Šie ir ļoti privāti un vienlaikus absolūti globāli pieraksti. Tie tapuši mūslaiku pasaulē. “Mana sociālā lupata,” tā saka viņš pats. Kā jau tas viņam ierasts, arī šī izstāde apliecina, ka Muižnieka prioritāte ir glezniecība un tās instrumenti, ar kuru palīdzību viņš materializē savu domu telpu. Mākslas kurators un kritiķis Ivars Runkovskis gleznotāja daiļradei veltītajā izdevumā raksta: “(..) Viņa žestu (valodu) var raksturot kā spēli ar nejaušību, haosu, kuru tomēr kontrolē viņa izcilā krāsu formas izjūta, Dieva dota kolorista redze. Ģirta žestā mūs uzrunā kaut kas liels un varens – sasprindzināts, gudrs kā daba, bet arī izmisis, grotesks, dezorientēts. Tas ir žests kā spēle ar nekontrolējamo un tāpēc varbūt tas ir tik skaists. Tā ir brīvība, ko visi mēs tik ļoti alkstam, bet, lai to sasniegtu, nemākam atbrīvoties un vienkārši būt.(..).Līdzās nule kā citētajiem Runkovska “Fragmentiem no Ģirta Muižnieka gleznu formu uztveres enciklopēdijas”, grāmatā varēs lasīt arī mākslas zinātnieces Ievas Kalniņas tekstu, kura ietvaros viņa runā par būtiskākajiem atskaites punktiem Ģirta Muižnieka pasaulē un mākslā, iztaujājot arī viņam tuvos cilvēkus un draugus.Grāmatas izdevēji ir kultūras projektu aģentūra “Indie” un biedrība “Par stipru Latviju”. Visi apskatāmie lielformāta darbi radīti speciāli šai izstādei un nav tikuši pirms tam eksponēti. Ģirts Muižnieks dzimis 1956. gadā, absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju. Viņš pieder paaudzei, kas joprojām ir viena no spēcīgākajām latviešu glezniecības parādībām. Latvijas mākslas ainā tā ienāca 20. gadsimta 80. gadu sākumā, desmitgades beigās piedalījās tik zīmīgajā izstādē “Posttradicionālisti” Centrālajā Mākslinieku namā Maskavā, 90. gadu sākumā izstāžu zālē “Latvija” notika tālaika skandalozākā glezniecības izstāde – performance “Maigās svārstības”, kas līdz pat šai dienai ir jēdziens latviešu mākslas ainā. 2003. gadā saņēmis Latvijas Mākslinieku savienības “Gada balvu“ par izstādēm “Parādes portrets“ (“Rīgas galerija“) un “Gleznas“ (Ivonnas Veihertes galerija). 2007. gadā saņēmis laikraksta “Diena“ “Gada balvu kultūrā“ par personālizstādi “Salut” Latvijas Nacionālās Mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku Savienības zelta medaļu “Gada mākslinieks“. Vairākkārt nominēts “Purvīša balvai”. Viens no Cēsu mākslas festivāla dibinātājiem un tā veidotājiem.
Ģirts Muižnieks. 5.7.32.34
“5.7.32.34” var dēvēt arī par gleznotāja Muižnieka dienasgrāmatu, tikai tās virsma ir nevis piezīmju bloknota papīrs, bet gan rullī satīts audekls, kurā koncentrējas viņa ikdienas tēli, emocijas un mirkļi. Tāds savveida twitter konts vai komentāru telpa, kuras ietvaros viņš komunicē tikai ar sevi, saviem notikumiem un paša domām, neizsniedzot piekļuves paroles, taču atstājot iespēju lasīt, ja ir tāda vēlēšanās.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.