Verdi...pirms gulēt iešanas kaut kas skan galvā. Patiesībā tās ir tieši vieglās, komiskās ainas...Tāpēc nav interesanti rakņāties vēsturiski... Konkrētas politiskās un sociālās asociācijas mūs neinteresē...Es strādāju tikai ar vienu horeogrāfu. Tā ir mana sieva Linda Mīļā... ***Amatieriskā, neprofesionālā garša tagad ir labais tonis... Garlaicību gan jūt uzreiz, taču tas bieži var būt mānīgi... tur ir urdziņa, pļaviņa, puķīte. Un viss! Man likās, vai nu es kaut ko nesaprotu, vai tas ir totāli ģeniāli. * Ja man, piemēram, liekas, ka es kaut ko nesaprotu, nemūžam nedomāju, ka esmu sastapies ar ģenialitāti. Man arī ļoti tīkams žanrs ir traģikomēdija, bet diezin vai visu var iespiest tieši šajā žanrā. Makbeta gadījumā, diemžēl vai par laimi, skan VERDI Mūzika, kas diktē, aicina saJUST, kas tam "lācītim" vēderā. Mana subjektīvā interese par mūziku arī ir dzīva. Viens otram netraucē. Noskatoties izrādi, man jādomā daudz: par pavieglu atļaušanos, jaunā meklējumiem un par koptajiem veidiem kā tas tiek darīts. Slavēju sevi, ka aizgāju. Žēloju sevi, ka tā vien! Bet jāiet. Jāredz, jāklausās, jāsaprot, jājūt un arī jāpaliek pašam. Dziļi jāieskatās un jāieklausās citos. VERDI un ŠEKSPĪRS nevar zaudēt, lai tur vai velns par stenderi paliek!

Ka es tāds un tāds spēju uzlabot gadsimtus pārdzīvojušu klasiku. Nu traucē,traucē tā "mūsdienīgošana"

Skarbas pārdomas pēc operas Makbets pirmizrādes. Varbūt domas nedaudz haotiskas, jo esmu pretrunīgu emociju gūstā vēl joprojām. Lai mazinātu vakardien redzēto (nejaukt ar "dzirdēto"), naktī noskatījos mājas kinozālē pēdējo Makbeta uzvedumu Cīrihes operā. Arī stilizēts, mūsdienīgs uzvedums, bet tur netiek apņirgti Operas varoņi, kā tas, diemžēl, ir noticis mūsu Operas uzvedumā, piem, karalis u.c. Šis nu ir gadījums, kad saturs kardināli atšķiras no formas. Vizuālais risinājums iederētos karu un bada izpostītajā Krievijā 20., 30-ajos gados, precīzāk, Proletkulta laikā. Nu nevajag aicināt par komandas biedriem ļaudis, kuriem zināšanas par Operu ir tikai no:"noskatījos (labākajā variantā)kādu iestudējumu un maukšu". Brīnišķīgā Verdi mūzika un saturs nesaderēja ar vizuālo. Daži piemēri: karalis vairāk asociējās ar mūsu Ķenci vecumdienās - kurš kādā stacijas bufetē tiek nodurts. Agnese Krivades dzejolis arī pēc formas nu ļoti labi iederētos. Lēdijas Makbetas tēls - vairāk atgādināja Aņku Puļemjotčicu vecumdienās. Viss tiek kariķēts bez mērķa un sapratnes, ko ar to grib panākt un pateikt (nelīdzēja pat Meikšāna skaidrojums Kultūras dienā). Raganu koris, kura Prologa vēstījums ir darba esence, tiek nobāzts Orķestra bedrē, lai netraucē. Dzeltenais zāles pļāvējs: ja pistole atrodas uz skatuves, tad tai pēdējā cēlienā ir jāizšauj. Tas priekšmets tika novietots skatuves centrā. Zinot Meikšāna sacīto, tas esot bijis ļaunuma simbols:), tad nu, lūk, tas simbols tur arī nogulēja bezjēgā. Diemžēl Lēdijas Makbetas balss pirmizrādē savā pēdējā ārijā neizturēja vokālo slodzi? Vokāli" norāva" iepriekšpēdējo takti. Mieles un skumja pēcgarša, kaut arī muzikālajā ziņā viss bija ļoti skaisti. Paldies Mārtiņam Ozoliņam, mūziķiem, korim, Solistiem (visiem). Vai tiešām kāds iepriekš neredzēja un nevarēja, nespēja iebilst šim vizuālajam murgam un režisoriski izvarotajam Makbetam?

daži komentētāji , jumsim steidzīgi vaig KALĪF , tikai šekspīra laikus jūs vēl netrāpīsiet jāgaida

Grūti iedomāties apstākļus, kuros man interesētu kaut kāda tur Meikšāna domas par ļaunumu. Kas viņš tāds, ka uzskata, ka ko zin? Labāk noskaidro, ko domāja Šekspīrs, ko Verdi, un mēģini godīgi attēlot.

Bet sātans, bet vņa dēmoni? Un tas vēlMAKBETU iestudēs! Nožēlojami...

Viens gudrs cilvēks uzdeva jautājumu - kāpēc nav jaunu lugu,bet tiek apžļamātas vecās? ....un atbildēja - tāpēc,ka tagad ir Režisora Teātris ....postteātris.. -tiek ņemta visiem zināma slavena luga ,lai cilvēki atpazītu nosaukumu un ietu skatīties- kā nu mums viņu atkal parādīs. Jaunas lugas nav vajadzīgas....