Cik daudz mums zināms no viņas kultūras, no viņas literatūras? Ir tāda, un mēs viņu nezinām, ir vēsture Latgalei, mēs pat to nepazīstam, ir uzglabājušās Latgalē tautas dziesmas, tautas garīgās mantas, kuras ļoti labi var papildināt mūsu bagāto krājumu…”Šogad aprit 900 gadu, kopš rakstos pieminēts seno latgaļu vārds. Nestora hronikā “Pagājušo laiku stāsts”, kas datēta ar 1113. gadu, pirmo reizi vārdā saukti latgaļi un Latgaļu zemes nosaukums. Tāpēc, atzīmējot šo notikumu, Raiņa muzejs “Jasmuiža” organizē pasākumu Senie latgaļi līdz 13. gadsimtam, kurā novadpētnieks Māris Rumaks stāstīs par latgaļiem, par latgaļu izcelšanos, tradīcijām, tērpiem, apģērbu un rotām. Pasākuma laikā tiks arī demonstrēti seno latgaļu tērpi un rotas.
Pasākums Senie latgaļi līdz 13. gadsimtam
Latgalei vienmēr ir bijusi īpaša nozīme Raiņa dzīvē. Šo novadu topošais dzejnieks labi iepazinis bērnībā un jaunībā, dzīvojot tēva nomātajās muižās. Par Latgali, būdams deputāts, Rainis vairākkārt runājis arī no Latvijas Saeimas tribīnes. Piemēram, 1924. gada 16. maijā Rainis sacījis: “Gribētu teikt, ka mēs pārāk maz kulturālā ziņā tuvinājāmies Latgalei.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.