Aija Bāliņa, Diāna Vernera. Divas  stihijas

Caur uguni un ūdeni, ugunskristības un izaicinājums šādam darbu un to autoru salikumam. Iztādes nosaukums un koncepcija veidojusies kā pretnostatījumu virkne. Stihijas tradicionālā dabas elementu izpratnē simbolizē mainīgo un mūžīgo.Abu autoru izstādes darbos  atrodamas vispārinātas, dabas rosinātas proporciju, krāsu, ritmu un formu spēles.Pretstatu cīņa par dominējošo pozīciju, kas raksturīga dabā, rosina vilkt metaforiskas  paralēles ar saspringtām un dažkārt ,,stihiskām” sabiedrības norisēm.   ,,Uguns kā attīrošais spēks, kā nebeidzama kustība. No zemes caur ūdeni nākusi māla masa mākslinieka rokās pārvēršas par raupji fakturētiem traukiem, figūrām, kas pēc tam tiek atdotas uguns attīrošajam spēkam. Neatņemams rituāls, kas māksliniekam vienmēr robežojas ar zaudējumu risku, bet bieži tiek atalgots ar viņa gara bērna pilnību, " stāsta Diāna Vernera.,,Gaiss kā brīvības un netveramu vīziju simbols. Ūdens – jūtu simbols un jutekliskas pieredzes avots. Brīvības un kaislību alkas saduras ar dažādām sistēmām, zemes  kārtību un objektīvām materiālām pieredzēm. Katrai no divām vai trijām, pat četrām stihijām meklēju  raksturīgo krāsas vai  grafisko kodu. Veidojas stihiju dueti un trio. Mans mērķis bija un ir – ielikt  gleznā sajūtas, laiku, cerības vai atmiņas. Ja labi veicas, tas izdodas ar dažām līnijām vai krāsu laukumiem, ” norāda Aija Bāliņa