Es vēlējos radīt debesu tēlus, gan novērotus, gan iztēlē radītus un apveltīt tos ar muzikāliem terminiem, lai labāk izteiktu savas sajūtas, tos gleznojot,” stāsta mākslinieks. Mākslinieks Alberts Francisks Pauliņš pamatā ir ainavists, strādā arī klusās dabas žanrā, kā arī gleznojis portretus un aktus. Dzimis 1948. gadā Krāslavas apriņķa Asūnes ciemā. Mācījies Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas koktēlniecības nodaļā. Pēc vidusskolas strādājis Tukuma kinodirekcijā par mākslinieku. Beidzis Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu 1982. gadā. Izstādēs piedalās kopš 1978. gada. Šajā laikā sarīkojis vairāk kā 30 personālizstādes tai skaitā arī ārpus Latvijas – Tbilisi (1984), Hamburgā (1991) un Šēselē (1993). Latvijas Mākslas savienības biedrs kopš 1990. gada.
Alberts Francisks Pauliņš. Paveries debesīs
„Pēdējā laikā man bieži patīk raudzīties debesīs. Varbūt tieši tāpēc, ka šajos platuma grādos tās ir tik neparasti skaistas. Nevienu mirkli tās nav vienas un tās pašas. Dievs nekad neatkārtojas, un šīs pasakaini skaistās pārvērtības var vērot par velti. Mans uzdevums nebija pārspēt jau zināmus klasiķus mākoņu atveidošanā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.