Laika ziņas
Šodien
Migla
Otrdiena, 22. oktobris
Irīda, Īrisa, Airisa

12. Baha festivāla atklāšana. Havjers Diazs Latorre un Pedro Estevans

Pedro Estevans studējis sitamo instrumentu spēli Madrides Konservatorijā. Mūziķis turpināja apgūt moderno perkusijas instrumentu spēli Ēksanprovansā Francijā pie Silvio Gualdas un afrikāņu sitamo instrumentu spēli pie senegāliešu skolotāja Doudou Ndiaye Rose. Viņš apguva arī rāmja bungu spēli pie Glena Veleza.

Kā viens no orķestra Orquestra de las Nubes un Madrides Sitamo instrumentu grupas dibinātājiem, Pedro Estevans sadarbojies ar daudziem nopietniem nacionālajiem un starptautiskajiem mūzikas kolektīviem, tādiem kā Spānijas Nacionālais orķestris , RTVE, Sinfōnica de Madrid, Lisabonas Gulbenkiana orķestris, Franša Brugena vadītais 18.gadsimta mūzikas orķestris, La Cetra, Seviļas Baroka orķestris, kā arī grupām: Koan, Sacqueboutiers de Toulouse, Pol Winter Consort, Camerata Iberia, AnLeuT Musica, Accentus, Sinfonye, Limožas Baroka ansamblis , Arfu ansamblis, Kapsbergera ansamblis, Orphenica Lyra un Mudejar.Kā solists mākslinieks uzstājies ar Spānijas Nacionālo kamerorķestri un Karalienes Sofijas orķestri un piedalījies tādos mūzikas festivālos kā Milano –Poesia, Brisbeinas Mūzikas festivāls, Nafarroako-Jaiadiak un daudzās laikmetīgās mūzikas programmās, kurās veselas sesijas veltītas tikai sitamo instrumentu spēlei.Pedro Estevans piedalījies dažādos teātra uzvedumos kopā ar Luisu Paskālu un Nuriju Espertu. Viņš komponējis mūziku I. Garsijas Meja (I.Garcia May) lugai Alesio un Servantesa lugai La Gran Sultana, kur režisors bija Adolfo Marsillahs. Viņš darbojies kā muzikālais režisors Luisa Paskāla producētajai Lopes de Vegas lugai Caballero de Olmedo teātrī L’Odeon-Theatre de L’Europe.Mūziķis veicis ierakstus vairākiem radio un televīzijas kanāliem Spānijā, Francijā, Lielbritānijā, Norvēģijā, Savienotajās Valstīs, Kanādā, Japānā un Austrālijā. Viņš piedalījies vairāk nekā 100 kompaktdisku sagatavošanā, no kuriem divos ir iekļauti viņa paša skaņdarbi: Nocturnos y Alevosias un El aroma del tiempo. Viņš piedalījās koncertieraksta albuma sagatavošanā ar Paul Winter Consort , kas ieguva Grammy balvu 1993. gadā.Pašlaik Pedro Estevans pievēršas galvenokārt senās mūzikas atskaņošanai, regulāri muzicējot ar pasaulslaveniem ansambļiem: Hesperion XXI, Katalonijas La Capella Reial, Le Concert des Nations, Accademia del Piaccere un Laberintos Ingeniosos, kā arī māca vēsturisko sitamo instrumentu spēli ESMUC (Katalonijas Mūzikas augstskolas) Agrīnās mūzikas nodaļā.Agrīno stīgu instrumentu mūziķis Havjers Diazs Latorre (Xavier Diaz Latorre) dzimis 1968. gadā Barselonā. Viņš pilnveidojis savu meistarību pie Oskara Giglijas (Oscar Ghiglia) Bāzeles Mūzikas augstskolā, kuru beidzis 1993. gadā. Interese par agrīno mūziku rosināja mākslinieku studēt lautas spēli pie Hopkinsona Smita Schola Cantorum Basiliensis. Havjers Diazs Latorre beidzis vairākus kursus kora diriģēšanā un pēcdiploma kursu orķestra diriģēšanā.Mākslinieks saņēmis vairākas starptautiskas balvas Francijā un Spānijā.Kopš 1995. gada mūziķis aizrautīgi iedziļinās baroka operas pasaulē, piedaloties tādos nozīmīgos uzvedumos kā Hendeļa „Semele” Berlīnes Valsts Operā kopā ar kolektīvu Akademie für alte Musik Renē Žakoba vadībā; Monteverdi „L’Orfeo” Florences Goldoni teātrī, Briseles Theatre de la Monnaie, Londonas Koventgārdenā, Provansas Lielajā teātrī, Parīzes Theatre des champs Elysees, un Ņujorkas Bruklinas Mūzikas akadēmijā – atkal kopā ar Renē Žakobu, bet ar Concerto Vocale; atkal” L’Orfeo”, bet ar le Concert des Nations un Jordi Savallu Madrides karaliskajā teātrī un Barselonas Liceu; J.A.Hasses „Solimano” Berlīnes un Drēzdenes Valsts operās ar Concerto Koln un Renē Žakobu, Pergolēzi „La Serva Padrona” Berlīnē un Ludvigsburgas pilī ar Balthasar-Neumann Ensemble un Tomasu Hengelbroku; M. Maracoli un A.M.Abbatini „Dal Male il Bene” Insbrukas Landestheater kopā ar Concerto Vocale un Attilio Kremonesi ; F.B. Konti „Don Chisciote della Mancia in sierra Morena” ar Salamankas universitātes Baroka orķestri un Vīlandu Kuijkenu.Havjers Diazs Latorre bieži piedalās lielos starptautiskos festivālos Eiropā, ASV, Dienvidamerikā un Dienvidkorejā. Viņš ir pazīstamu orķestru un kameransambļu mūziķis - Jordi Savalla Hesperion XXI, Katalonijas Karaliskā kapela, Le Concert de Nations - kā arī uzaicināts muzicēt ar Spānijas nacionālo orķestri un Al Ayre Espanol.Māksliniekam ir arī pašam savs vokālais un instrumentālais ansamblis Laberintos Ingeniosos, kas specializējas Spānijas Zelta laikmeta mūzikas atskaņošanā. Kolektīva pirmais disks „Danzas de Rasgueado y Sones de palacio” ar Aragonas komponista Gaspara Sanza mūziku iznāca Zig-Zag Territoires apgādā, saņēma lieliskas kritikas atsauksmes un ir ticis atskaņots Eiropas, Izraēlas, Austrālijas, Dienvidkorejas un Ziemeļamerikas radiostacijās. Tagad iznācis jauns Laberintos Ingeniosos disks ar Ibērijas pussalas mūziku seno instrumentu atskaņojumā. Turklāt Havjers Diazs Latorre piedalījies vairāk nekā 30 kompaktdisku ierakstīšanā firmām Alia Vox un Deutsche Harmonia Mundi, kā arī ierakstījis skaņdarbus neskaitāmām raidstacijām Eiropā, Ziemeļ- un Dienvidamerikā un Korejā.Mākslinieks ir aicināts pasniegt kursus Spānijā, Itālijā, Vācijā un Šveicē un pastāvīgi strādā kā lautas, basso continuo un kamermūzikas pasniedzējs Katalonijas Mūzikas augstskolā.Biļetes Biļešu paradīzes kasēs un www.bilesuparadize.lv

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja