Dzidra Bauma. Gars ar garu vienojas

gadā Jelgavā skolotāju ģimenē. Jau bērnībā abi ar brāli mīlējām zīmēt un lipināt māla vai plastilīna figūriņas. 8. Rīgas Maija pamatskolā bija lielisks zīmēšanas skolotājs, mākslinieks A. Mihailovskis. Tēvs atļāvās iegādāties mums labas otas, akvareļkrāsas, papildus arī mākslas grāmatas: K. Brencēna “Kā vecie lielmeistari darināja savas gleznas”, K. Eliasa “Jaunlaiku franču glezniecība”, B. Vipera “Mākslas likteņi un vērtības”, kā arī izdevumus par latviešu mākslu. Apmeklējām arī izstādes. Aizrautīgi uzsūcu lasīto un apguvu pamatjēdzienus ne tikai glezniecībā, bet arī mākslas vēsturē. 1945. gadā turpināju izglītību Rīgas 2. vidusskolā. Tēvs negribēja, ka mācos J. Rozentāla mākslas vidusskolā. Viņš toreiz nenovērtēja šīs skolas pedagogus, jo uzskatīja, ka visi labie mākslinieki ir aizbraukuši.” Vienu gadu Dzidra Bauma tomēr mācās Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā, pēc tam apmeklē Mākslas akadēmiju kā brīvklausītāja. 1966. gadā beidz LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti. Pēc tam strādājusi par skolotāju, par zinātnisko līdzstrādnieci un direktori Tukuma Mākslas un novadpētniecības muzejā, par zīmēšanas skolotāju Rīgas 77. vidusskolā. Izstādēs piedalās kopš 1959. gada. Mākslinieku savienības biedre kopš 1970. gada.Rīkojusi personālizstādes Tukumā, Madonā, Jēkabpilī, Liepājā, Aizkrauklē, Kuldīgā, Jelgavā, Mazsalacā, Valmierā, Talsos, Ventspilī un Rīgā. “Jūtīga, emocionāla māksliniece, kas savos darbos nereti fiksē arī dramatiskus pārdzīvojumus, atklājot tos ar noskaņu gleznojumiem. Stingri ievēro akvareļtehnikas specifiku, brīvu pludinājumu apvieno ar kompozīcijas un zīmējuma stingrību,” enciklopēdijā „Māksla un arhitektūra biogrāfijās” Dzidru Blūmu raksturo mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.