Šādas sanākšanas notika apmēram reizi nedēļā kādā pietiekoši lielā un viesmīlīgā dzīvoklī. Bija ne tikai muzicēšana, bet arī sarunas, diskusijas (par mākslu, protams), atspirdzinoši dzērieni un dejas. 1821. gadā Šūberta dzīvokļa biedrs Johans Hūbers raksta savai līgavai, ka viņam bijis gods tikt ieaicinātam “Šūberta vakarā” (Schuberts Abend), kurā piedalījies pats meistars un četrpadsmit viņa draugu. Līdz pat desmitiem vakarā Šūberts esot spēlējis un dziedājis savas ķēnišķās dziesmas. Pēc tam dzēruši punšu un visādi citādi līksmojuši līdz trijiem rītā. Hūbers atzīst, ka pavadījis vakaru spirgtu un asprātīgu domu apmaiņā, tas viss viņam atsaucis atmiņā studiju gadus. Apmēram pusgadsimtu pēc Franča Šūberta nāves šūbertiāde kļuva par pilntiesīgu koncertžanru. Kopš 1997. gada regulāras šūbertiādes notiek arī Latvijā – Cēsu pilī, Cēsu Izstāžu namā, Ungurmuižā un nu arī Spīķeros, kur Šūbertu godinās nepārspējamā kamersoliste Ieva Parša, lokanais Latvijas Radio koris un zvērinātais šūbertists Aldis Liepiņš, kuriem pievienosies arī spridzīgā Laima Jansone ar kokli un virtuozais Kaspars Zemītis ar ģitāru.Mūziķi:Ieva Parša, mecosoprānsLatvijas Radio korisLaima Jansone, kokleKaspars Zemītis, ģitāraAldis Liepiņš, klavieresDiriģents Sigvards KļavaBiļetes (Ls 7) "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv
Rudens kamermūzikas festivāls. Bēthovens. Latvijas Radio koris. Šūbertiāde
Ir dažādi koncertu žanri – simfoniskais koncerts, kormūzikas koncerts, atklāšanas koncerts, noslēguma koncerts, gala koncerts, un ir arī tāds pavisam īpašs koncertžanrs kā šūbertiāde. Tas radies 19. gadsimta 20. gados – labu sabiedrību mīlošā komponista Franča Šūberta (1797–1828) draugi tā nosauca mūzikas vakarus, kuros pats Šūberts sēdās pie klavierēm koncertmeistara vai kameransambļa dalībnieka ampluā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.