Sandras Strēles jauno personālizstādi _Nenotikušās izstāds: Brikšņi_ veido divdesmit piecu monumentālu gleznojumu cikls. Sandra ir jaunās paaudzes māksliniece, kam lielformāts nav laimīgi sagadījusies nejaušība, bet gan stabils, atpazīstams rokraksts. Nosacīti Sandru varētu ievietot Latvijas glezniecības tradīcijām bagātākā un skatītāju mīlēta žanra – ainavas glezniecības – lauciņā. Sandra savās intervijās vairākkārt uzsvērusi, ka viņas glezniecības izpratni visprecīzāk spēj raksturot jēdzieni stāsts, stāstniecība, serialitāte – kur stāsts turpinās no vienas gleznu sērijas uz nākamo, kur kaut kas notiek aiz gleznām vai starp gleznām. Glezniecība ir vislēnākais no visiem kino – tā pati savu stāstniecības metodi glezniecībā ir raksturojusi pati Sandra.
Savukārt mākslinieks Oto Holgers Ozoliņš savā jaunākajā personālizstāde Risinājums neesošai problēmai, aicina skatītājus aizdomāties par attiecībām starp ikdienas pienākumiem un māksliniecisko izpausmi. Izstāde, kas izpludina robežu starp darbnīcu un izstāžu telpu, uzdod jautājumus par brīdi, kad objekts kļūst par mākslas darbu. Vai tikai tad, kad tas tiek uzlikts uz podesta zem stikla kupola, vai jau tad, kad pie sienas tiek piestiprināta pirmā skice. Izstādes laikā mākslinieks katru dienu atradīsies izstāžu zālē, būvējot laivu, tādējādi vēl vairāk akcentējot tēmu par ikdienas priekšmetu pārvēršanu mākslas darbā.
Personālizstādes Risinājums neesošai problēmai kuratore Roberta Atraste.