1922. gadā 26. februārī norisinājās svinības par godu simtajai gadadienai kopš pirmā laikraksta latviešu valodā “Latviešu Avīžu” iznākšanas. Pilsētas Mākslas muzejā tika atklāta latviešu periodikas vēsturei veltīta izstāde, Latvijas Nacionālā operā bija svētku akts ar koncertu, un svinības noslēdza Preses balle Virsnieku klubā. Tā kā pirmā Preses balle izdevās, radot prieku gan organizētājiem, gan dalībniekiem, tika nolemts to turpmāk rīkot katru gadu. Preses balles Latvijā notika līdz 1938. gadam.
Preses balles organizēja vērienīgi – speciāli dekorēja telpas, pieaicinot labākos māksliniekus, sagatavoja un nodrukāja ballei veltītus izdevumus (piemēram, “Preses Balles Vēstnesis”, “Preses Balles Spogulis” u.c.), savāca ziedojumus loterijai, aicināja uzstāties operas solistus un aktierus.
Preses balles bija labi apmeklētas. Publikā bija ne tikai žurnālisti un rakstnieki, bet arī prezidents, ministri, diplomāti, rūpnieki, ierēdņi un daudzi citi.
Par Preses ballēm vēstīja arī tā laika periodika, atmiņas, fotogrāfijas un dažādas piemiņas lietas no Preses ballēm glabājās arī muzeju kolekcijas. Tās tagad ir liecības tam, cik ātri latviešu sabiedrība 20. gadsimta 20.–30. gados iemācījās aristokrātiskas manieres, gaumi un dzīvesstilu.
Izstāde Jāņa Akuratera muzejā sniedz ieskatu gan Preses balles norisēs fotoattēlos, zīmējumos un šaržos, gan iepazīstina ar dažiem Preses ballei veltītiem dzejoļiem, gan arī atklāj Jāņa Akuratera ģimenes stāstus, kas saistīti ar Preses balli. Izstādē eksponēta arī kleita, kurā aktrise Guna Zariņa bija redzama daudzsēriju filmas “Emīlija. Latvijas preses karaliene” Preses balles skatā.