Ingrīda Ivane. Savā ēnā

Jau vairākus gadus  eksperimentēju ar zīmējumiem un gleznojumiem kafijas tehnikā, gan uz papīra, gan audekla. Izstādē redzamajos darbos par pamatu cilvēku siluetiem, izmantoti dažādi žurnālos publicēti skaistuma etaloni – modeļi. Pārvēršot šo “ideālu” melnā siluetā, bieži atklājas dažādas skaistuma vārdā veiktas deformācijas – pagarinātas, izstieptas formas, palielinātas vai samazinātas ķermeņa daļas, kas skaistumu tuvina kroplīgumam. Ēna ir šī ārēji sastingušā, ieturētā tēla vitāls pretstats, kas atspoguļo tā iekšējo būtību – dabisko, dzīvniecisko. Abu tēlu savstarpējās attiecības atklāj gan harmoniju, gan emocionālo sašķeltību, abi – ēna un tās “saimnieks” – ir savstarpēji saistīti, taču to varas pozīcijas darbos ir atšķirīgas.Līdzās arī darbi, kuros ēnas pieņēmušas cilvēcisku veidolu vai arī  – cilvēki no kuriem atlikusi vien ēna – pakļaujoties dziņām un instinktiem, viņi zaudējuši savu cilvēcisko tēlu un būtību.Izstādē skatāmi kafijas zīmējumi un gleznojumi uz papīra un audekla, kā arī dispersās krāsas gleznojumi un sublimācijas druka  uz auduma, darbus vieno (paš)ironisks skats uz dzīvi un sabiedrību.”Ingrīda Ivane dzimusi 1985. gadā, Rīgā. Interese par kultūru, mākslu un literatūru savulaik rosinājusi studēt Latvijas Kultūras akadēmijā, kur iegūts bakalaura un maģistra grāds kultūras teorijā. 2016. gadā viņa absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju.