Izstāde Skaistā Latvija

Tāpēc interesanti un pat intriģējoši redzēt, kā savu dzimto pusi vai citu iemīļotu vietu Latvijā attēlo mākslinieki, kuriem tuvāki bijuši citi sižeti. Izstādē pārstāvētas dažādu paaudžu mākslinieku grupas. 19. gs. nogalē un 20. gs. sākumā latviešu glezniecībā sevi pieteica tādi mākslinieki, kā Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls un Jānis (Johans) Valters – viņus mēdz dēvēt arī par latviešu klasiķu trijotni, jo nākamās paaudzes mācījās no šiem gleznotājiem. Īpaši daudz izstādē pārstāvēti tieši V. Purvīša studenti, jo 1930. gados viņš vadīja Latvijas Mākslas akadēmijas Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu. Latviešu klasiķa studentu rindās sēdēja Jēkabs Apinis, Oļģerts Saldavs, Arvīds Egle, Jānis Gailis (pēdējie divi, starp citu, bijuši kursa biedri), savukārt Jānis Lauva, Kārlis Lejnieks un Vilis Valdmanis 1930. gadu vidū absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Figurālās glezniecības meistardarbnīcu (vad. G. Eliass, L. Liberts). Dažādie skatupunkti, kurus Latvijas ainavā uztvēruši mākslinieki savā laikā, ir atšķirīgi. Katrs redzējis ko skaistu, mīļu vai neparastu, un centies to parādīt arī citiem. Gleznu un grafiku autoru kolektīvs ir pietiekami dažāds, lai katrs izstādes apmeklētājs atrastu kādu darbu vai pat motīvu, kas liktu padomāt: “Lūk, tā ir mūsu skaistā Latvija!”Lai gan “Liepāja okupāciju režīmos” stāsta par Liepājas pilsētu un tās iedzīvotājiem valsts sāpīgākajās vēstures lappusēs, ir svarīgi apzināties un sev atgādināt, cik skaista ir mūsu Latvija. Ir patīkami redzēt, no kādiem skatupunktiem Latviju apskatījuši mākslinieki, kas nebūt nav vienaudži, tādēļ izstāde ir vēl jo interesantāka.