Divu kaimiņvalstu izveidotais tūrisma maršruts Baltu ceļš ir 2145 kilometrus garš un aicina doties teiksmainā ceļojumā, lai iepazītu senās baltu zemes un to iedzīvotājus. Viņu vēsturi, kultūru un tradīcijas. Tajā iekļauti vairāk nekā simts tūrisma objektu, un tas veidots trīs lokos – Kuršu, Zemgaļu un Sēļu, kas ietver sevī gan Latvijas, gan Lietuvas teritoriju. Šajā maršrutā atzīmēti pilskalni, svētvietas, muzeji, amatniecības centri un citas vietas. Vairāk informācijas par to var lasīt interneta vietnē www.baltucels.lv.
Senlietu makšķerēšana
Divi no pieturas punktiem ir Talsu pusē, kur var apmeklēt Talsu pilskalnu un Vilkmuižas ezeru un jauno arheoloģisko ekspozīciju Talsu novada muzejā, kas pielāgota mūsdienu ritmam ar interaktīviem elementiem un kuras izveidošana ir viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem 790 kilometru garajā Kuršu lokā. Tā iesākas ar mamuta ilkni, kas atrasts Villu grantsbedrēs pie Lībagiem pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā, un cauri laiku laikiem savus apmeklētājus aizved līdz pat XVIII gadsimtam.
Lielākā daļa no eksponētajiem arheoloģiskajiem priekšmetiem nākuši no Talsu Vilkmuižas ezera dzīlēm. Tā austrumu krastā atradusies kuršu kulta vieta mirušo sadedzināšanai. Tos pārvērta pelnos kopā ar ieročiem, darbarīkiem un rotaslietām un sārta atliekas nogremdēja ezerā. Pirmie zinātniskie pētījumi notikuši pirmās brīvvalsts laikā pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu vidū. Tie turpinājušies 1953. gadā. "Seši vīri uz liela plosta iebrauc ezerā un smeļ ārā dūņainu grunti, kurā ir aizķērušās degušās senlietas," ieskicē vēsturniece Inese Vempere.
Arī Talsu novada muzeja arheoloģisko priekšmetu kolekciju veido dažādi savrupatradumi no visa novada un Dundagas evaņģēliski luteriskās baznīcas grīdas remonta laikā zem dēļiem atrastās kuršu ugunskapiem un skeletveida apbedījumiem raksturīgās senlietas. Jāatzīmē, ka starp visiem eksponētajiem priekšmetiem īpaši izceļas krāšņās rotas – kaklariņķi, saktas, aproces un gredzeni... un makšķerāķi no kaula un bronzas, kas ļauj spriest par divpadsmitajā trīspadsmitajā gadsimtā dzīvojošo zivju lielumu (uh!).
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otdienas, 17. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!