Kara vīra liktenis

Tajā ir liecības par krievu armijā aizgājušiem un tik bieži nepārnākušiem latviešu puišiem, par latviešu strēlniekiem un Brīvības cīnītājiem, par Imantas un Troickas pulku karavīru sīksto gribu un smago mājupceļu uz Latviju 1920.gadā. Gadsimtu gaitā vēstures līkloči likuši cilvēkiem karā izšķirties par ļoti svarīgām lietām - iešanu varoņa nāvē vai bēgšanu, par to, vai kļūt par glābēju vai par laupītāju un slepkavu."Karavīra likteņa" hronoloģiskais ietvars ļaus salīdzināt karavīra bruņojumu, ekipējumu, guvumu un devumu no dzelzs laikmeta līdz pēdējam karam Latvijas teritorijā, no senlatviešu varoņa līdz 20.gadsimta tik daudzos formas tērpos karojušam latviešu karavīram.Izstādē apskatāmi gan arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas priekšmeti, gan dokumenti un fotogrāfijas no LNVM bagātā krājuma. Daudzas no šīm lietām izstādītas pirmoreiz, piemēram, atsevišķi formas tērpi, arheoloģiskie un vēsturiskie ieroči, zīmējumi un gleznas, seni pergamenti, kara vīru vēstules un dienasgrāmatas.Īpaša vieta izstādē atvēlēta zirgam, jo daudzus gadsimtus tas bijis karavīru uzticamākais balsts, no tā bieži vien bija atkarīga jātnieka dzīvība un slava. Latviešu folklorā tas lielākoties dēvēts par kumeliņu, ko bāleliņš, kas jāj karā, no sirds lolo un mīl.