Starptautiskās izstādes šodienas radoši konceptuālos dialogus veido mākslinieki no Rīgas un Berlīnes, savukārt retrospektīvs atskats ir uz plašākai publikai mazzināmo, taču vēsturiski nozīmīgo personību Valdi Āboliņu (1934–1983), kuram bija būtiska loma laikmetīgās kultūras ienešanā un iedvesmošanā gan Rīgas, gan Berlīnes mākslas dzīvē 20. gadsimta 70. un 80.gados.Partitūras ir atslēga, kas savieno izstādē aktualizēto mākslas plūsmu laikā un telpā, sasaista šodienu ar pagātni, sapludina šķietami nošķirtas kultūrtelpas un vietas noskaņas. Partitūra ir gan skaņdarba pieraksts, gan koncepts, kura izpildījums ik reizi var ienest jaunu izteiksmi, improvizāciju un radošumu. Atvērtas partitūras bieži bija darbu pamats 20. gadsimta avangarda mākslā nozīmīgajam “Fluxus” kontekstam un autoru lokam.Kopējais izstādes izejas punkts ir saistīts ar tādiem “Fluxus” idejas raksturojošiem elementiem kā starptautiskums, starpdisciplinaritāte, spēle, eksperimenti, vienkāršība, saikne ar ikdienas dzīvi, tās lietām un vidi, robežu pārvarēšana. Izstādes darbi nebalstās vēsturiskā “Fluxus” formu atkārtojumā, bet atrod ar to jaunus saskarsmes punktus, radot savstarpējus dialogus, paralēles, tīklojumus un slāņus, kas pārklājas viens otram pāri – kā partitūras nenoteiktām vietām pār Rīgu un Berlīni.
Izstāde Berlīne–Rīga. Partitūras nenoteiktām vietām
Izstādē piedalās mākslinieki Valdis Āboliņš, Kristīne Alksne, Evelīna Deičmane sadarbībā ar Paulīni Reki, Ulrihs Fogls, Ivars Grāvlejs, Benjamins Grēbers, Inga Ģibiete, Romans Korovins, Maija Kurševa sadarbībā ar Edgaru Jurjānu, kā arī somu performanču mākslas grupa T.E.H.D.A.S. Izstādes uzmanības centrā ir divu ģeogrāfisku un kultūras vietu – Rīgas un Berlīnes – satikšanās laikā un telpā un mākslinieciskās stratēģijas, kas turpina paplašināt un pētīt mākslas robežas un izspēlēt “partitūras nenoteiktām vietām”, kas eksistē gan fiziskā telpā, gan iztēlē.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.